Bijušā Daugavpils mēra Riharda Eigima cietumsods kukuļņemšanas lietā samazināts uz pusi – tiesvedības ilgums izšķir likteni

Sods korupcijas ēnā: Bijušā Daugavpils mēra Eigima lietā tiesa maina kursu

Tiesu zālēs nereti dzimst lēmumi, kas liek sabiedrībai aizturēt elpu un nopietni aizdomāties par tiesiskuma pamatiem un tiesas spriešanas niansēm. Tieši tāds pavērsiens šonedēļ noticis bijušā Daugavpils domes priekšsēdētāja Riharda Eigima krimināllietā, kurā Rīgas apgabaltiesa lēmusi būtiski samazināt viņam par kukuļņemšanu un munīcijas nelikumīgu glabāšanu piespriesto cietumsodu.

Šī lieta, kas jau gadiem metusi ēnu uz Latgales lielākās pilsētas pašvaldības godīgumu un caurspīdīgumu, nu sasniegusi jaunu, negaidītu pagriezienu. Ja pirmās instances tiesa bija lēmusi bargi, nosakot trīs gadu reālu brīvības atņemšanu kā sodu par smagiem noziegumiem, tad apelācijas instances vērtējums izrādījies krietni maigāks. Rīgas apgabaltiesa pirmdien, 2025. gada 9. jūnijā, pasludināja spriedumu, ar kuru pirmās instances piespriesto cietumsodu samazināja uz pusi – līdz vienam gadam un sešiem mēnešiem.

Šis nav tikai tehnisks skaitļu samazinājums; tas ir lēmums, kas raisa virkni jautājumu par tiesvedības ilgumu, taisnīgas tiesas principiem un to, kā sabiedrība uztver korupcijas apkarošanu augstākajos varas ešelonos. Lieta, kuras pirmsākumi meklējami vēl 2018. gadā, ir bijis garš un mokošs process gan tiesībsargājošajām iestādēm, gan apsūdzētajiem, gan arī Daugavpils iedzīvotājiem, kuri ar bažām sekojuši notikumu attīstībai.

Kukuļa ēna pār Daugavpils iepirkumu: Lietas vēstures līkloči

Riharda Eigima krimināllietas saknes meklējamas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktajā izmeklēšanā, kas tika uzsākta saistībā ar Daugavpils domes rīkoto iepirkumu. Konkrēti, runa bija par izglītības iestādes pārbūves projektu Parādes ielā 7. Šis iepirkums, kura kopējā līgumsumma pārsniedza 2,7 miljonus eiro, piesaistīja KNAB uzmanību, jo radās pamatotas aizdomas par amatpersonas prettiesisku rīcību.

Apsūdzība vēstīja, ka Rihards Eigims, tobrīd ieņemot Daugavpils domes priekšsēdētāja amatu, no uzņēmēja, kura pārstāvētā kompānija SIA "Modus būve" bija uzvarējusi minētajā iepirkumā, pieprasījis kukuli ne mazāk kā 10 000 eiro apmērā. Šis kukulis it kā pieprasīts par uzņēmuma atbalstīšanu iepirkuma procedūrās.

Lietā kā apsūdzētais figurēja arī uzņēmējs Jānis Sprūga, kuram tika izvirzīta apsūdzība par kukuļa apsolīšanu pēc tā pieprasīšanas. Šāda shēma, ja tā tiktu pierādīta, atklātu satraucošu ainu par to, kā pašvaldības iepirkumi var tikt ietekmēti koruptīvā ceļā, metot smagu ēnu uz godīgas konkurences principiem un sabiedrības līdzekļu izmantošanas caurspīdīgumu. KNAB izmeklēšanas laikā tika veiktas kratīšanas, tostarp Riharda Eigima dzīvesvietā, kas liecināja par izmeklēšanas nopietnību.

Papildus apsūdzībām par kukuļņemšanu, Rihardam Eigimam tika inkriminēta arī šaujamieroču munīcijas neatļauta glabāšana. Šī epizode, lai arī šķietami mazāka apjoma nekā kukuļņemšanas apsūdzība, kopā ar galveno apsūdzību veidoja tiesas priekšā nonākušo krimināllietas kopainu.

Rihards Eigims visu šo ilgo tiesvedības laiku ir kategoriski noliedzis savu vainu. Viņš publiski paudis pārliecību, ka apsūdzības ir politiski motivētas un saistītas ar politiskām intrigām. Šis arguments ir bieži dzirdēts no amatpersonām, kuras nonākušas korupcijas skandālu centrā, un tas, protams, liek domāt par politikas un tiesiskuma sarežģīto saskarsmes punktu.

Pirmā instance: Bargais signāls pret korupciju

Krimināllietas izskatīšana pirmajā instancē notika Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Tiesas process bija ilgs un prasīja rūpīgu iedziļināšanos lietas materiālos, pierādījumos un liecinieku liecībās. Šādas sarežģītas korupcijas lietas bieži vien prasa ievērojamu tiesas un prokuratūras resursu ieguldījumu, jo nepieciešams atšķetināt smalkus pavedienus un pierādīt nodomu un vainu. Lieta tika iztiesāta vairāku sēžu garumā, un sabiedrība gaidīja tiesas lēmumu ar zināmu spriedzi, cerot uz skaidru vēstījumu par tiesiskumu un cīņu pret korupciju.

2022. gada 22. aprīlī pirmās instances tiesa pasludināja savu spriedumu. Vērtējot visus lietas apstākļus, tiesa atzina Rihardu Eigimu par vainīgu abos inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos – gan kukuļa pieprasīšanā, gan munīcijas nelikumīgā glabāšanā. Spriedums bija bargs un daudziem šķita pamatots, ņemot vērā apsūdzību smagumu un faktu, ka tās saistītas ar amatpersonu, kura ieņēma augstu amatu pašvaldībā.

Par kukuļa pieprasīšanu un munīcijas glabāšanu Rihardam Eigimam tika piespriests trīs gadu reāls brīvības atņemšanas sods. Papildus tam tika piemērots naudas sods, daļēja mantas konfiskācija (tostarp transportlīdzeklis un piekabe transporta autovedējam), kā arī būtisks ierobežojums – tiesību atņemšana ieņemt valsts amatpersonas amatus valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos uz noteiktu laiku, kā arī probācijas uzraudzība.

Uzņēmējam Jānim Sprūgam pirmās instances tiesa par kukuļa apsolīšanu piesprieda vienu gadu un četrus mēnešus reālas brīvības atņemšanas. Savukārt uzņēmumam SIA "Modus būve", kura labā, pēc apsūdzības, tika izdarīta kukuļošana, tika noteikts piespiedu ietekmēšanas līdzeklis – naudas piedziņa 25 000 eiro apmērā. Šis pirmās instances spriedums daudziem likās kā skaidrs un spēcīgs signāls sabiedrībai par tiesiskuma spēku un valsts apņēmību nesamierināties ar korupciju, īpaši gadījumos, kad tajā iesaistītas augstas amatpersonas.

Tomēr, kā tas bieži notiek tiesu praksē, pirmās instances spriedums nav galīgs. Gan apsūdzētie, gan prokuratūra var izmantot likumā paredzētās tiesības iesniegt apelācijas sūdzību vai protestu augstākas instances tiesā. Šajā gadījumā, ņemot vērā piespriestā soda bargumu un Riharda Eigima konsekvento vainas noliegumu, bija sagaidāms, ka spriedums tiks pārsūdzēts.

Apelācijas process un negaidītais pavērsiens Rīgas apgabaltiesā

Rīgas apgabaltiesā krimināllieta tika izskatīta apelācijas kārtībā. Apelācijas instances tiesas uzdevums ir vēlreiz vispusīgi un objektīvi izvērtēt visu lietas materiālu kopumu – vēlreiz nopratināt lieciniekus, analizēt pierādījumus un uzklausīt pušu argumentus. Tas ir kā otrreizējs filtrs tiesiskuma procesā, kura mērķis ir novērst iespējamās kļūdas vai nepilnības pirmās instances spriedumā.

Tiesas sēdes Rīgas apgabaltiesā, tāpat kā pirmajā instancē, prasīja laiku. Tiesa iedziļinājās visās lietas niansēs, kas saistītas gan ar kukuļņemšanas epizodi 2018. gadā, gan ar munīcijas glabāšanu. Procesa laikā tika vētīti juridiski argumenti par pierādījumu ticamību, apsūdzības pamatotību un piemērotā soda samērīgumu.

Tomēr šoreiz tiesas uzmanības centrā, kā izrādījies, nonāca aspekts, kas nereti kļūst par klupšanas akmeni Latvijas tiesu sistēmā – tiesvedības ilgums. Kriminālprocesa likums un tiesu prakse paredz, ka krimināllieta ir jāizskata saprātīgā termiņā. Šis ir būtisks taisnīgas tiesas princips, kas aizsargā personas tiesības netikt pārmērīgi ilgi turētai nenoteiktībā un tiesvedības smaguma ēnā.

Domājiet par to kā par pulksteni, kas tikšķ, simbolizējot laiku, kurā lietai vajadzētu tikt izskatītai. Katram tiesvedības posmam – no izmeklēšanas sākuma, caur apsūdzības celšanu, līdz tiesas spriedumam pirmajā instancē un apelācijai – ir jābūt loģiskam un samērīgam ilgumam. Ja šis process, piemēram, sarežģītības vai nepieciešamības veikt apjomīgas papildu izmeklēšanas dēļ ievelkas gadiem ilgi, bez objektīva pamatojuma, tiesa var secināt, ka personas tiesības uz ātru un efektīvu tiesvedību ir tikušas pārkāptas.

Tieši "saprātīga termiņa" neievērošana kļuva par galveno un, šķiet, izšķirošo argumentu, kas pamatoja Rīgas apgabaltiesas lēmumu samazināt Rihardam Eigimam piespriesto brīvības atņemšanas sodu. Tiesa konstatēja, ka krimināllietas izskatīšana nav notikusi likumā noteiktajā saprātīgajā termiņā, un tas ir apstāklis, kas saskaņā ar likumu var kalpot par pamatu soda mīkstināšanai.

Rīgas apgabaltiesa lēma atcelt pirmās instances tiesas 2022. gada 22. aprīļa spriedumu daļā par noteikto sodu Rihardam Eigimam un Jānim Sprūgam, kā arī daļā par SIA "Modus Būve" noteiktās naudas piedziņas apmēru. Veicot jaunu sodu noteikšanu, ņemot vērā tiesvedības ilgumu kā mīkstinošu apstākli, apgabaltiesa noteica, ka Rihardam Eigimam galīgais sods ir brīvības atņemšana uz vienu gadu un sešiem mēnešiem. Tika saglabāts arī naudas sods 2220 eiro apmērā un daļēja mantas konfiskācija (transportlīdzeklis un piekabe). Tāpat Eigimam saglabāts aizliegums ieņemt valsts amatpersonas amatus valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos, taču šis aizliegums noteikts uz īsāku laiku – vienu gadu, ar probācijas uzraudzību uz vienu gadu.

Arī uzņēmējam Jānim Sprūgam apelācijas instance soda veidu mainīja, nosakot alternatīvu sodu – probācijas uzraudzību uz vienu gadu, nevis reālu brīvības atņemšanu. Savukārt SIA "Modus būve" noteiktais piespiedu ietekmēšanas līdzeklis tika samazināts no 25 000 eiro uz 14 800 eiro. Šie lēmumi atspoguļo apelācijas instances tiesas vērtējumu par lietas apstākļiem, īpaši uzsverot tiesvedības nesamērīgo ilgumu.

Sabiedrības uzticība un taisnīgas tiesas meklējumi

Šis Rīgas apgabaltiesas spriedums neapšaubāmi raisīs plašas diskusijas sabiedrībā un tiesību ekspertu vidū. No vienas puses, ir tiesiskuma princips par lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, kas ir būtisks cilvēktiesību aspekts. No otras puses, ir smagu korupcijas noziegumu publiskais raksturs un sabiedrības tiesības sagaidīt stingru un nepārprotamu tiesas reakciju uz amatpersonu izdarītiem noziegumiem.

Korupcija, īpaši pašvaldību līmenī, grauj sabiedrības uzticību valsts pārvaldei un rada sajūtu par netaisnīgumu un nevienlīdzību. Gadījumi, kad augstas amatpersonas tiek atzītas par vainīgām kukuļņemšanā, ir īpaši sāpīgi un met tumšu ēnu uz valsts pārvaldes integritāti. Tāpēc pirmās instances bargais spriedums tika uztverts kā svarīgs apliecinājums cīņai pret korupciju.

Apelācijas instances lēmums par soda samazināšanu, pat ja tas juridiski pamatots ar tiesvedības termiņu neievērošanu, var radīt sabiedrībā jautājumus un pat sarūgtinājumu. Var rasties sajūta, ka process bijis pārāk ilgs, un tieši šī ilguma dēļ samazināts sods par tik smagu noziegumu kā kukuļņemšana. Tas var tikt interpretēts kā signāls, ka tiesvedības vilcināšana var kļūt par faktoru, kas mīkstina sodu pat par smagiem noziegumiem.

Šis gadījums spilgti ilustrē tiesu sistēmas izaicinājumus Latvijā. No vienas puses, tiesām jāgarantē katras personas tiesības uz taisnīgu tiesu saprātīgā termiņā. No otras puses, tiesu sistēmai jānodrošina efektīva un ātra smagu noziegumu, īpaši korupcijas, lietu izskatīšana, lai sabiedrība nezaudētu ticību tiesiskumam. Nepamatota tiesvedības vilcināšana ir problēma, kas prasa sistēmiskus risinājumus, lai novērstu situācijas, ka tā kļūst par mīkstinošu apstākli smagu noziegumu gadījumos.

Riharda Eigima politiskā karjera ir bijusi raiba, bieži vien saistīta ar kontroversēm. Viņš vairākkārt ieņēmis Daugavpils mēra amatu, un viņa darbība vienmēr piesaistījusi sabiedrības un mediju uzmanību. Nonākšana uz apsūdzēto sola kukuļņemšanas lietā, protams, bija būtisks trieciens viņa publiskajam tēlam un politiskajai karjerai. Lai arī viņš konsekventi noliedzis savu vainu, tiesas atzinums par vainu pirmajā instancē metās smagu ēnu pār viņa politisko mantojumu.

Interesanti, ka lietā figurē arī apsūdzība par munīcijas glabāšanu. Lai arī tā nav galvenā apsūdzības epizode, tā papildina kopainu un liecina par plašāku tiesībsargājošo iestāžu uzmanību apsūdzētā personai. Eigims pats iepriekš apgalvojis, ka viņam ir atļauja ieroča un ar to saistīto piederumu glabāšanai, par ko KNAB esot informēts. Tomēr tiesa pirmajā instancē viņu atzina par vainīgu arī šajā epizodē.

Kasācijas iespējas un lietas nākotne

Ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu krimināllieta vēl nav pilnībā noslēgusies. Saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa likumu, apelācijas instances tiesas spriedumu desmit darbdienu laikā var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā. Kasācijas instances tiesa nevērtē lietas faktiskos apstākļus no jauna, bet gan pārbauda, vai zemākas instances tiesas spriedumā nav pieļautas būtiskas tiesību normu piemērošanas vai procesuālo normu pārkāpumi. Tā ir iespēja pārbaudīt sprieduma juridisko pamatotību un atbilstību likumam.

Gan prokuratūra, ja tā nepiekrīt soda samazinājumam vai citiem sprieduma aspektiem, gan apsūdzētie (Rihards Eigims un Jānis Sprūga), ja joprojām uzskata sevi par nevainīgiem vai apstrīd kādus sprieduma punktus, var iesniegt kasācijas sūdzību vai protestu. Tāpēc ir iespējams, ka lieta nonāks vēl vienā tiesu instancē – Augstākajā tiesā –, kas nozīmētu tiesvedības turpināšanos un galīgā punkta pielikšanu šai garajai un sarežģītajai lietai novilcināšanos.

Ja lieta nonāks kasācijā, Augstākā tiesa rūpīgi izvērtēs Rīgas apgabaltiesas spriedumu, īpaši pievēršot uzmanību tam, kā apelācijas instance pamatojusi soda samazināšanu, atsaucoties uz saprātīga termiņa neievērošanu. Šis aspekts ir juridiski niansēts, un Augstākās tiesas interpretācija var kļūt par nozīmīgu precedentu citām krimināllietām, kurās tiesvedība ieilgusi.

Jebkurā gadījumā, Rīgas apgabaltiesas lēmums ir atstājis jūtamu ietekmi uz šo rezonansi izraisījušo lietu. Tas apliecina, ka tiesvedības gaita un tās ilgums ir faktors, kam ir reālas sekas uz tiesas spriedumu, pat ja runa ir par apsūdzībām smagos korupcijas noziegumos. Kā šo spriedumu uztvers sabiedrība un kāds būs tā ilgtermiņa ietekme uz cīņu pret korupciju Latvijā, rādīs laiks.

Kamēr gaidām iespējamo lēmumu par kasācijas sūdzību iesniegšanu, Riharda Eigima krimināllietas stāsts paliek kā spilgts atgādinājums par tiesiskuma ceļu sarežģītību, tiesu sistēmas izaicinājumiem un nepārtraukto nepieciešamību sabiedrībai ar vērīgām acīm sekot līdzi procesiem, kas ietekmē valsts pārvaldes caurspīdīgumu un godīgumu.

Šī lieta, kas sākās ar aizdomām par kukuļa pieprasīšanu Daugavpils pašvaldības iepirkumā un izvērtās ilgstošā tiesvedībā ar divu instanču spriedumiem, ir kā lakmusa papīrīts, kas parāda gan tiesībsargājošo iestāžu darba sarežģītību, gan tiesu sistēmas spēju un reizēm arī nespēju nodrošināt ātru un efektīvu taisnīgumu. Lai arī soda samazināšana var radīt pretrunīgas sajūtas, ir būtiski atcerēties, ka tiesas spriedumi balstās uz likumu un pierādījumu vērtējumu, kā arī ņem vērā procesuālos aspektus, tostarp tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā. Galīgais vārds šajā lietā, iespējams, vēl nav teikts, un sabiedrība turpinās sekot līdzi tās tālākajai attīstībai.