Rinkēvičs aicina Saeimu atkārtoti izvērtēt Stambulas konvencijas likumu, norādot uz nepilnībām

Rinkēviča rīcība: Stambulas konvencijas likumprojekts Saeimā atgriežas otrreizējai caurlūkošanai

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir aicinājis Saeimu atkārtoti izvērtēt likumu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kas pazīstama kā Stambulas konvencija. Šis lēmums tika pieņemts pēc tam, kad Saeima 30. oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja Latvijas izstāšanos no šīs starptautiskās vienošanās. Prezidents savā vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai norādījis, ka, lai gan Saeimai ir tiesības lemt par izstāšanos no starptautiskiem līgumiem, nav veikti nepieciešamie priekšdarbi, lai šāda izstāšanās būtu pienācīgi pamatota. Viņš uzsver, ka likumprojekts tika pieņemts steidzamības kārtā, taču bez nepieciešamā divu trešdaļu balsu vairākuma, kas prezidentam dod tiesības to neizsludināt un atdot parlamenta otrreizējai caurlūkošanai.

Prezidenta argumenti un bažas

Rinkēviča lēmumu motivē vairākas būtiskas bažas. Pirmkārt, viņš norāda uz pretrunu starp likumdevēja un izpildvaras viedokli jautājumā, kur likumdevējs piešķīris izpildvarai kompetenci, taču nav pienācīgi izvērtējis tās viedokli. Otrkārt, prezidents pauž satraukumu par iespējamo tiesisko nenoteiktību, kas radīsies, ja no konvencijas paredzētie aizsardzības mehānismi vairs nebūs spēkā pirms nacionālā normatīvā regulējuma pilnīgas izstrādes. Rinkēvičs uzsvēris, ka lēmums par izstāšanos ir pretrunīgs arī tādēļ, ka tas notiek pirms Ministru kabineta noteiktā termiņa, kurā tam ir jāizstrādā visaptverošs likums par vardarbības novēršanu. Šāds solis, pēc viņa domām, sūta “pretrunīgu vēstījumu gan Latvijas sabiedrībai, gan Latvijas sabiedrotajiem starptautiskā mērogā par Latvijas gatavību pildīt savas starptautiskās saistības godprātīgi”. Viņš piebildis, ka svarīgi ir ņemt vērā, ka Latvija varētu būt pirmā Eiropas Savienības dalībvalsts, kas izstājas no starptautiska cilvēktiesību līguma, un jāizvērtē, vai šāda rīcība ir saderīga ar Līguma par Eiropas Savienību principu par lojālu sadarbību.

Politisko spēku reakcijas un tālākā rīcība

Saeimas balsojumā par izstāšanos no Stambulas konvencijas piedalījās 56 deputāti, kas balsoja par, 32 pret, bet divi atturējās. Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV), taču to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas, kā arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Savukārt partijas “Jaunā Vienotība” un “Progresīvie” neatbalstīja izstāšanos. Valsts prezidenta kanceleja ir saņēmusi aicinājumus no vairāk nekā 100 nevalstiskajām organizācijām un partiju “Jaunā Vienotība” un “Progresīvie” politiķiem, aicinot likumu neizsludināt un nodot to otrreizējai caurlūkošanai. Dažas partijas, piemēram, LPV un “Stabilitātei”, pauž bažas, ka konvencijas interpretācija varētu novest pie nevēlamām izmaiņām sabiedrības normās un vērtībās. ZZS savukārt norāda, ka partijas nostāja dzimumu jautājumos paliek nemainīga un ka tā neatbalstīs papildu dzimumu atzīšanu, tomēr izvērtēs prezidenta piedāvājumu “par tehnisku risinājumu”. Nevalstiskās organizācijas un eksperti pauž bažas, ka konvencijas denonsēšana mazinās cietušo aizstāvību un negatīvi ietekmēs Latvijas starptautisko tēlu. Tiek prognozēts, ka diskusijas par Stambulas konvencijas nozīmi un piemērotību Latvijas kontekstā turpināsies ar aizvien lielāku intensitāti.

Vēsturiskais konteksts un turpmākās perspektīvas

Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencija Latvijā stājās spēkā 2024. gada 1. maijā. Tā paredz dalībvalstīm izstrādāt saskaņotu politiku, lai labāk aizsargātu sievietes no visa veida vardarbības, kā arī vīriešus un sievietes no vardarbības ģimenē. Latvijā šis ir pirmais gadījums, kad tiek apstrīdēta starptautiska līguma denonsēšana. Valsts prezidents ir solījis rūpīgi izvērtēt Saeimas pieņemto likumu, ņemot vērā valstiskus un juridiskus apsvērumus, nevis ideoloģiskus vai politiskus. Viņš ir aicinājis šo jautājumu nodot nākamajai Saeimai, jo paredzams, ka vispārējās vēlēšanas notiks ne vēlāk kā 2026. gada rudenī. Prezidenta rīcība atklāj dziļāku sabiedrības polarizāciju un politiskās ainavas atšķirības jautājumos, kas saistīti ar cilvēktiesībām un ģimenes vērtībām. Tiek uzskatīts, ka šis jautājums turpinās veidot debates un varētu atstāt būtisku iespaidu uz turpmākajiem politiskajiem lēmumiem un Latvijas starptautisko reputāciju.