Rīga: -4.8°С
Dailes teātris samazina štata vietas un atbrīvo aktierus valsts dotācijas samazinājuma dēļ
Dailes teātris veic strukturālas pārmaiņas, paredzot štata vietu skaita samazināšanu vairākās struktūrvienībās, tai skaitā mākslinieciskajā daļā. Kā ziņo telekanāls TV3, šie pasākumi tiek veikti, reaģējot uz Kultūras ministrijas paziņojumu par valsts dotācijas samazinājumu 2026. gadā par 276 205 eiro, aicinot teātri rast risinājumus izmaksu samazināšanai un ieņēmumu palielināšanai. Teātris skaidro, ka valsts dotācija līdz šim nav pilnībā segusi tā atalgojuma fondu, bet pārējās izmaksas tiek segtas no pašu ieņēmumiem, galvenokārt no biļešu tirdzniecības un telpu nomas. Pērn teātra pašu ieņēmumi veidoja aptuveni 60% no kopējā budžeta, bet šim gadam plānots tos palielināt līdz 65%. Dailes teātra valde 2025. gada 29. oktobrī pieņēma lēmumu par strukturālām izmaiņām, paredzot mākslinieciskās daļas štata darbinieku skaita samazinājumu. Šo pārmaiņu rezultātā tiek likvidētas trīs brīvās aktieru vakances un četras esošas aktieru amata vietas. Lēmums pieņemts, izvērtējot aktieru nodarbinātību un pieprasījumu pēc viņu profesionālās darbības, pamatojoties uz apstiprinātiem kritērijiem. Viena no aktrisēm, kuras štata vieta tiek likvidēta, ir Lelde Dreimane. Teātris norāda, ka pēdējo trīs sezonu laikā viņai bijusi vismazākā noslodze no štata aktieriem – vidēji 27 izrādes sezonā, kamēr citi aktieri spēlējuši vairāk nekā 100 izrādes sezonā. Dreimanei tika piedāvāts pāriet uz ārštata attiecībām, turpinot spēlēt esošajās izrādēs, kurās viņai ir lomas. Tomēr aktrise šo piedāvājumu nav pieņēmusi un sola situāciju izvērtēt juridiski. Viņa sociālajos medijos paudusi sašutumu par notikušo un nav vienīgā, kas tiek atlaista, norādot, ka tiek samazinātas aptuveni 20 štata vietas kopumā.
Kultūras ministrijas pozīcija un citu teātru situācija
Kultūras ministrija norāda, ka valsts dotācija visām ministrijas kapitālsabiedrībām – teātriem, muzejiem, bibliotēkām – samazināta, lai rastu papildu finansējumu aizsardzības mērķiem. Kā iztrūkumu kompensēt – tas ir pašu teātru ziņā. Valsts budžets 2026. gadā Kultūras ministrijas atbildības jomās plānots 253,1 miljona eiro apmērā, bet akcents likts uz pašu ieņēmumu audzēšanu. Valsts finansējums šogad samazināts ne tikai Dailes teātrim, bet arī citām Kultūras ministrijas pakļautībā esošajām kapitālsabiedrībām, to skaitā teātriem un koncertorganizācijām. Par štata samazinājumu citi teātri pagaidām nerunā, taču pieļauj, ka varētu celties biļešu cenas. Piemēram, Latvijas Nacionālais teātris saskaras ar valsts dotācijas samazinājumu par aptuveni 10%, taču pagaidām neplāno mainīt biļešu cenas, uzsverot, ka kultūrai jāpaliek pieejamai sabiedrībai. Savukārt Valmieras teātra direktore Evita Ašeradena norāda, ka teātriem nāksies pieņemt smagus lēmumus, jo pakalpojumu sadārdzinājums kopā ar mazāku dotāciju var novest pie biļešu cenu pārskatīšanas visā nozarē. Kā viens no būtiskākajiem taupības pasākumiem Dailes teātrī ir apkopēju štata likvidēšana, kur 16 darba vietu vietā telpu uzkopšana tiks nodota ārpakalpojumā, tādējādi gadā plānots ietaupīt vairāk nekā 100 000 eiro. Ietaupītos līdzekļus plānots novirzīt tehnisko dienestu darbinieku algu paaugstināšanai.
Dailes teātra vadība skaidro situāciju
Dailes teātra direktors Juris Žagars, kurš teātri vada kopš 2020. gada, skaidro, ka štatu samazināšana notiek saistībā ar valsts piešķirtās dotācijas samazināšanos un iepriekšējo izrāžu finansiālajiem zaudējumiem, kas nav nesuši cerēto peļņu. Viņš arī norādījis, ka aktrises Lelde Dreimane noslodze pēdējo trīs sezonu laikā bijusi vismazākā starp štata aktieriem. Teātris skaidro, ka aktrise tika iepazīstināta ar paziņojumu par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu saskaņā ar Darba likumu. Tiek ziņots, ka valsts finansējums jau līdz šim nav pilnībā sedzis Dailes teātra atalgojuma fondu, kas pat bez nodokļiem pārsniedz četrus miljonus eiro, kamēr dotācija ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Lai gan situācija ir sarežģīta, teātris neplāno samazināt jauniestudējumu skaitu, bet gan tos pārskatīt un izvērtēt to lietderību dalībai dažādās organizācijās un aktivitātēs, kas nedod tiešus materiālus ieguvumus. Atsevišķas aktrises, piemēram, Olga Dreģe un Lidija Pupuri, pašas piedāvājušas turpināt darbu ārštata statusā. Arī aktrise Mirdza Martinsone apsver iespēju pāriet ārštatā.
Nozares izaicinājumi un nākotnes perspektīvas
Kultūras ministrijas budžeta prioritātes tuvākajam periodam paredz investīcijas valsts drošībā un aizsardzībā, kas tiešā veidā ietekmē citu nozaru, tai skaitā kultūras, finansējumu. Lai gan KM budžets 2025. gadā plānots 246,8 miljonu eiro apmērā, tas nenozīmē lielāku atbalstu iestāžu ikdienas darbam, bet gan stingrus efektivizācijas pasākumus. Kultūras nozarei kopumā paredzēts samazinājums par 3,1 miljonu eiro salīdzinājumā ar sākotnēji plānotajiem 13,6 miljoniem eiro. Šī situācija ir izaicinājums visai nozarei, un teātri meklē dažādus veidus, kā kompensēt finansējuma trūkumu, tostarp palielinot pašu ieņēmumus un optimizējot izdevumus. Daži teātri, piemēram, Latvijas Nacionālais teātris, cenšas saglabāt biļešu cenas, kamēr citi pieļauj, ka tās varētu pieaugt, lai segtu izdevumus. Nākotnē biļešu cenu politika būs atkarīga no pakalpojumu sadārdzinājuma un turpmākā valsts atbalsta apjoma. Valmieras teātra direktore Evita Ašeradena uzsver, ka teātriem nāksies pieņemt smagus lēmumus, jo pakalpojumu sadārdzinājums kopā ar mazāku dotāciju var novest pie biļešu cenu pārskatīšanas visā nozarē. Kopumā teātri neslēpj savu sāpi finansējuma samazināšanā, bet uzsver, ka tam ir jābūt līdzsvarotam visur.
Sekojiet mums līdzi: