Eiropā cilvēki par vecākiem kļūst arvien vēlāk: Itālija un Spānija līderes

Eiropā pamanāma tendence atlikt bērnu dzemdēšanu uz vēlāku laiku

Kā informē portāls jauns.lv, Eiropas Savienībā (ES) vidēji sievietes savu pirmo bērnu pasaulē laiž neilgi pirms 30 gadu vecuma. Šī tendence, kas liecina par bērnu dzimšanas atlikšanu uz vēlāku vecumu, ir pamanāma visā kontinentā, taču dažādās valstīs atšķiras precīzie rādītāji.

Itālija un Spānija – vecākās pirmās dzemdības Eiropā

Statistikas dati parāda, ka starp Eiropas valstīm cilvēki visvēlāk par vecākiem kļūst Itālijā un Spānijā. Šajās valstīs vidējais vecums, kad sievietes sagaida pirmo bērnu, ir ap 31 gadu. Arī Luksemburgā, Grieķijā un Īrijā šis rādītājs ir tuvu 30 gadiem. Šī tendence ir pretēja salīdzinājumā ar Austrumeiropas valstīm, piemēram, Bulgāriju, Rumāniju un Latviju, kur pirmās dzemdības vidēji notiek agrāk, ap 26-27 gadu vecumu.

Latvijā vidējais vecums pirmajām dzemdībām pieaug

Arī Latvijā novērojama tendence sievietēm par vecākiem kļūt vēlākā vecumā. Ja vēl 1990. gadu sākumā Latvijā pirmās dzemdības vidēji notika 22,9 gadu vecumā, tad 2024. gadā šis rādītājs jau bija sasniedzis 28,1 gadu. 2021. gadā vidējais vecums, kad sievietei Latvijā bija pirmās dzemdības, bija 27,3 gadi, bet otrais bērns vidēji dzima gandrīz 31 gada vecumā. Savukārt centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2024. gadā mātes vidējais vecums pirmajam bērnam bija 30,4 gadi. Šis pieaugums skaidrojams ar dažādiem sociāliem un ekonomiskiem faktoriem, tostarp sieviešu vēlmi pēc izglītības un karjeras, kā arī mainījušos priekšstatu par ideālo mātes lomu un spiedienu sabiedrībā.

Demogrāfiskās tendences Eiropā un to iemesli

Visā Eiropas Savienībā kopš 2012. gada mirstība pārsniedz dzimstību, un iedzīvotāju skaita pieaugums galvenokārt tiek nodrošināts ar imigrācijas palīdzību. Šī demogrāfiskā situācija rada izaicinājumus pensiju sistēmām, veselības aprūpei un valsts drošībai. Zemais dzimstības līmenis un pieaugošais vidējais vecums pirmajām dzemdībām ir globāla tendence, ko veicina urbanizācija, augstāka izglītības pieejamība sievietēm, kā arī mainīgās sociālās normas un vērtības attiecībā uz ģimenes veidošanu.

Latvija starp Baltijas valstīm – dzimstība un mirstība

Lai gan kopējā dzimstības situācija Eiropā ir satraucoša, Latvija joprojām apsteidz Baltijas kaimiņvalstis Igauniju un Lietuvu pēc dzimstības koeficienta. 2024. gadā Latvijā dzimstības koeficients bija 1,36 bērni uz vienu sievieti, kamēr Igaunijā tas bija 1,31, bet Lietuvā – tikai 1,18. Tomēr Latvija saskaras ar augstu mirstības līmeni un iedzīvotāju skaita kritumu, kas ir viens no lielākajiem ES.