
Odisejs Kostanda: Man ir priekšbarikāžu sajūta – briest kas nelāgs
Atceroties traģēdiju Viļņā
Pirms 34 gadiem, naktī uz 13. janvāri, notika viens no traģiskākajiem notikumiem Baltijas valstu vēsturē, kad PSRS karaspēka īpašās vienības uzbruka Viļņas TV tornim. Šis uzbrukums bija ne tikai brutāls terora akts, bet arī simbolizēja to, cik tālu var aiziet varas nesaudzīgums, apdraudot nevainīgu cilvēku dzīvības un brīvību.Šausmīgās sekas
Uzbrukumā, kurā piedalījās bruņutransportieri un heavily armed kareivji, gāja bojā 14 cilvēki, bet ap tūkstoti tika ievainoti. Šādi notikumi ir jāatceras, lai nenotiktu aizmirstība par šīm sāpīgajām atmiņām un sagaidāmā mācība. Liecības liecina, ka šādos brīžos cilvēka dzīvībai nav nekādas vērtības, kad varas ikdienas politika pārvēršas vardarbībā.Odiseja Kostanda: Priekšbarikāžu sajūta
Kā piebilst Odisejs Kostanda, neskatoties uz laika ritējumu, viņam ir "priekšbarikāžu sajūta" - šķiet, ka viņš jūt tuvošanos kādai jauniem draudiem vai traģēdijām. "Briest kas nelāgs," viņš norāda, uzsverot, ka sabiedrībai ir jāturpina būt modrai un jāpiedalās demokrātijas un cilvēktiesību aizsardzībā. Šī sajūta ir daudzu cilvēku prātos, kuri uztraucas par vēlmi rast attaisnojumu atkārtot nepatīkamo pagātni.Vēstījumam ir jāsasniedz mūsdienu paaudzes
Svarīgi ir, lai mēs kā sabiedrība mācītos no šīm traumām un atcerētos šos notikumus ne tikai kā vēstures lapus, bet kā dzīvu atgādinājumu par nepieciešamību cīnīties par brīvību un cilvēku dzīvībām. Kostandas vārdi ir zīme, ka atmiņai par pagātni ir jāizsargā nākotne – jo laika aizmirstība ir ceļš uz atkāpi un atkārtotām kļūdām.
Šis raksts ir sagatavots, pamatojoties uz NRA portāla informāciju.
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit
Oriģinālo rakstu tu vari atrast šeit