Siliņa pieprasa skaidrojumu par koalīcijas līguma pārkāpšanu Stambulas konvencijas balsojumā
Premjerministre Evika Siliņa ir izteikusi stingru nosodījumu attiecībā uz Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsojumu Saeimā par izstāšanos no tā dēvētās Stambulas konvencijas. Viņa uzskata, ka šī rīcība ir rupjš koalīcijas līguma pārkāpums, kas rada nopietnas šaubas par uzticību un stabilitāti valdošajā koalīcijā. Siliņa sagaida paskaidrojumu no ZZS un labklājības ministra Reiņa Uzulnieka pēc savas atgriešanās no vizītes Vācijā. Šis notikums ir radījis neapmierinātību un mudina uz stingrāku rīcību, lai aizstāvētu koalīcijas vienotību un tās pamatprincipus.
ZZS balsojums un tā sekas koalīcijā
ZZS balsojums Saeimā par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas ir radījis politisku spriedzi un neziņu par valdības turpmāko stabilitāti. Lai gan ZZS ir norādījuši, ka viņu rīcība ir saistīta ar vēlmi analizēt konvencijas ietekmi uz latviskajām vērtībām, koalīcijas partneri, īpaši "Jaunā Vienotība" un "Progresīvie", to uzskata par koalīcijas principu graušanu. Daži politiskie komentētāji, piemēram, Andris Šuvajevs, pat pieļauj iespēju, ka šāda rīcība varētu liecināt par oligarhu ietekmes atgriešanos Latvijas politikā, saistot to ar citām politiskajām norisēm, piemēram, prasībām par Ventspils ostas parādu dzēšanu pirms budžeta atbalstīšanas.
Koalīcijas līguma pārkāpumi un politiskās intrigas
Armands Krauze, ZZS valdes priekšsēdētājs un zemkopības ministrs, atzinis, ka koalīcijas līgums šajā valdībā ir ticis pārkāpts vairākkārt, taču uzsvēris, ka ZZS nav pirmie, kas to darījuši. Viņš norādījis uz budžeta sagatavošanu kā piemēru, kur koalīcijas līguma nosacījumi par valsts ārējo parādu tikuši pārsniegti. Krauze uzskata, ka koalīcijas līgums ir "labas gribas dokuments", un, lai gan tā pārkāpumi rada bažas, ZZS neplāno pamest valdību. "Jaunā Vienotība" gan saskata mēģinājumu destabilizēt valdību, un politiskie komentētāji pieļauj, ka ZZS ar šādu balsojumu varētu gatavoties nākamajām parlamenta vēlēšanām, mobilizējot savu elektorātu.
Stambulas konvencija – vēsture un diskusijas
Stambulas konvencija, kas tika parakstīta 2016. gadā un ratificēta Latvijā 2023. gada beigās, ir starptautisks līgums, kura mērķis ir novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Tās ratifikācija vairākus gadus ir bijusi politiski jūtīgs jautājums, radot polarizāciju sabiedrībā un politiskajās aprindās. Lai gan konvencija paredz pasākumus cietušo aizsardzībai un atbalstam, pretinieki ir pauduši bažas par jēdziena "sociālais dzimums" iespējamo interpretāciju, kas varētu ietekmēt izglītības sistēmu un tautiskās vērtības. Biedrība "Skalbes" uzsver, ka atteikšanās no konvencijas būtu solis atpakaļ cilvēktiesību jomā.











Sekojiet mums līdzi: