Aizdomīgais "TikTok" un Digitālās Ēnas: Datu Drošība, Propaganda un Latvijas Modrība Ģeopolitisko Vētru Laikā

Digitālās ēras vārti: "TikTok" kā izklaides virpulis un ģeopolitisko bažu kodols

Mūsdienu dinamiskajā digitālās revolūcijas virpulī viedtālruņi ir kļuvuši par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, bet sociālie mediji – par vitāli svarīgu saziņas un informācijas artēriju. Šajā mainīgajā ainavā Ķīnas izcelsmes video koplietošanas platforma “TikTok” ir izcēlusies kā spilgts, taču satraucošs fenomens, kas savā virspusējā spožumā slēpj dziļas un mulsinošas ēnas. Tā ir spējusi piesaistīt miljardiem lietotāju visā pasaulē, ātri vien kļūstot par dominējošu kultūras un izklaides spēku, īpaši jauniešu vidū. Tomēr līdz ar šo meteora cienīgo uzrāvienu popularitātē ir pieaugušas arī pamatotas bažas par datu drošību, privātumu un pat ģeopolitisko ietekmi, kas nu ir sasniegušas karsta konflikta stadiju starp Rietumu valstīm un platformas mātesuzņēmumu “ByteDance”.

Šodien, 2025. gada 29. jūnijā, mēs esam nonākuši krustcelēs, kur šķietami nekaitīga izklaides lietotne ir transformējusies par starptautisku strīdu ābolu, izgaismojot sarežģīto robežu starp tehnoloģisko progresu un fundamentālajām tiesībām uz privātumu un nacionālo drošību. Kā savās publikācijās “Latvijas Avīzē” (AS “Latvijas Mediji”) trāpīgi atzīmējis žurnālists Raivis Šveicars, “aizdomīgais “TikTok” un citi” vairs nav tikai virspusējs izklaides jautājums. Tas ir kļuvis par divējādas nozīmes instrumentu, kas, līdztekus radošai pašizpausmei, var kalpot arī smalku ģeopolitisko mērķu īstenošanai un milzīga informācijas apjoma vākšanai par lietotājiem.

Datu drenāža un neredzamais tīkls: Kā “TikTok” vāc informāciju par jums?

Galvenās aizdomas par “TikTok” sakņojas tā nerimstošajā tieksmē uzkrāt milzīgu informācijas daudzumu par saviem lietotājiem. Tas nav tikai jautājums par jūsu iecienītākajiem video vai demogrāfiskajiem datiem. Katrs klikšķis, katra noskatītā sekunde, katra “patīk” atzīme – tas viss veido detalizētu digitālo nospiedumu. Platforma vāc teju visu, ko vien var savākt: informāciju par skatītajiem video, to ilgumu, mijiedarbību, ierīces modeli, atrašanās vietu, meklēšanas vēsturi, kā arī sensitīvākus datus, piemēram, tastatūras ievades modeļus un pat jūsu kontaktu sarakstus. Lai gan “TikTok” apgalvo, ka datu vākšana paredzēta personalizētas pieredzes nodrošināšanai, daudzi eksperti un valstu iestādes pauž dziļas bažas par šīs informācijas apjomu un tās iespējamo ļaunprātīgu izmantošanu. Šī apjomīgā datu kolekcija rada sajūtu, ka mūsu digitālā dzīve tiek pastāvīgi novērota, graujot pamata uzticību digitālajai videi.

Satraukumu vēl vairāk pastiprina fakts, ka “TikTok” pieder Ķīnas tehnoloģiju gigantam “ByteDance”. Rietumvalstīs valda dziļas aizdomas, ka Ķīnas valdībai varētu būt piekļuve šiem sensitīvajiem datiem, radot riskus nacionālajai drošībai. Būtiski atcerēties, ka Ķīnas nacionālās drošības likumi, piemēram, 2017. gada Ķīnas Tautas Republikas Nacionālās izlūkošanas likums, paredz, ka pilsoņiem un organizācijām ir pienākums sniegt atbalstu un palīdzību ĶTR sabiedriskās drošības, valsts drošības vai militārajām struktūrām. Tas nozīmē, ka pat teorētiski “ByteDance” varētu tikt spiesta nodot lietotāju datus Ķīnas varasiestādēm. “TikTok” gan ir noliedzis šādus apgalvojumus, uzstājot, ka ASV lietotāju dati netiek kopīgoti ar Ķīnas iestādēm, un cenšoties pārliecināt, ka platformas darbība ir neatkarīga. Tomēr šie paziņojumi nav kliedējuši Rietumu amatpersonu un drošības ekspertu satraukumu, kas platformu dēvē par potenciālu “Trojas zirgu” – šķietami nekaitīgu dāvanu, kas sevī slēpj bīstamu iebrucēju.

Globālās atbalsis un stingrā rīcība: No Vašingtonas līdz Briseles koridoriem

Bažas par “TikTok” nav izolētas. Tās ir izraisījušas kaskādi ar stingriem lēmumiem visā pasaulē. Amerikas Savienotajās Valstīs diskusijas par “TikTok” aizliegšanu ir ilgušas gadiem, kulminējot ar likumprojektu “Protecting Americans from Foreign Adversary Controlled Applications Act” (PAFACA) jeb “Aizsardzība amerikāņiem no ārvalstu pretinieku kontrolētām lietotnēm”. Šis likums, ko 2024. gada aprīlī parakstīja toreizējais prezidents Džo Baidens, pieprasa “ByteDance” vai nu pārdot “TikTok” ASV operācijas, vai saskarties ar pilnīgu aizliegumu. Sākotnēji aizliegums bija paredzēts 2025. gada 19. janvārī, un platforma uz īsu brīdi pat pārtrauca darbību ASV. Tomēr jaunievēlētais prezidents Donalds Tramps, kurš savas kampaņas laikā solīja “glābt” lietotni, ir parakstījis izpildrīkojumu, kas apturējis likuma ieviešanu uz 75 dienām, dodot laiku iespējamiem pārdošanas darījumiem. ASV Augstākā tiesa ir atbalstījusi likuma konstitucionalitāti, noraidot “TikTok” argumentus par vārda brīvības pārkāpumiem, norādot, ka likums skar “ByteDance” īpašumtiesības, nevis lietotnes saturu. Taču situācija joprojām ir ļoti mainīga un norāda uz dziļu sašķeltību starp ekonomiskajām interesēm un nacionālās drošības prioritātēm.

Eiropas Savienība, apzinoties šos riskus, ir spērusi konkrētus soļus. Trīs galvenās ES institūcijas – Eiropas Parlaments, Eiropas Komisija un Eiropadome – ir noteikušas “TikTok” aizliegumu ierīcēs, kas tiek izmantotas darbam, pamatojot to ar kiberdrošības bažām. Tas ir spilgts piemērs tam, cik nopietni digitālā drošība tiek uztverta augstākajā līmenī. Piemēram, 2025. gada maijā Īrijas Datu aizsardzības komisija (DAK), kas ES vārdā regulē “TikTok” darbību, piemēroja platformai milzīgu, 530 miljonu eiro naudas sodu par eiropiešu datu nelikumīgu nosūtīšanu uz Ķīnu, tādējādi pārkāpjot ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) pantus. Uzņēmumam tika doti seši mēneši laika, lai sakārtotu savu datu apstrādi atbilstoši prasībām, kas uzsver, cik nopietni ES uztver šīs bažas un centienus aizsargāt savu pilsoņu privātumu pat globālā digitālā telpā. Patiešām, izmeklēšanas gaitā “TikTok” atzinis, ka ir glabājis lietotāju datus Ķīnā, lai gan sākotnēji to noliedza, kas vēl vairāk vairoja neuzticību. Arī Indija jau 2020. gadā spēra radikālu soli, aizliedzot “TikTok” līdz ar vairākiem desmitiem citu Ķīnas lietotņu, pamatojot to ar nacionālās drošības apdraudējumu.

Latvijas modrība digitālajā ēnā: Mūsu valsts atbildīgā rīcība

Latvija, apzinoties globālās tendences un ģeopolitiskos riskus, nav palikusi novārtā. Latvijas Ārlietu ministrija, Labklājības ministrija, Finanšu ministrija un citas publiskā sektora iestādes jau 2023. gadā steidza aizliegt “TikTok” lietošanu darba ierīcēs. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (tagadējais Valsts prezidents) publiski paziņoja par sava “TikTok” konta dzēšanu, apliecinot valstiskas atbildības piemēru. Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija “Cert.lv” un Aizsardzības ministrija ir atgādinājušas, ka mobilās ierīces, kas ir savienotas ar darba e-pastu vai citām ikdienas uzdevumu veikšanai nepieciešamajām sistēmām, nav droši izmantot ar lietotnēm, kas nav saistītas ar darba pienākumu veikšanu. Tas attiecas ne tikai uz “TikTok”, bet uz jebkuru nepieciešamajām lietotnēm, uzsverot kiberhigiēnas pamatprincipus.

Diemžēl “TikTok” ir kļuvis par auglīgu vidi ne tikai izklaidei, bet arī dezinformācijas un propagandas izplatīšanai. Kā savās publikācijās “Latvijas Avīzē” trāpīgi atzīmējis Raivis Šveicars, “TikTok” radītā viļņošanās ir salīdzināma ar savulaik “Facebook” pieredzētajām datu drošības nedienām, taču ar atšķirību platformas algoritmu spējā saturu izplatīt neticami ātri un efektīvi. Valsts drošības dienests (VDD) vairākkārt brīdinājis, ka “TikTok” tiek izmantots Latvijas informatīvās telpas apdraudēšanai un nacionālās drošības interesēm. Kā apliecinājums tam kalpo VDD ierosinātie kriminālprocesi saistībā ar Krievijas agresijas slavināšanu un naida kurināšanu tieši šajā platformā. Iniciatīvas par “TikTok” aizliegšanu Latvijā autors Artūrs Babuškins vietnē “ManaBalss.lv” uzsver, ka šī lietotne “uzkrītoši daudz tiek izmantota Krievijas noziegumu slavināšanai, naida kurināšanai un sabiedrības šķelšanai”. Viņaprāt, īsa formāta video ar emocionālu mūziku spēcīgi ietekmē lietotājus, kuriem bieži vien trūkst zināšanu vai laika informācijas patiesuma pārbaudei. Kaut gan atbildīgās Latvijas institūcijas uzskata sevi par pārāk maziem spēlētājiem pret “TikTok” un pārliecinātas, ka risinājums jāmeklē Eiropas līmenī, šādas iniciatīvas liecina par sabiedrības bažām un vēlmi aktīvi rīkoties.

Tomēr jāatzīst, ka “TikTok” pilnīga bloķēšana Latvijā saskartos ar nopietnām tehniskām grūtībām. “Cert.lv” kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis norādījis, ka Latvijā tehniski nav elementāri aizliegt mobilo lietotņu darbību. Tas prasītu dārgu un pagaidām neefektīvu tehnisko risinājumu ieviešanu no nulles. Otrs variants būtu lūgt pašam “TikTok” uzlikt ģeolokācijas bloķēšanu Latvijai, taču tas neatbilstu platformas interesēm. Vienīgā reālā iespēja būtu Eiropas Savienības līmeņa vienota prasība. Trešais variants – lūgt mobilo telefonu lietotņu veikaliem “Google Play” un “AppStore” aizliegt “TikTok” jaunu lejupielādēšanu un paralizēt jau ielādētās lietotnes. Tas izgaismo to, cik dziļi digitālais pakalpojumu sniedzēju tīkls ir ieaudies mūsu ikdienā un cik sarežģīti ir veikt patiesi efektīvus regulatīvus pasākumus nacionālā līmenī.

Aiz “TikTok” robežām: Plašākas digitālās suverenitātes dilemmas

Raivja Šveicara atzīme par “aizdomīgo “TikTok” un citiem” ir ārkārtīgi precīza, jo problēma nebūt nebeidzas ar vienu platformu. Digitālā telpa ir kļuvusi par sarežģītu ekosistēmu, kurā lielo tehnoloģiju uzņēmumu rīcība var būtiski ietekmēt valstu suverenitāti un pilsoņu drošību. Sociālie mediji kopumā – “Facebook”, “Instagram”, “X” (agrāk “Twitter”) un daudzi citi – ir kļuvuši par dezinformācijas perēkli un informatīvās telpas cīņu lauku, it īpaši globālu notikumu, piemēram, Covid-19 pandēmijas vai Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, laikā. Šī situācija ilustrē plašāku tendenci uz “tehnoloģisko atsasaisti” starp lielvarām, kur digitālā suverenitāte kļūst tikpat svarīga kā fiziskā robežu kontrole. Ķīna, piemēram, ne tikai izplata vēstījumus citu valstu medijos, bet arī attīsta savu mediju infrastruktūru, lai nodrošinātu ietekmi ilgtermiņā, izmantojot arī sociālos tīklus, kā norādīts pētījumos par Ķīnas “maigo varu” un propagandas centieniem Eiropā. Šajā kontekstā arī tādas kompānijas kā “Huawei” ar savu 5G tehnoloģiju rada līdzīgas nacionālās drošības bažas, liekot Rietumu valstīm rūpīgi izvērtēt tehnoloģiju piegādes ķēžu uzticamību. Mūsu pašu "Google" bijušais vadītājs Ēriks Šmits, kurš pats savulaik apsvēra "TikTok" iegādi, ir uzsvēris ASV konkurenci ar Ķīnu kā centrālo fokuspunktu, norādot uz nepieciešamību regulēt šādas platformas. Arī Eiropa cenšas stiprināt savu digitālo suverenitāti ar iniciatīvām kā “Gaia-X”, lai mazinātu atkarību no ārvalstu mākoņpakalpojumiem un aizsargātu datus saskaņā ar saviem noteikumiem.

Dezinformācijas virpulis un hibrīdkarš: Algoritmu tumšā puse

Šis informatīvais karš ir daļa no plašākas ģeopolitiskās cīņas, kurā digitālās platformas kļūst par ietekmes un, potenciāli, spiegošanas instrumentiem. ASV un Ķīnas sāncensība, kas aptver nacionālās drošības bažas, ekonomiskās intereses un tehnoloģiju dominanci, tieši ietekmē globālo digitālo ainavu. Lai gan ASV valdība publiski nav sniegusi neapstrīdamus pierādījumus par “TikTok” datu kopīgošanu ar Ķīnas valdību vai tās algoritma manipulācijām, bažas ir dziļi iesakņojušās. Tiek uzskatīts, ka platformas spēcīgais algoritms, kas nosaka, kāds saturs nonāk lietotāju plūsmās, var tikt izmantots, lai popularizētu Pekinai labvēlīgu saturu vai slēptu informāciju, kas Ķīnai ir netīkama. Hibrīdkara apstākļos, kad dezinformācija un propaganda izplatās ar satraucošu ātrumu, šāda iespēja rada nopietnus draudus.

Raivis Šveicars un citi mediju eksperti ir uzsvēruši, ka “TikTok” un līdzīgas platformas var kļūt par instrumentiem, ko izmanto valstis ar negodīgiem nodomiem, lai ietekmētu sabiedrisko domu, kurinātu naidu un šķeltu sabiedrību. Īsie, emocionāli piesātinātie video formāti, kas dominē “TikTok”, ir īpaši piemēroti manipulācijām, jo tie ātri piesaista uzmanību un bieži vien apiet kritisko domāšanu. Dezinformācijas pētniece Anete Bērzkalne atzīmē, ka nepatiesa informācija izplatās ārkārtīgi ātri, jo tā bieži vien ir emocionāli piesātināta un rada “Wow!” faktoru. Kamēr atbildīgās institūcijas reaģē un paziņo par nepatiesu informāciju, tā jau ir sasniegusi plašu auditoriju. Latvijas kontekstā, kas atrodas ģeopolitiski saspringtā reģionā, dezinformācijas plūsmas no Krievijas un citām nedraudzīgām valstīm var tikt pastiprinātas caur šādām platformām, apdraudot mūsu informatīvo telpu un nacionālo drošību.

Lietotāja dilemma un digitālā pratība: Atbildība katram pleciem

Aizraujošā izklaides pasaule, ko piedāvā “TikTok”, slēpj sevī smagu dilemmu katram indivīdam. No vienas puses, platforma sniedz iespējas radošai pašizpausmei, komunikācijai un informācijas apmaiņai. No otras puses, tā liek mums uzdot vitāli svarīgus jautājumus par to, cik lielā mērā mēs esam gatavi ziedot savu privātumu un datu drošību apmaiņā pret tūlītēju apmierinājumu un izklaidi. Katram lietotājam ir jāuzņemas atbildība par savu digitālo pēdu un jābūt modram strauji mainīgajā informācijas vidē. Politologs Artūrs Graudiņš brīdina, ka pastāvīga informācijas plūsma un virspusēja uzmanības sadale veicina koncentrēšanās spēju samazināšanos un padara cilvēkus jūtīgākus pret manipulācijām. Tas ir nemitīgs process – izglītoties, apšaubīt un apzināti veidot savu digitālo dzīvi, apzinoties, ka aiz šķietami nekaitīgas izklaides platformas var slēpties nopietni draudi gan personīgajai, gan valsts drošībai.

Mediju loma šajā procesā ir nenovērtējama, palīdzot sabiedrībai izprast šo digitālo ēnu puses un veicinot kritisko domāšanu. Raivis Šveicars un medijpratības eksperti uzsver, ka nav viena universāla ceļveža, kā pasargāt sevi no dezinformācijas un digitālajiem riskiem, īpaši laikmetā, kad attīstās “deepfake” tehnoloģijas un mākslīgais intelekts. Ir nepieciešams kritiski vērtēt pilnīgi visu informāciju un izprast katras platformas darbības principus. Ir jāsaprot, ka dezinformācija un informācijas burbuļi nav unikāla “TikTok” problēma, tāpat kā riski bērnu drošībai vai privātuma bažas. Tās ir problēmas, kas prasa vienotus risinājumus, kuri jāpiemēro visiem sociālajiem tīkliem.

Nākotnes scenāriji un ceļš uz priekšu: Līdzsvars starp brīvību un drošību

Diskusija par to, vai “TikTok” ir reāls drošības risks vai tikai ģeopolitikas upuris, turpinās. Ir skaidrs, ka digitālajai telpai ir nepieciešama stingrāka uzraudzība un regulējums, taču ir jārod līdzsvars starp drošības interesēm un digitālās vides brīvību. Pārmērīga koncentrēšanās uz ģeopolitiskajiem motīviem var aizēnot citus svarīgus faktorus, piemēram, konkurences vērtību koncentrētajā starptautiskajā platformu tirgū. Aizliegumi var īslaicīgi mazināt ģeopolitiskās bažas, taču tie var arī veicināt tehnoloģisko nacionālismu un sadrumstalot globālo internetu, radot jaunus, neparedzamus riskus.

Šobrīd, 2025. gada jūnijā, mēs stāvam sarežģītu izvēļu priekšā. “Aizdomīgais “TikTok” un citi” sociālie mediji nav tikai tehnoloģisks fenomens; tie ir simbols plašākiem izaicinājumiem, ar ko saskaramies digitālajā laikmetā. Datu privātums, nacionālā drošība, ģeopolitiskā ietekme un informācijas telpas integritāte ir savstarpēji saistīti jautājumi, kas prasa rūpīgu analīzi un apzinātu rīcību gan no valstu puses, gan no katra indivīda. Tikai ar kolektīvu modrību, apzinīgu digitālo higiēnu un proaktīvu politikas veidošanu mēs varēsim pasargāt sevi un savu informatīvo telpu no neredzamiem draudiem, vienlaikus saglabājot digitālās pasaules sniegtās priekšrocības. Tas ir maratons, nevis sprints – nemitīga mācīšanās un pielāgošanās strauji mainīgajai digitālajai ainavai, lai nodrošinātu drošu un neatkarīgu nākotni.