Glābēji brīdina: ledus uz ūdenstilpēm Latvijā vēl bīstami, aicina nepakļauties kārdinājumam

Glābēji uzsver bīstamību uz ūdens ledus

Neraugoties uz Latvijā valdošajiem saliem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atkārtoti aicina iedzīvotājus atturēties no kāpšanas uz ūdenstilpju ledus. Lai gan aukstums ir nodibinājis ledu uz daudzām ūdenstilpēm, tā biezums daudzviet ir nevienmērīgs un nepietiekams drošai atrašanās vietai, kā arī makšķerēšanai vai citām aktivitātēm uz ledus. Kā ziņo telekanāls TV3, statistika liecina, ka ielūzt ledū var ikviens, un šādas nelaimes bieži vien beidzas letāli.

Rīgā vien jau vairāk nekā mēnesi ir spēkā aizliegums kāpt uz ūdenstilpju ledus, tomēr glābšanas dienests ar bažām raugās uz gaidāmajām brīvdienām, paredzot potenciālu kārdinājumu pārbaudīt ledus izturību.

Ledus biezums un tā mānīgums

Ledus kārta uz ūdenstilpēm veidojas nevienmērīgi – tā parasti ir biezāka pie krastiem, bet dziļākās vietās un ūdenstilpes vidū tā biezums var būt ievērojami plānāks. Šis nevienmērīgums bieži rada maldīgu priekšstatu par ledus noturību. Turklāt uz ledus esošais sniegs var radīt ilūziju par biezāku un drošāku ledu, nekā tas patiesībā ir. Ir vietas, kur ledus ir īpaši plāns – pie upju ietekām, tiltiem, kā arī vietās, kur aug niedrāji vai atrodas citi priekšmeti.

Atsevišķās vietās ledus var būt tumšāks un uz tā var novērot kustēšanos, kas liecina par tā nestabilitāti.

Statistika un riski

Katru gadu ziemas periodā vairāki desmiti cilvēku ielūzt ledū un noslīkst. Lai gan precīza statistika par 2025./2026. gada ziemu vēl tiek apkopota, iepriekšējās sezonās ir bijuši gadījumi, kad VUGD saņem vairākus izsaukumus dienā par cilvēku ielūšanu ledū, kas diemžēl dažkārt ir beigušies traģiski. Piemēram, 2023. gadā no ūdenstilpēm tika izcelti 32 bojāgājušie, no kuriem astoņi visticamāk bija ielūzuši ledū. Savukārt 2025. gadā reģistrēti jau 16 bojāgājušie no ūdenstilpēm, seši no kuriem ielūza ledū.

Pašvaldību ierobežojumi un drošības pasākumi

Vairākas pašvaldības, tai skaitā Rīga un Jelgava, ir noteikušas aizliegumus atrasties uz ūdenstilpju ledus, uzstādot arī brīdinājuma zīmes. Rīgā šāds aizliegums ir spēkā jau vairāk nekā mēnesi, bet Jelgavā brīdinājuma zīmes izvietotas pie Lielupes, Driksas un Svētes upēm, kā arī pie Zvaigžņu dīķa. Par aizlieguma neievērošanu var tikt piemērots brīdinājums vai naudas sods līdz 100 eiro.

VUGD uzsver, ka īpaši svarīgi ir pārrunāt ledus bīstamības jautājumus ar bērniem un jauniešiem, lai novērstu viņu atrašanos uz nedroša ledus. Gadījumos, ja tiek pamanīts kāds, kas uzturas uz bīstama ledus, vai, ja kāds ir ielūzis, nekavējoties jāzvana glābšanas dienestam pa tālruni 112.

Ko darīt, ja tomēr ielūzt ledū?

Ja cilvēks ir ielūzis ledū, vissvarīgākais ir saglabāt mieru. Jācenšas turēt galva virs ūdens, elpot lēnāk un dziļāk, un, ja iespējams, saukt palīgā. Jācenšas atbrīvoties no smagām somām vai drēbēm, kas var traucēt noturēties virs ūdens. Turoties pret ledus malu, jācenšas uzgulties uz tā ar krūtīm un izstumt sevi no ūdens. Pēc izkļūšanas no ūdens nevajag uzreiz celties kājās, bet gan rāpot vai ritināties prom no bīstamās vietas.

Zemledus makšķerniekiem tiek ieteikts vienmēr ņemt līdzi drošības aprīkojumu, piemēram, ledus kamanas ar drošības auklu vai ledus irbuļus, kas var palīdzēt izkļūt no ūdens, kā arī nodrošināt drošāku pārvietošanos pa ledu.