Aptauja: 17% Latvijas iedzīvotāju nekad nav veidojuši uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem

Uzkrājumu trūkums Latvijā: 17% iedzīvotāju nekad nav veidojuši finanšu drošības spilvenu

Latvijas iedzīvotāju finanšu paradumi atklāj vairākas būtiskas tendences, kas liecina par nepieciešamību stiprināt finanšu pratību visā valstī. Nesenie dati atklāj, ka 17% Latvijas iedzīvotāju nekad nav krājuši līdzekļus neparedzētiem izdevumiem, kas nozīmē, ka viņi dzīvo no algas līdz algai, bez jebkāda drošības spilvena.

Uzkrājumu veidošanas paradumi un atšķirības

Aptaujas rezultāti liecina, ka 43% Latvijas iedzīvotāju uzkrājumus veido neregulāri, kamēr tikai 14% spēj regulāri atlikt vairāk nekā desmito daļu no saviem ienākumiem. Šis rādītājs ir zemāks nekā kaimiņvalstīs Lietuvā (23%) un Igaunijā (17%), kur iedzīvotāji uzrāda spēcīgākus krāšanas paradumus. Bankas "Luminor" pārstāvis Kaspars Lukačovs uzsver, ka šie dati norāda uz lielu potenciālu finanšu pratības stiprināšanai Latvijā, jo cilvēki bez uzkrājumiem biežāk saskaras ar nepieciešamību aizņemties neparedzētu izdevumu segšanai, tādējādi palielinot finanšu riskus.

Sociālekonomiskās atšķirības uzkrājumu veidošanā

Aptauja arī izgaismo būtiskas atšķirības starp dažādām sociālekonomiskām grupām. Vīrieši (18%) biežāk nekā sievietes (11%) spēj regulāri atlikt vairāk nekā desmito daļu no ienākumiem, savukārt sievietēm raksturīgāka ir neregulāra krāšana (46%). Finansiāli vismazāk nodrošinātie iedzīvotāji ar ienākumiem līdz 550 eiro mēnesī spēj regulāri veikt uzkrājumus tikai 9% gadījumu. Šis īpatsvars pieaug līdz 19% ienākumu grupā no 751 līdz 1000 eiro, un sasniedz apmēram ceturto daļu iedzīvotāju ar ienākumiem virs 1250 eiro. Visaktīvākie krājēji ir jaunieši līdz 30 gadu vecumam (19% regulāri atliek vismaz 10% no ienākumiem), taču ar vecumu šī tendence mazinās. Cilvēki virs 60 gadiem biežāk uzskata, ka esošais uzkrājumu līmenis ir pietiekams.

Finanšu pratības nozīme un izaicinājumi

Šie dati uzsver, cik vitāli svarīga ir finanšu pratība indivīdu spējai nodrošināt savu finansiālo stabilitāti un drošību. Lai gan Latvijā tiek īstenotas iniciatīvas finanšu pratības veicināšanai, ir skaidrs, ka priekšā vēl daudz darāmā, lai ikviens iedzīvotājs spētu pieņemt optimālus finanšu lēmumus un pasargātu sevi no neparedzētām dzīves situācijām.