Saeima otro reizi noraida SEPLP locekļa kandidātu – Jāni Siksni

Parlaments noraida jau otro kandidātu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes amatam

Saeimas vairākums ceturtdien, 13. novembrī, noraidīja Jāņa Sikšņa kandidatūru Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amatam, tādējādi parlaments izbrāķējis jau otro no Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta (MK) sadarbības memoranda padomes virzītajiem kandidātiem. Šis notikums aktualizē jautājumu par sabiedrisko mediju uzraudzības institūciju stabilitāti un profesionālu vadību.

Politiskā vienprātība un bažas par kandidāta piemērotību

Jāņa Sikšņa kandidatūras noraidīšana nebija pārsteigums, jo jau iepriekš par viņa neatbalstīšanu paziņoja gan koalīcijā ietilpstošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), gan opozīcijas partijas – “Apvienotais saraksts”, Nacionālā apvienība un partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV). Šāda vienprātība starp dažādām politiskajām partijām ir reti sastopama un norāda uz nopietnām bažām par kandidāta piemērotību amata prasībām. Lai gan precīzi iemesli šim noraidījumam vēl nav pilnībā publiski zināmi, publiskajā telpā izskan spekulācijas par kandidāta iepriekšējās pieredzes un profesionālās kompetences neatbilstību. Kā paudis Nacionālās apvienības deputāts Jānis Vitenbergs, viena no bažām saistīta ar kandidāta valodu prasmi un vēlmi veidot speciālu kanālu krievu valodā, kas, viņaprāt, nevar stiprināt medijus.

Iepriekšējais kandidāts un NEPLP sastāva problēmas

Jānis Siksni ir jau otrais kandidāts, ko NVO un MK sadarbības memoranda padome virzījusi SEPLP locekļa amatam, kurš noraidīts. Iepriekš, šī gada jūnijā, Saeima neapstiprināja amatā bijušo Latvijas Televīzijas vadītāju Ivaru Belti, kuru tāpat virzīja memoranda padome. Līdz ar to SEPLP turpina darbu nepilnā sastāvā, pašlaik strādājot ar diviem locekļiem, lai gan likums paredz trīs. Šī situācija ir raisījusi bažas arī nevalstiskajās organizācijās (NVO), kuras uzsver, ka SEPLP nedrīkst palikt bez sabiedrības pārstāvniecības.

Diskusijas par SEPLP sastāvu un nākotni

Šis gadījums aktualizē diskusijas par pašu SEPLP sastāvu un darbības principiem. Ir izskanējusi ideja samazināt padomes locekļu skaitu līdz diviem, kas, pēc opozīcijas aplēsēm, varētu ļaut ietaupīt aptuveni 100 000 eiro gadā. Tomēr Saeimas vairākums šo priekšlikumu ir noraidījis. SEPLP pati nav atbalstījusi ieceri samazināt locekļu skaitu, norādot, ka likumprojektu nedrīkst grozīt steigā un jebkuras izmaiņas ir rūpīgi jāvērtē no sabiedriskā medija neatkarības viedokļa. Padome gan atzīst, ka nepieciešamas izmaiņas un nākotnē, sadarbībā ar Saeimu, tiks izstrādāts priekšlikums likuma grozījumiem, lai tās stātos spēkā pēc esošā pilnvaru termiņa beigām 2029. gadā.

Iekšējie konflikti un politiskās spēles

Situāciju vēl vairāk saasinājis esošās SEPLP locekles Unas Klapkalnes publiskais aicinājums neapstiprināt Jāni Siksni, pat draudot ar savu atkāpšanos, ja viņš tiktu amatā iecelts. Klapkalne norādījusi uz nopietniem iebildumiem pret Sikšņa piemērotību, atsaucoties uz iepriekšējās SEPLP darbības laiku, ko vadījis Siksni, saucot par haotisku un nepārdomātu, minot nepārdomātu sabiedrisko mediju apvienošanas virzīšanu un krievu valodas jautājuma novilcināšanu. Viņa arī apgalvojusi, ka Sikšņa darba stils bijis saistīts ar “emocionāli neadekvātu reakciju” un “toksisku darba vidi”. Siksni savukārt pauž neizpratni par Klapkalnes nostāju, pieļaujot, ka tā varētu būt saistīta ar politisku izrēķināšanos. Šīs publiskās nesaskaņas met ēnu uz SEPLP un tās spēju nodrošināt sabiedrisko mediju neatkarību un profesionālu darbību. Gala lēmums par Jāņa Sikšņa kandidatūru gulstas uz Saeimas deputātu pleciem, kuriem rūpīgi jāizvērtē gan komisijas iebildumi, gan paša kandidāta redzējums un pieredze.