Elizabetes ielas skulptūras "Labrīt" liktenis atkarīgs no NKMP saskaņojuma

Skulptūras "Labrīt" Liktenis Pie Elizabetes Ielas Jūgendstila Pērles Karājas Gaisā

Rīgā, Elizabetes ielā, kāda jūgendstila nama fasādes balkona izvietotā Aigara Bikšes skulptūra "Labrīt" saskārusies ar iespējamām pārmaiņām savā atrašanās vietā. Tās turpmākais liktenis ir cieši saistīts ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) lēmumu un oficiālu saskaņojumu.

NKMP Lēmuma Gaidās

Kā norādījusi NKMP pārstāve Linda Zonne-Zumberga, skulptūras "Labrīt" tālākā klātbūtne pie Elizabetes ielas 10B esošās ēkas fasādes ir iespējama vienīgi pēc nepieciešamo saskaņojumu saņemšanas. Šis nosacījums izriet no ēkas statusa – tā ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kas atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajā teritorijā.

NKMP ir uzdevusi ēkas īpašniekam līdz šā gada 1. septembrim atjaunot balkona margas to sākotnējā izskatā. Attiecībā uz pašas skulptūras atrašanās vietu, īpašniekam ir iespēja iesniegt priekšlikumu saskaņošanai.

Sabiedrības Interese un Pārvaldes Rīcība

Jau aprīlī NKMP saņēma "iedzīvotāju interesi" par to, vai minētā skulptūras izvietošana ir pieļaujama Rīgas vēsturiskajā centrā. Šī interese mudināja NKMP novērtēt mākslas darba parādīšanos pie klasiskās Rīgas jūgendstila fasādes. Iepriekšējās komunikācijās tika uzsvērts, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem, skulptūras izvietotājiem bija jāveic saskaņojumi, sākot ar ieceres iesniegšanu Rīgas pašvaldībā, un, tā kā ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis UNESCO Pasaules mantojuma vietā, tad arī ar NKMP.

Skulptūras Koncepcija un Vēsturiskais Konteksts

Tēlnieks Aigars Bikše, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, skaidro, ka viņa radītā skulptūra "Labrīt", kas izgatavota no pulēta tērauda, simbolizē jaunu un mūžīgu rīdzinieku, kurš, tikko pamodies, ar platu žestu sveicina gan pilsētas iedzīvotājus, gan viesus. Interesanti, ka skulptūras tēla radīšanā mākslinieks izmantojis vizuālās atsauces uz slavenā kinorežisora Sergeja Eizenšteina portretu, kura tēvs bija ēkas arhitekts. Tādējādi darbs integrē kultūrvēsturisku dimensiju, savienojot arhitektūru, kino un laikmetīgo tēlniecību.

Mihaila Eizenšteina projektētais jūgendstila nams Elizabetes ielā 10b, kurš pats par sevi ir vēstures liecinieks, šķietami ir ieguvis jaunu, ekspresīvu "iemītnieku". Skulptūra ir veidota kā tēla atspulgs, kas mijiedarbojas ar apkārtējo vidi, radot dinamisku kompozīciju.

Likuma Burts un Mākslinieciskā Brīvība

Situācija ap skulptūru "Labrīt" aktualizē jautājumu par mākslas brīvības un kultūras mantojuma aizsardzības līdzsvaru. Kamēr mākslinieki tiecas bagātināt pilsētvidi ar saviem darbiem, institūcijām, kuru uzdevums ir saglabāt kultūras vērtības, ir jāievēro normatīvie akti. NKMP mērķis ir veidot sabiedrībai pieejamu un profesionālu kultūras mantojuma aizsardzības sistēmu, kas palīdz kultūras pieminekļu īpašniekiem un lietotājiem saglabāt vērtības un novērst to degradāciju. Tas ietver arī būvniecības ieceru izvērtēšanu, lai nodrošinātu kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu un mazinātu administratīvo slogu.

NKMP atļauja ir nepieciešama darbiem, kas skar valsts vai reģiona nozīmes kultūras pieminekļus. Līdz ar to, skulptūras pastāvīga izvietošana uz vēsturiskas ēkas fasādes Rīgas vēsturiskajā centrā bez nepieciešamajiem saskaņojumiem ir pretrunā ar spēkā esošajiem noteikumiem. Tikai oficiāli akceptēts risinājums var nodrošināt gan mākslas darba saglabāšanu, gan kultūras mantojuma integritāti.