Rīga: +21.2°С
Jauns Vairogs Cīņā pret Vardarbību: Valsts policija ievieš inovatīvu elektroniskās uzraudzības sistēmu
Šodien, 2025. gada 6. jūlijā, Latvijas sabiedrība stāv jauna, cerību pilna posma priekšā cīņā pret vienu no sāpīgākajām sociālajām rētām – vardarbību ģimenē. Valsts policija (VP) ar lepnumu prezentējusi un uzsākusi īstenot revolucionāru elektroniskās uzraudzības sistēmu, kas paredzēta, lai stingrāk kontrolētu varmākas un sniegtu neredzamu, taču efektīvu vairogu cietušajiem. Šis solis nav tikai tehnisks jauninājums; tā ir apņēmības deklarācija mainīt sabiedrības attieksmi un nodrošināt drošību tiem, kuri ikdienā dzīvo bailēs. Jaunā sistēma, kas tika oficiāli prezentēta preses konferencē 4. jūlijā, ir tieši saistīta ar 1. jūlijā spēkā stājušajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas pavēra ceļu šīm dzīvību glābjošajām izmaiņām, atklājot jaunu lapaspusi valsts apņēmībā nodrošināt katra indivīda tiesības uz drošu un nebaidīgu dzīvi.
Sāpīgā Pagātne un Neatliekamā Nepieciešamība
Gadiem ilgi Latvija ir saskārusies ar traģisku un satraucošu realitāti – vardarbību ģimenē, kas bieži vien paliek apslēpta aiz māju sienām, kropļojot dzīves un laužot likteņus. Saskaņā ar Eiropas Savienības statistikas biroja “Eurostat” datiem, Latvija ilgstoši bijusi viena no valstīm Eiropas Savienībā ar augstākajiem vardarbībā nogalināto sieviešu rādītājiem uz 100 000 iedzīvotāju. Aiz katra statistikas skaitļa, kas liecina par vairāk nekā 10 000 izsaukumiem gadā saistībā ar iespējamu vardarbību ģimenē, slēpjas cilvēku ciešanas, bailes un nereti arī bezcerība. Valsts policijas priekšnieks, ģenerālis Armands Ruks, preses konferencē ar nožēlu atzina, ka līdz šim nereti ierobežojumu kontrole lielā mērā gulās uz pašu cietušo pleciem, kuriem nācās ziņot par apdraudējumu. Diemžēl, kā liecina skaudrie notikumi pēdējo gadu laikā, kuros varmākas, neskatoties uz tiesībsargājošo iestāžu noteiktajiem pagaidu aizsardzības rīkojumiem un policijas kontroli, izdzēsa dzīvības – piemēram, sirdi plosošā 2023. gada traģēdija Jēkabpils novadā, kurā Leons Rusiņš pēc vairākkārtējiem draudiem nogalināja savu bijušo dzīvesbiedri –, esošie drošības līdzekļi ne vienmēr spēja efektīvi pasargāt upurus. Šī sāpīgā pieredze kalpoja par pamatu izšķirošiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā.
Jauns Rīts Aizsardzībā: Kriminālprocesa likuma grozījumi
Apzinoties šo smago realitāti, jau kopš pagājušā gada Valsts policija ir intensīvi strādājusi pie elektroniskās uzraudzības ieviešanas, izstrādājot mehānismus un apmācot speciālistus. Grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas stājās spēkā 2025. gada 1. jūlijā, pavēra ceļu jaunajai sistēmai, paredzot iespēju piemērot elektronisko uzraudzību personām, kuras izdarījušas vardarbīgus noziegumus un kurām ir piemēroti noteikti drošības līdzekļi. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis preses konferencē uzsvēra, ka vardarbība ģimenē ir viens no aktuālākajiem un sarežģītākajiem iekšējās drošības izaicinājumiem Latvijā. Viņš pauda pārliecību, ka elektroniskā uzraudzība ir mūsdienīgs risinājums, kas ļauj ne tikai uzraudzīt, bet arī savlaicīgi novērst draudus cietušajam. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks papildināja, ka šis instruments ir būtisks, lai proaktīvi rīkotos un novērstu noziedzīgu nodarījumu, ne tikai reaģētu uz jau notikušu nelaimi.
„Elektroniskais Sargkareivis”: Kā tas darbojas un kam tas paredzēts
Jaunā sistēma darbojas, pamatojoties uz divu ierīču principu, radot savstarpēji saistītu drošības tīklu. Varmāka, kuram piemērots viens no drošības līdzekļiem – aizliegums tuvoties konkrētai personai vai vietai, uzturēšanās noteiktā vietā, mājas arests vai nodošana policijas uzraudzībā – un kurš rada augstu vardarbības risku, saņems specializētu elektronisko ierīci, kas tiks piestiprināta pie kājas, kā arī papildus rokas izsekošanas ierīci. Šīs aproces ļauj Valsts policijas resursu vadības struktūrvienībai reāllaikā kontrolēt varmākas atrašanās vietu. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka elektronisko aproci varēs uzlikt tikai tad, ja cietušais šai sistēmai piekrīt. Cietušais var arī jebkurā laikā atteikties no šīs uzraudzības.
Lai nodrošinātu visaptverošu aizsardzību, vardarbības riskam pakļautā persona saņems savu rokas izsekošanas ierīci, kas līdzinās tālrunim, bet nav tālrunis. Tas ļauj ne tikai kontrolēt varmāku, bet arī cietušajam proaktīvi nosūtīt ziņu Valsts policijai vai aktivizēt trauksmi, izmantojot SOS pogu, ja viņš jūt apdraudējumu. Sistēma paredz, ka, ja varmāka atrodas tuvāk cietušajam nekā atļauts, cietušā rokas ierīcē atskan signāls, ko nav iespējams izslēgt. Valsts policijas elektroniskās uzraudzības sistēmā varēs arī noteikt un atzīmēt riska vietas un teritorijas, kurās attiecīgā persona drīkst vai nedrīkst atrasties. Jebkurš mēģinājums iejaukties ierīču darbībā – vai nu noņemot vāciņu, salaužot siksnu vai slāpējot signālu – nekavējoties tiks reģistrēts sistēmā kā brīdinājums, kas var novest pie stingrāku ierobežojumu, piemēram, apcietinājuma, piemērošanas. Šis elektroniskais sargkareivis faktiski ir neredzama, bet stingra pavada, kas nodrošina cietušo drošību un ļauj policijai efektīvi reaģēt, pirms notikusi nelaime.
Proaktīva Prevencija un Stratēģiskā Vīzija
Ar šīs sistēmas ieviešanu Valsts policija sper nozīmīgu soli no reaktīvas reaģēšanas uz noziegumiem uz proaktīvu prevenciju. Kā uzsvēra Prevencijas vadības biroja priekšnieks Andis Rinkevics, elektroniskā uzraudzība ļauj strādāt preventīvi, proti, redzēt un apturēt noziegumu, pirms tas ir veikts. Paredzēts, ka gadā elektronisko uzraudzību varētu piemērot aptuveni 400 personām, kas norāda uz šī instrumenta plašo potenciālu. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis atzīmēja, ka aptuveni pusē gadījumu, kuros tiesa noteikusi aizliegumu varmākai tuvoties cietušajam, pastāv risks, ka šis nosacījums var tikt pārkāpts, tādēļ jaunā sistēma ir vitāli svarīga.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks arī nākotnē saskata plašākas pielietojuma iespējas. Viņš pieļauj, ka elektroniskā uzraudzība varētu tikt piemērota arī dzimumnoziegumos apsūdzētajiem. Šāda paplašināšana varētu kļūt par alternatīvu risinājumu, kas daļā gadījumu ļautu aizstāt apcietinājumu, tādējādi samazinot ieslodzīto skaitu cietumos, vienlaikus saglabājot sabiedrības drošību. Ārvalstu pieredze rāda, ka sistēma efektīvi attur no pārkāpumiem. Lai gan sistēmas ieviešanas sākumā tuvošanās pārkāpumu skaits var būtiski pieaugt, kā tas novērots citās valstīs, Valsts policijas pārstāvji pauž pārliecību, ka personas laika gaitā sapratīs, ka policija spēj tās izsekot un kļūs disciplinētākas. Ar laiku pārkāpumu kļūst mazāk, jo personas pierod pie ierobežojumiem un tos ievēro.
Izaicinājumi un Sabiedrības Atbildība
Neskatoties uz jaunās sistēmas ieviešanas solīto progresu, ir būtiski atcerēties, ka vardarbības novēršana ir kompleksa problēma, kas prasa ne tikai tehnoloģiskus risinājumus, bet arī sabiedrības kopīgu atbildību un izpratni. Latvijā joprojām pastāv neviennozīmīga izpratne un nostāja par to, kas ir vardarbība un kas nav, un nereti tās formas tiek minimizētas vai normalizētas. Ir svarīgi apzināties, ka aiz katra statistikas skaitļa slēpjas dzīvi cilvēki ar saviem stāstiem un ciešanām. Trešdaļā ģimenes konflikti notikuši nepilngadīgo personu klātbūtnē, kas atstāj neatgriezeniskas sekas uz nākamajām paaudzēm.
Lai jaunā elektroniskās uzraudzības sistēma patiešām nestu augļus un nodrošinātu maksimālu efektivitāti, ir nepieciešama cieša sadarbība starp tiesībsargājošajām iestādēm, sociālajiem dienestiem, nevalstiskajām organizācijām un, pats galvenais, sabiedrību kopumā. Katra pilsoņa modrība un gatavība ziņot par vardarbības gadījumiem ir neatsverama. Šis digitālais sargkareivis ir spēcīgs instruments, bet tas darbosies vispilnīgāk, ja sabiedrība būs informēta, atbalstoša un nepieļaujoša pret jebkāda veida vardarbību. Jaunā sistēma ir sākums, nevis beigas, ceļā uz drošāku un brīvāku Latviju no vardarbības ēnas.
Sekojiet mums līdzi: