Rīga: -8°С
Ungārija stingri noraida ES migrācijas mehānismu
Ungārija ir skaidri paziņojusi, ka tā nepiemēros Eiropas Savienības (ES) migrācijas solidaritātes mehānismu un nekad neuzņems nevienu migrantu savā teritorijā. Šādu nostāju paudis Ungārijas premjerministra biroja vadītājs Gergejs Gujāšs, reaģējot uz nesen panākto vienošanos ES iekšlietu un tieslietu ministru vidū par tā dēvēto solidaritātes mehānismu. Šī vienošanās, kas paredz migrantu sadali starp dalībvalstīm, ir saskārusies ar Ungārijas kategorisku noraidījumu.
Vēsturiskais konteksts un nacionālā suverenitāte
Ungārijas valdība uzsver, ka ES "nav pilnvaru izlemt, ar ko ungāriem būtu jādzīvo". Šis arguments sakņojas 2016. gadā notikušajā referendumā, kurā Ungārijas vēlētāji pārliecinoši noraidīja migrantu piespiedu pārvietošanu Eiropas Savienības ietvaros. Šis referendums notika pēc 2015. gada bēgļu krīzes kulminācijas, kad Ungārija, lai kontrolētu nelegālo imigrāciju, uzcēla dzeloņstiepļu žogus uz savām robežām ar Serbiju un Horvātiju, bloķējot tradicionālo Balkānu migrācijas maršrutu. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns iepriekš ir paudis, ka valsts ir izpildījusi savu pienākumu, aizsargājot savas robežas, un ka šīs darbības valstij izmaksājušas miljardu eiro, nesaņemot nekādu finansiālu atbalstu no Briseles.
Finansiālais ieguldījums kā alternatīva
ES migrācijas solidaritātes mehānisma ietvaros dalībvalstīm, kuras nevēlas uzņemt bēgļus, ir dota iespēja sniegt finansiālu ieguldījumu vai materiālu atbalstu. Tomēr Ungārija ir skaidri norādījusi, ka neīstenos šo paktu, pat ja tas stāsies spēkā 2026. gada jūnijā. Šī nostāja saskan ar Ungārijas ilgstošo antimigrantu politiku, kas bieži vien ir novedusi pie konfliktiem ar Eiropas Komisiju.
Plaša valstu nostāja un ES iekšējās domstarpības
Ungārijas attieksme nav vienatnē. Arī citas Austrumeiropas valstis, piemēram, Polija, Slovākija un Čehija, ir paudušas skaidru atteikšanos piedalīties jaunajos migrācijas noteikumos, uzskatot tos par nepieņemamiem. Šīs valstis iebilst pret obligātajām migrantu kvotām un papildu maksājumiem par atteikšanos uzņemt cilvēkus. Tāpat kā Ungārija, arī Polija iepriekš ir bloķējusi ES deklarācijas par migrāciju, norādot, ka lēmumi šādos jautājumos jāpieņem ar visu dalībvalstu piekrišanu. Šī nacionālo interešu aizstāvība un pretestība kopīgajai Eiropas politikai rada spriedzi ES un liecina par dziļām domstarpībām bloka dalībvalstu starpā.
ES migrācijas un patvēruma paktu attīstība
Eiropas Savienības Migrācijas un patvēruma paktā ir ietverti jauni noteikumi, kas regulē migrācijas pārvaldību un izveido kopēju patvēruma sistēmu. Pakta mērķis ir stiprināt un integrēt galvenās ES rīcībpolitikas migrācijas, patvēruma, robežu pārvaldības un integrācijas jomā. Tas paredz stingrus, bet taisnīgus noteikumus, lai ilgtermiņā pārvaldītu migrāciju, nodrošinot ES valstīm elastību un garantijas. Tomēr, kā redzams no Ungārijas un citu valstu nostājas, šo noteikumu pilnvērtīga piemērošana un dalībvalstu piekrišana ir sarežģīts process.
Sekojiet mums līdzi: