Dīvaini bumbuļi uz ozoliem – vai tā ir slimība vai kukaiņu darbība?

Mārupes iedzīvotājs uz ozola zariem pamanījis dīvainus veidojumus

Mārupes iedzīvotājs Andris, pastaigājoties savā pagalmā, uz ozola zariem novērojis neparastus veidojumus, kas atgādinājuši Ziemassvētku lampiņas. Šie dīvainie bumbuļi uz ozolu zariem ir izraisījuši interesi un jautājumus par to izcelsmi.

Kas izraisa dīvainos veidojumus uz ozoliem?

Šie uz ozoliem redzamie veidojumi ir tā sauktās pangas, ko izraisa kukaiņi – ozolu bumbuļveida panglapsenes. Šie kukaiņi ir divu paaudžu – gan divdzimumu, gan viendzimumu. Viendzimuma paaudzes mātītes, kas ir bezspārnotas un sarkanbrūnas, agrā pavasarī dodas augšup ozoliem, lai dētu olas ozola lapu pumpuros. Iedētie audi sāk attīstīties, veidojot patoloģiskus jaunveidojumus – pangas, kas kalpo par drošu patvērumu un barotni kukaiņu attīstībai.

Ozolu slimības un to pazīmes Latvijā

Lai gan Andra novērotie bumbuļi ir dabiska parādība, kas saistīta ar kukaiņu darbību, ir svarīgi pievērst uzmanību arī nopietnākām ozolu problēmām. Latvijā ir konstatēta bīstama slimība – akūtā ozolu kalšana (Acute oak decline), kas izplatās un apdraud ozolus gan dabiskās, gan mākslīgi veidotās ekosistēmās, tostarp parkos un pilsētvidē. Šī slimība, ko ierosina baktērijas, galvenokārt skar nobriedušus, vairāk nekā 50 gadus vecus ozolus. Slimības galvenā pazīme ir tumša, lipīga šķidruma izdalīšanās no koka stumbra pa mazām, vertikālām plaisām, īpaši pavasarī un rudenī. Šķidrums var izdalīties no viena līdz diviem metriem virs zemes vai pat augstāk. Diemžēl lietus spēcīgi noskalo šo šķidrumu, tādēļ simptomi var kļūt grūti pamanāmi. Zem mizas šiem kokiem var novērot tumšus, mitrus, neregulāras formas bojājumus, kas dziļāk iespiežas koksnē. Papildus tam, inficētajos kokos bieži konstatē šaurspārnu krāšņvaboles kāpurus un pieaugušās vaboles, kuras atstāj D-formas izskrejas caurumus stumbros.

Ko darīt, ja pamana aizdomīgus simptomus?

Valsts meža dienests aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību ozolu veselības stāvoklim. Ja tiek pamanītas minētās slimības pazīmes – tumšas, lipīgas šķidruma izdalījumi uz stumbra vai vertikālas plaisas – ir svarīgi ziņot Valsts meža dienesta speciālistiem, lai viņi varētu veikt attiecīgus pasākumus un izpētīt slimības izplatību. Zinātnieki joprojām pēta šīs slimības izplatības mehānismus un meklē risinājumus tās ierobežošanai, lai pasargātu mūsu ozolus no šīs postošās slimības.