Stambulas konvencijas denonsēšana: likumprojekts nonāk nākamās Saeimas rokās

Šodien, 5. novembrī, Saeima, ar vairākuma balsīm noraidot Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča iebildumus, nodeva otrreizējai caurlūkošanai nosūtīto Stambulas konvencijas denonsēšanas likumprojektu Ārlietu komisijai. Šis solis nozīmē, ka likumprojekta tālāko izskatīšanu un iespējamo pieņemšanu turpināsies jau nākamais, jaunievēlētais Saeimas sasaukums. Lai gan konvencija ir skarbas diskusijas izraisījis jautājums, likumprojekta iesniegšanas termiņš ir noteikts viena gada garumā, kas deputātiem dod plašu laiku padziļinātai analīzei un sabiedriskajai apspriešanai.

Valsts prezidenta iepriekš paustās bažas un ierosinājums nodot likumu atpakaļ Saeimā uzsvēra nepieciešamību pēc rūpīgākas izvērtēšanas. Rinkēvičs, paužot savu nostāju, mudināja politiķus dziļāk izprast konvencijas būtību un tās iespējamo ietekmi uz Latvijas tiesisko sistēmu un sabiedrību kopumā. Tomēr deputātu vairākums nolēma virzīt likumprojektu tālāk, paļaujoties uz to, ka nākamā sasaukuma kolēģi spēs rast optimālo risinājumu.

Konvencijas būtība un Latvijas nostāja

Stambulas konvencija, pilnajā nosaukumā Eiropas Padomes konvencija par vardarbības pret sievietēm un ģimenes vardarbības novēršanu un apkarošanu, ir starptautisks dokuments, kura mērķis ir sniegt juridiski saistošus standartus, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret sievietēm un ģimenes vardarbību. Tās galvenie uzdevumi ietver profilaksi, cietušo aizsardzību un vainīgo sodīšanu. Konvencija paredz arī dažādus pasākumus, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un izskaustu stereotipus, kas veicina vardarbību.

Tomēr Latvijā tās ratifikācija ir izraisījusi karstas debates. Daļa sabiedrības un politiķu uzskata, ka konvencija ir nepieciešama, lai efektīvāk aizsargātu cietušos un stiprinātu cīņu pret vardarbību, īpaši pret sievietēm. Viņi norāda, ka Latvijas likumdošana joprojām nav pilnībā spējīga nodrošināt adekvātu aizsardzību visiem, kas saskaras ar šīm problēmām. Savukārt citi pauž bažas par konvencijas interpretāciju un tās saderību ar Latvijas Satversmi un tradicionālajām vērtībām. Daži ir bažīgi par to, ka konvencija varētu mīkstināt sodus par noziegumiem vai radīt nevajadzīgu birokrātiju.

Nākamās Saeimas atbildība

Lēmums nodot likumprojektu Ārlietu komisijai nozīmē, ka jaunajai Saeimai būs jāveic rūpīga izpēte, jāklausās ekspertu un sabiedrības viedokļi, pirms tiks pieņemts galīgais lēmums. Tas ir ļoti svarīgs solis, jo konvencijas pieņemšana vai noraidīšana varētu radīt nozīmīgas sekas Latvijas starptautiskajā tēlā un iekšpolitikā. Ir cerība, ka jaunie deputāti spēs atrast kompromisu un pieņemt gudru lēmumu, kas kalpos visas sabiedrības interesēs, nodrošinot gan aizsardzību pret vardarbību, gan cieņu pret nacionālajām tradīcijām.

Procesa turpinājums ir neprognozējams. Var notikt dažādi pavērsieni – likumprojekts var tikt pilnībā noraidīts, var tikt izdarīti grozījumi, kas mainīs tā saturu, vai arī tas var tikt pieņemts sākotnējā redakcijā. Svarīgi, lai visas iesaistītās puses būtu gatavas konstruktīvam dialogam un meklētu risinājumus, kas stiprina gan cietušo tiesības, gan valsts suverenitāti.

Šis gadījums ir spilgts piemērs tam, cik sarežģīti un emocionāli uzlādēti var būt starptautisko līgumu ratifikācijas procesi, īpaši tie, kas skar tik jutīgas tēmas kā ģimenes vērtības un sabiedrības drošība. Nākamās Saeimas deputātiem būs jāizdara grūta izvēle, kas prasīs gan politisko drosmi, gan dziļu izpratni par sabiedrības vajadzībām un vērtībām.