Kopš kara Ukrainā cilvēki Latvijā izvēlas mainīt slāviskus vārdus un uzvārdus

Karš Ukrainā un tā ietekme uz Latvijas sabiedrību

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kas sākās pirms nepilna trim gadiem, Latvijā ir ievērojami pieaugusi cilvēku skaits, kuri izlēmuši mainīt savus slāviskās izcelsmes vārdus vai uzvārdus. Tieslietu ministrijas dati liecina, ka šī tendence ir kļuvusi arvien izteiktāka, jo pilsoņi vēlas distancēties no Krievijas agresīvās darbības, kas raisījusi plašas bažas un nevēlēšanos tikt saistītiem ar valsti, kas uzbrūk kaimiņvalstij.

Iemesli cilvēku izvēlēm

Visbiežāk minētais iemesls šādiem lēmumiem ir vēlme izvairīties no asociācijām ar Krieviju. Daudzi cilvēki uzskata, ka slāvisku vārdu vai uzvārdu saglabāšana varētu radīt nepatīkamas situācijas, īpaši sociālajās un profesionālajās attiecībās. Aptaujas rāda, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju pauž neapmierinātību ar Krievijas rīcību, un ir vēlme pierādīt piederību Eiropai un demokrātiskām vērtībām.

Atskatoties uz vēsturi

Tomēr, kā norāda vēsturnieks, šī nav jauna parādība Latvijas vēsturē. Līdzīgas tendences ir novērotas arī iepriekšējos vēsturiskajos posmos, kad notikušas politiskas un sociālas pārmaiņas. Piemēram, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gados, daudzi cilvēki izvēlējās mainīt vārdus, lai demonstrētu savu piederību jaunajai valstij. Šī tendence liecina par cilvēku vēlmi pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un izprast savu identitāti.

Nākotnes perspektīvas

Kā vērtē eksperti, šī tendence var saglabāties arī turpmāk, jo sabiedriskās noskaņas un politiskā situācija joprojām ir nestabilas. Daudzi uzskata, ka vārdu un uzvārdu maiņa ir simboliska rīcība, kas atspoguļo ne tikai personisko identitāti, bet arī kolektīvo apziņu par valsts nākotni un tās vērtībām. Latvijā šī parādība turpinās attīstīties, radot plašāku diskusiju par identitāti, kultūru un piederību.

Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz LSM portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit