Apvienotais saraksts atzīst Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību, taču klusē par Gazas ieņemšanas plāniem: diplomātijas izaicinājumi un morālās robežas

"Apvienotā saraksta" pozīcija – diplomātiskā līdzsvara māksla starp morāli un pragmatismu

Šajās satrauktajās dienās, kad Tuvajos Austrumos turpinās smeldzīga drāma, Latvijas politiskajā ainā izskanējuši atklāti paziņojumi, kas atklāj sarežģīto dilemmu starp valstu tiesībām uz pašaizsardzību un starptautisko humanitāro tiesību imperatīviem. Opozīcijā esošais politiskais spēks "Apvienotais saraksts" (AS) ir skaidri paudis savu atbalstu Izraēlas tiesībām uz pašaizsardzību, tādējādi saskaņojot savu nostāju ar Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča izteikumiem. Tomēr Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Edgara Tavara klusēšana par Izraēlas drošības kabineta apstiprinātajiem plāniem ieņemt Gazas pilsētu raisa jautājumus par diplomātijas robežām un ētiskajām izvēlēm, ar kurām saskaras arī mazas valstis globālos konfliktos.

Latvijas ārpolitikas smalkais līdzsvars: princips un prakse

Latvijas valsts augstākās amatpersonas, tostarp Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, konsekventi uzsvērušas Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību pēc 2023. gada 7. oktobra "Hamās" teroristu brutālajiem uzbrukumiem. Šī nostāja sakņojas starptautisko tiesību pamatprincipā, kas ļauj valstij aizsargāt savus pilsoņus un teritoriju pret bruņotu agresiju. Prezidents Rinkēvičs savā tikšanās laikā ar Izraēlas prezidentu Īzaku Hercogu Rīgā vēlreiz apliecināja solidaritāti ar Izraēlas tautu, nosodot teroristiskos uzbrukumus un uzsverot nepieciešamību nekavējoties atbrīvot visus ķīlniekus. Vienlaikus Latvijas nostāja nav viennozīmīga. Rinkēvičs ir uzsvēris, ka Izraēlai ir jāievēro starptautiskās tiesības un starptautiskās humanitārās tiesības, īpašu uzmanību pievēršot katastrofālajai humanitārajai situācijai Gazas joslā un civiliedzīvotāju ciešanām. Viņš uzsvēris, ka tiem, kas nav saistīti ar teroristiem, ir jānodrošina pārtika, medicīniskā palīdzība un dzeramais ūdens.

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) jau ilgstoši uztur nemainīgu pozīciju, ka Palestīnas valsts atzīšana pašlaik nav valdības darba kārtībā. Šī nostāja balstās pārliecībā, ka ilgtspējīgs miers starp Izraēlu un Palestīnu var tikt panākts tikai sarunu ceļā, kas noved pie divu valstu risinājuma, un tam jābūt apstiprinātam Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomē. Lai gan daudzas ANO dalībvalstis, tostarp atsevišķas Eiropas valstis, pēdējā laikā ir atzinušas Palestīnu, Latvija saglabā piesardzīgu nostāju, uzskatot, ka vienpusēji soļi varētu vēl vairāk saasināt jau tā trauslo situāciju. Premjerministre Evika Siliņa (`Jaunā Vienotība`) ir paudusi pārsteigumu par atsevišķu koalīcijas partneru retoriku šajā jautājumā, uzsverot, ka valdībā jāpastāv vienotai pozīcijai.

Humanitārā katastrofa Gazā un starptautisko tiesību ēnas

Situācija Gazas joslā ir sasniegusi kritisku punktu. Oficiālie dati liecina, ka kopš konflikta sākuma bojāgājušo skaits ir pārsniedzis 60 000 cilvēku, un starptautiskās organizācijas brīdina par "izvērstu badu", jo humānā palīdzība joprojām tiek smagi ierobežota. Apvienoto Nāciju Organizācija šo stāvokli dēvē par vienu no smagākajām humanitārajām krīzēm mūsdienu vēsturē. Izraēlas blokāde ir radījusi kritisku pārtikas, ūdens un medikamentu trūkumu. ANO ir norādījusi, ka Izraēlas likto šķēršļu dēļ civiliedzīvotājiem Gazas joslā nevar piegādāt pietiekamu humāno palīdzību. Medijos parādās satraucoši attēli ar bērniem, kas cieš no nepietiekama uztura, un ANO Palestīniešu bēgļu aģentūras ģenerālkomisārs Filipe Lazarīni pat paziņojis, ka vairāk nekā 100 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir bērni, ir miruši no bada. Humānās palīdzības aģentūras asi kritizē pieaugošās ziņas par Izraēlas apšaudēm pie palīdzības punktiem Gazā, kur civiliedzīvotāji cenšas saņemt izdzīvošanai nepieciešamo. "Amnesty International" ir publicējusi ziņojumu, kurā apgalvo, ka Izraēla izmanto badu kā ieroci pret Gazas civiliedzīvotājiem.

Šis aspekts rada sarežģītu juridisko un morālo dilemmu. Starptautiskās humanitārās tiesības, kas ir starptautisko tiesību daļa, stingri nosaka bruņotu konfliktu laikā pieļaujamo un nepieļaujamo rīcību, uzsverot civiliedzīvotāju aizsardzību un nepieciešamību nodrošināt humāno palīdzību. Izraēlas drošības kabinets ir apstiprinājis plānu Gazas pilsētas ieņemšanai. Lai gan Izraēlas Aizsardzības spēki uzsver, ka operācijas ir vērstas pret "Hamās" infrastruktūru un tuneļu tīkliem, kas bieži atrodas blīvi apdzīvotās vietās, civiliedzīvotāju upuri ir neizbēgami. Pilnīga "Hamās" tuneļu iznīcināšana varētu ilgt pat vairākus gadus, un ofensīva apdraud atlikušos ķīlniekus.

Okupācijas tiesības starptautiskajās tiesībās uzliek okupējošajai varai noteiktus pienākumus, tostarp nodrošināt okupēto iedzīvotāju labklājību, ievērot esošos likumus, uzturēt sabiedrisko kārtību un aizsargāt civiliedzīvotājus. Šo principu ievērošana ir būtiska, lai novērstu tālākas traģēdijas un nodrošinātu atbilstību starptautiskajām normām.

Politiskās debates Latvijā un starptautiskās paralēles

Latvijas iekšpolitikā diskusijas par Izraēlas-Palestīnas konfliktu ir radījušas spriedzi. Kamēr "Apvienotais saraksts" un citas koalīcijas partijas, tostarp "Jaunā Vienotība", atbalsta Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību, partija "Progresīvie" ieņem krietni kritiskāku nostāju. "Progresīvie" ir stingri nosodījuši iespējamu Izraēlas pilnas kontroles pārņemšanu Gazas joslā, uzsverot, ka šāda rīcība būtu skaidrā pretrunā ar divu valstu risinājuma principu un radītu milzīgus civiliedzīvotāju upurus. Viņi aicinājuši Eiropas Savienības dalībvalstis atzīt Palestīnas valstiskumu un pieņemt kopēju ES politiku Palestīnas valstiskuma nostiprināšanā. Šīs domstarpības kulminējās ar "Apvienotā saraksta" pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai sniegt skaidrojumu par valdības spēju nodrošināt vienotu ārpolitiku, īpaši pēc "Progresīvo" publiskā aicinājuma netikties ar Izraēlas prezidentu Hercogu viņa vizītes laikā Latvijā. "Apvienotais saraksts" uzsver Izraēlas kā stratēģiska partnera nozīmi drošības un tehnoloģiju jomā, akcentējot tās lomu Irānas un Krievijas ekspansijas aizturēšanā un "Hamās" infrastruktūras iznīcināšanā, kas netieši ietekmē arī Krievijas spējas karot Ukrainā.

Šīs debates atspoguļo plašākas starptautiskās tendences. Konflikta dziļās saknes meklējamas jau 19. gadsimta otrajā pusē, ar cionisma kustības izveidošanos un ebreju ieceļošanu Palestīnā, kas radīja arvien pieaugošas nesaskaņas ar vietējiem arābu iedzīvotājiem. ANO Ģenerālās asamblejas 1947. gada lēmums par Palestīnas sadali divās valstīs – ebreju un arābu – kļuva par pamatu ilgstošai bruņotai konfrontācijai. Izraēlas izveidošana 1948. gadā izraisīja arābu valstu iebrukumu, kam sekoja vairāki kari un Izraēlas teritoriālā paplašināšanās. Palestīniešu bēgļu problēma ir sāpīgs šo notikumu rezultāts, ko radījušas gan bruņotās sadursmes, gan vienpusēji lēmumi.

Starptautisko tiesību sarežģītība un morālās dilemātas

Starptautiskās tiesības, kas veidojušās valstu sadarbības rezultātā, ir sarežģīts līgumu, paražu un principu kopums. Lai gan tās nostiprina valstu suverenitāti un pašnoteikšanās tiesības, tās arī nosaka pienākumus attiecībā uz cilvēktiesību un humanitāro tiesību ievērošanu. Situācijās, kad vienas valsts pašaizsardzība noved pie masveida civiliedzīvotāju ciešanām un okupācijas, rodas jautājumi par proporcionalitāti un starptautisko normu pārkāpumiem. Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) ir izdevusi aresta orderus Izraēlas premjeram Netanjahu un citām amatpersonām saistībā ar iespējamiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci Gazas karā. Šādas apsūdzības izgaismo starptautiskās sabiedrības dziļās bažas par konflikta gaitu un tā humanitārajām sekām. Lai gan valstis, tostarp Latvija, atbalsta Izraēlas tiesības aizstāvēt sevi, šim atbalstam ir jābūt ierobežotam starptautisko tiesību rāmī, kas aizsargā nevainīgus civiliedzīvotājus. Jebkāda veida okupācija, pat ja to pamato ar drošības apsvērumiem, nedrīkst mazināt okupējošās varas atbildību par okupēto teritoriju iedzīvotāju tiesībām un labklājību.

Nākotnes perspektīvas un Latvijas loma

Izraēlas-Palestīnas konflikts ir eksistenciāla cīņa par identitāti, drošību un tiesībām, kas ar katru dienu kļūst arvien sarežģītāka un sāpīgāka. Lai gan "Apvienotais saraksts" pauž stingru atbalstu Izraēlas pašaizsardzības tiesībām, atstājot atklātu jautājumu par Gazas ieņemšanas plāniem, šī "klusēšana" atspoguļo dziļāku starptautisko un iekšpolitisko spriedzi. Latvijas ārpolitika saskaras ar smagu izaicinājumu: kā saglabāt uzticamību saviem rietumu sabiedrotajiem un atbalstīt Izraēlas drošību, vienlaikus neaizmirstot par morālo un humanitāro pienākumu pret Gazas civiliedzīvotājiem un starptautisko tiesību principu ievērošanu. Ceļš uz divu valstu risinājumu, ko atbalsta Latvija un lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, šķiet arvien tālāks, ņemot vērā, ka gan Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, gan "Hamās" iebilst pret sarunu ceļā panāktu divu valstu risinājumu. Šādā sarežģītā situācijā Latvijai ir svarīgi ne tikai paust skaidru nostāju, bet arī aktīvi meklēt diplomātiskus risinājumus, kas veicinātu mieru un atvieglotu Gazas iedzīvotāju ciešanas. Tikai konsekventa starptautisko tiesību ievērošana, uzstājība uz humānās palīdzības piegādi un dialoga veicināšana var cerēt uz ilgtermiņa mieru šajā nemierīgajā reģionā.