Rīga: +6°С
Neredzēts spiediens un diskreditēšanas kampaņa: Ārlietu ministrijas cīņa par ES sankciju pagarināšanu
Šajās dienās Eiropas Savienības (ES) sankciju režīms atkal izturējis sīvu pārbaudījumu, un fonā virmojušas vēl nepieredzētas intrigas un spiediens, kura mērķis bija ietekmēt lēmumu par ierobežojumu pagarināšanu. Latvijas ārlietu ministrija (ĀM) nonāca milzīgas kritikas un, kā to nodēvējusi ārlietu ministre Baiba Braže, organizētas diskreditēšanas kampaņas krustugunīs. Uzmanības centrā – jautājums par Latvijas pilsoņa, miljardiera Pjotra Avena palikšanu sankciju sarakstā, kas izvērtās par principiālu cīņu par starptautisko tiesību un morāles standartu saglabāšanu.
Diplomātiskā cīņa aiz slēgtām durvīm: Avena lieta
Individuālo sankciju pagarināšana pret vairāk nekā 2500 personām un organizācijām, kas atbildīgas par Ukrainas teritoriālās integritātes graušanu, bija sarežģīts process, kura iznākums tika panākts tikai pēdējā brīdī. Saskaņā ar ES tiesību aktiem, lēmumam par sankciju apstiprināšanu ir jābūt vienbalsīgam, un šis princips nereti kļūst par vājāko posmu kopējā frontē pret agresiju. Tieši šis aspekts ļāva atsevišķām dalībvalstīm, piemēram, Ungārijai un Slovākijai, izvirzīt savas prasības par konkrētu Krievijas oligarhu izslēgšanu no “melnā saraksta” apmaiņā pret atbalstu jauniem sankciju pasākumiem.
Pjotra Avena gadījums izcēlās īpaši spilgti. Viņš, būdams Latvijas pilsonis un kādreizējais lielākās Krievijas privātās bankas īpašnieks, tika iekļauts ES sankciju sarakstā kā viens no Vladimiram Putinam tuvākajiem oligarhiem. Sankcijas pret Avenu noteikušas arī tādas valstis kā ASV, Lielbritānija un Ukraina. Viņa pārstāvji aktīvi centušies panākt Avena svītrošanu no saraksta, apgalvojot, ka viņš ir pārdevis visus savus Krievijas aktīvus, pārcēlies uz dzīvi Latvijā un vairs nenodarbojas ar biznesu Krievijā. Turklāt Avens ir saņēmis atļauju ieskaitīt 235,9 miljonus eiro no nesankcionētiem līdzekļiem iesaldētajā Latvijas bankas kontā, lai gan šī nauda uzreiz tiktu iesaldēta. Šie argumenti ir kļuvuši par pamatu intensīvām diskusijām gan diplomātiskajos gaiteņos, gan mediju telpā.
Diskreditēšanas kampaņa un mediju virpuļi
Ārlietu ministre Baiba Braže publiski paziņojusi, ka pret viņu notikusi īpaši organizēta diskreditēšanas kampaņa, kas finansēta no kāda Krievijas oligarha puses. Šīs kampaņas mērķis bijis panākt sankciju nepagarināšanu pret konkrētām personām, tostarp Pjotru Avenu. Ministre norādīja, ka viņa saņēmusi neformālu informāciju par to, ka kampaņā iesaistīta sabiedrisko attiecību aģentūra, juridiskais birojs un mediju izdevniecība, un ka mediju pārstāvjiem tikuši doti uzdevumi rakstīt pozitīvus rakstus par šo oligarhu.
Patiešām, mediju vidē parādījās virkne publikāciju, kas apšaubīja Avena atrašanos sankciju sarakstā un kritizēja Latvijas Ārlietu ministrijas stingro nostāju. Portālos nra.lv un jauns.lv publicēti raksti ar tādiem nosaukumiem kā „Kādēļ mūsu amatpersonas sankciju bedrē cenšas iegrūst savus pilsoņus?” un „Latvija turpina cīnīties par Pjotra Avena palikšanu sankciju sarakstā – kāpēc valdība ignorē tiesas lēmumu?”. Šajās publikācijās bieži tika akcentēts, ka Avens ir Latvijas pilsonis, ka viņš ir izpildījis prasības, lai tiktu izņemts no sankcijām, un ka viņam ir bijusi nozīmīga loma Latvijas attīstībā. Pat tika izskanējis apgalvojums, ka Avens gatavojas sūdzēt tiesā Baibu Braži par goda un cieņas aizskaršanu.
Daži mediji noliedza kampaņas esamību, uzsverot, ka viņu interese ir balstīta uz vēlmi saprast, pēc kādiem kritērijiem vienas personas tiek izņemtas no sankciju saraksta, bet citas – paturētas. Šis jautājums par kritērijiem ir īpaši aktuāls, ņemot vērā, ka ES Tiesa agrāk ir atcēlusi sankcijas Avenam un Mihailam Fridmanam, taču Latvija, būdama vienīgā ES dalībvalsts, iesniedza apelācijas sūdzību. Tas demonstrē Latvijas apņēmību saglabāt stingru nostāju, neraugoties uz tiesas lēmumiem, ja pastāv pamats uzskatīt, ka sankcionētās personas saites ar Kremli joprojām ir spēcīgas. ĀM skaidrojusi, ka sankciju pamatojumam ir jābūt faktiski un juridiski pamatotam, un lēmumi tiek pieņemti pēc rūpīgas izvērtēšanas.
Latvijas nelokāmība un ES vienprātības izaicinājumi
Latvijas valdība, un jo īpaši Ārlietu ministrija, konsekventi iestājas par stingru un nepielaidīgu sankciju politiku pret Krieviju. Baiba Braže vairākkārt uzsvērusi, ka Latvija nesniegs atbalstu sankciju atcelšanai pret jebkuru fizisku vai juridisku personu, kamēr Krievija nav pilnībā apturējusi agresiju Ukrainā un atjaunojusi starptautisko tiesību kārtību. Šāda nostāja ir balstīta uz dziļu izpratni par ģeopolitisko realitāti un vēsturisko pieredzi, kas Latvijai, kā robežvalstij ar Krieviju, piešķir īpašu nozīmi ES ārpolitikas kontekstā.
Vienprātības princips, lai gan nodrošina visu dalībvalstu interešu ievērošanu, vienlaikus rada diplomātiskas spēles laukumu, kurā atsevišķas valstis var mēģināt bloķēt lēmumus, lai panāktu sev vēlamo iznākumu. Nereti tas nozīmē kompromisus, kas var vājināt sankciju režīma efektivitāti. Tomēr šoreiz, kā liecina jaunākā informācija, ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, izdevās saglabāt vienotu fronti. 2025. gada 12. septembrī ES Padome vienbalsīgi nolēma pagarināt ierobežojošos pasākumus vēl uz sešiem mēnešiem, līdz 2026. gada 15. martam, un no sankciju saraksta netika izņemta neviena persona, pamatojoties uz politisku motivāciju. Šis lēmums ir spilgts apliecinājums tam, ka, neraugoties uz milzīgo spiedienu un aizkulišu cīņām, ES spēja saglabāt savu morālo kompasu un ģeopolitisko ietekmi.
Pats sankciju pagarināšanas process, kas ilga līdz 2025. gada 15. septembrim, bija karsts punkts, jo tas bija tieši pirms gaidāmās nākamās kārtas pagarināšanas (kas tika panākta 12. septembrī). Šajā periodā Latvijas valdībai nācās izturēt gan iekšēju, gan ārēju spiedienu. Sabiedrībai un politiskajām aprindām nāksies vērtēt ne tikai gala rezultātu, bet arī to, cik caurspīdīgi un uz faktiem balstīti tiks pieņemti lēmumi, lai nepieļautu neuzticības rašanos valsts institūcijām.
Nacionālo sankciju loma un nākotnes izaicinājumi
Papildus ES sankcijām, Latvija ir izstrādājusi un pieņēmusi savus nacionālo sankciju noteikumus. 2025. gada 12. septembrī Ministru kabinets apstiprināja noteikumus, kas ļaus Latvijai noteikt nacionālās sankcijas pret subjektiem, kuri saistīti ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu. Šis ir jauns un nozīmīgs instruments, kas paplašina Latvijas iespējas reaģēt uz nacionālās drošības apdraudējumiem un vērsties pret personām, kas atbalsta vai īsteno darbības, ar ko tiek grauta Ukrainas suverenitāte. Šis solis vēlreiz apliecina Latvijas apņēmību būt starptautisko tiesību un drošības sargātājai.
Šis notikumu virpulis liecina par to, ka sankciju politika ir kļuvusi par ne tikai ekonomisku, bet arī par spēcīgu ģeopolitisku un informatīvo cīņas lauku. Latvijas Ārlietu ministrijas stingrā pozīcija, neraugoties uz intensīvu spiedienu un diskreditēšanas mēģinājumiem, ir izšķiroša, lai uzturētu starptautisko sankciju režīma ticamību un efektivitāti. Nākamās pagarināšanas un tiesvedības joprojām notiks, taču viens ir skaidrs – Latvijas nelokāmība ir bāka tumšajā ģeopolitisko intrigu jūrā, kas cenšas saglabāt principus un aizstāvēt starptautiskās vērtības.
Sekojiet mums līdzi: