Iztikām bez knīpstangām. Līvas Martas Rozes «Literatūre» jeb nesatikšanās ar dzejnieci Amandu Aizpurieti

```html

Ievads: Pārsteigums no "Literatūras"

Lai arī es biju gandrīz pilnīgi droša, ka kādu dienu arī man atskanēs zvans no "Literatūres" veidotājiem, tas tik un tā nāca kā pārsteigums. Šis zvans iezīmēja jaunu piedzīvojumu, kas lika man apdomāt, kā es īsti jūtos šādā situācijā.

Stress un bailes pirms tikšanās

Atbilde bija jāsniedz diezgan strauji, un mani pārņēma bailes. Esmu cilvēks, kurš dabiski ir kautrīgs, un pirms šādām jaunām iespējām mani parasti piemeklē šaubas un satraukums. Jaunās un neierastās situācijās mēdzu ātri noslēgties, un vārdi tad no manis jāvelk ārā gluži kā ar knīpstangām.

Uzmanības centrā: izaicinājums komunikācijā

Tā teikt, atrasties uzmanības centrā vai kameru priekšā galīgi neraujos. Dzeja un literatūra ir man tuvas, taču šādas publiskas uzstāšanās ir pavisam cits stāsts. Reizēm šķiet, ka vārdi pazūd, un man ir grūti sniegt atbildes vai diskutēt par tēmām, kas tik būtiski ietekmē manu dzīvi un radošo darbu.

Secinājumi par tikšanos ar Amandu Aizpurieti

Neskatoties uz bailēm un nedrošību, es sapratu, cik svarīgi ir iziet no savas komforta zonas. Tikšanās ar dzejnieci Amandu Aizpurieti palika tikai kā iecerēts plāns, taču šī pieredze man lika domāt par nākotnes iespējām. Tas ir vēl viens solis ceļā uz pārvarēšanu un jaunu sasniegumu izpēti. ```

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz LSM portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit