IZM ministres Daces Melbārdes birojā jaunas vēsmas: Komanda stiprināta izšķirīgā brīdī

Personāliju spēles izglītības frontē: Melbārdes birojs iegūst jaunus, ietekmīgus spēlētājus

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sirdī – ministres birojā – pēdējā laikā notikušas vērā ņemamas pārmaiņas, kas atklāj ne tikai rotācijas kabinetu gaiteņos, bet arī skaidri iezīmē ministres Daces Melbārdes ("Jaunā Vienotība") prioritātes un ambīcijas šajā izaicinošajā sektorā. Šīs nav vienkāršas personāla izmaiņas; tās liecina par mērķtiecīgu komandas stiprināšanu brīdī, kad nozares priekšā stāv grandiozi uzdevumi un sabiedrības uzmanība ir pastiprināta.

Jauna taktika biroja vadībā

Sākotnēji biroja vadību uzņēmās Silvija Amatniece, bijusī IZM parlamentārā sekretāre, taču personisku apstākļu dēļ viņa amatu atstāja. Šo atbildīgo lomu tagad pilda Cēsu novada domes deputāts Indriķis Putniņš. Šāda maiņa biroja vadītāja krēslā ir ne tikai administratīvs solis, bet arī signāls par jaunas enerģijas un, iespējams, reģionālās perspektīvas ienākšanu ministres tuvākajā komandā. Biroja vadītājs ir centrālā ass, kas nodrošina ministres darba ikdienas ritmu, koordinē jautājumus un veido saikni starp ministri un plašo ministrijas aparātu.

Komunikācijas arsenāla papildināšana – atbilde uz sabiedrības interesi

Viena no spilgtākajām tendencēm ministres biroja jaunajā veidolā ir pastiprināts fokuss uz komunikāciju. Dace Melbārde pati atklāti atzīst, ka Izglītības un zinātnes ministrijas komunikācijas funkcija ir steidzami stiprināma. Un tas nav bez iemesla! Nozare ir milzīga, aptverot sešas apakšnozares, no kurām katra ir pārpilna ar sarežģītiem jautājumiem un plašu sabiedrības interesi. Lai efektīvi darbotos, ir vitāli svarīgi ne tikai strādāt ar šīm apakšnozarēm, bet arī panākt sabiedrības informēšanu un iesaisti.

Līdz šim komunikācijas frontē ministri atbalstīja Renārs Lazdiņš, kura pārziņā bija sabiedriskās attiecības. Viņš, kā bijušais veselības ministra palīgs, nesa sev līdzi pieredzi darbā ar medijiem un sociālajiem tīkliem. Tomēr ministres skatījumā ar vienu cilvēku šī gigantiskā darba apjoma priekšā ir par maz. Tā ir kā cīņa ar milzu viļņiem jūrā – viens burātājs, lai cik prasmīgs, nespēs tikt galā ar visu viļņu spēku.

Tāpēc birojam pievienojies Sandris Sabajevs, labi zināms ar savu darbu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa padomnieka amatā. Sabajevs konsultēs ministri stratēģiskās komunikācijas jautājumos. Viņa pieredze augstākajā politiskajā līmenī un izpratne par plašāku komunikācijas ainavu neapšaubāmi sniegs jaunu dimensiju ministrijas spējai uzrunāt dažādas mērķauditorijas un skaidrot sarežģītas reformas.

Kāpēc tieši tagad komunikācijai tiek pievērsta tik liela uzmanība? Izglītības nozare pašlaik atrodas intensīvu pārmaiņu krustcelēs. Sabiedrībā valda liela interese un nereti arī neskaidrība par jauno vērtēšanas sistēmu, kas stājās spēkā 2024. gada septembrī. Šī sistēma paredz būtiskas izmaiņas, piemēram, ierobežojot iespējas pārrakstīt katru kontroldarbu un ieviešot vienotu pieeju skolēnu sasniegumu izvērtēšanā. Tas ir jautājums, kas tieši skar katru skolēnu, vecāku un skolotāju, radot emocionālas diskusijas un nepieciešamību pēc ļoti skaidras un empātiskas komunikācijas.

Tāpat drīzumā plānots veikt plašu reformas "Skola2030" rezultātu izvērtējumu. Šī reforma, kas ieviesa jaunu mācību saturu un pieeju, ir izsaukusi gan atzinību, gan pamatotu kritiku, un tās ietekmes novērtēšana būs būtisks brīdis nozares nākotnes plānošanā. Šādu vērienīgu analīžu rezultātu pasniegšana sabiedrībai saprotamā un konstruktīvā veidā prasa izcilas komunikācijas prasmes un stratēģisku redzējumu.

Ministre Melbārde akcentē, ka ir virkne jaunu prioritāšu, kurās sabiedrības iesaiste un skaidra informēšana ir neatsverama. Tas varētu attiekties gan uz augstākās izglītības un zinātnes konkurētspējas veicināšanu un internacionalizāciju, gan prasmju pielāgošanu strauji mainīgajam darba tirgum, gan digitālās izglītības attīstību un pat mākslīgā intelekta integrēšanu mācību procesā. Katrs no šiem virzieniem ietver daudz neskaidrību un jautājumu plašākā sabiedrībā, tādēļ profesionāla, daudzpusīga komunikācija nav greznība, bet gan kritiska nepieciešamība.

Pieredzes bagātība padomnieku rindās

Papildus biroja vadītājam un komunikācijas ekspertiem, ministres Daces Melbārdes birojā strādā vēl divi padomnieki, kas nodrošina dziļāku ekspertīzi specifiskos jautājumos.

Rīcībpolitikas jautājumos ministri konsultē Ilze Saleniece. Viņas pieredze ir iespaidīga un cieši saistīta ar pašu ministriju – viņa iepriekš bija IZM valsts sekretāra vietniece un Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore. Salenieces klātbūtne birojā nodrošina nepārtrauktību un dziļu izpratni par ministrijas iekšējiem procesiem un rīcībpolitikas niansēm, kas ir nenovērtējami, veidojot nākotnes stratēģijas un risinot esošās problēmas. Viņas dalība arī jaunā IZM valsts sekretāra konkursa komisijā apliecina viņas centrālo lomu ministrijas stratēģiskajā plānošanā.

Finanšu jautājumi izglītības sektorā vienmēr ir bijuši karstais kartupelis. Nedienas ar pedagogu atalgojumu, nepietiekamais finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei, infrastruktūras uzlabojumi – šie ir tikai daži no finanšu izaicinājumiem. Lai orientētos šajā sarežģītajā laukā, ministres komandai pievienojies Jānis Reirs, politiķis ar milzīgu pieredzi valsts finanšu pārvaldībā, būdams gan finanšu ministrs, gan labklājības ministrs. Lai gan viņš šogad zaudēja Saeimas deputāta mandātu, viņa zināšanas un izpratne par budžeta procesiem un finanšu vadību ir ārkārtīgi vērtīgs ieguvums ministres birojam. Viņa padomi finanšu jautājumos būs izšķiroši svarīgi, lai atrastu ilgtspējīgus risinājumus nozares finansējuma problēmām un efektīvi izmantotu pieejamos resursus.

Kopumā, ar Indriķi Putniņu biroja vadītāja amatā, Sandri Sabajevu stratēģiskajā komunikācijā, Renāru Lazdiņu sabiedriskajās attiecībās, Ilzi Salenieci rīcībpolitikā un Jāni Reiru finanšu jautājumos, Daces Melbārdes birojs ir komplektēts ar pieredzējušu un daudzpusīgu komandu. Šī pastiprinātā komanda liecina par ministres apņemšanos efektīvi risināt izglītības un zinātnes nozares aktuālos jautājumus, stāties pretī izaicinājumiem un nodrošināt atklātu un saprotamu dialogu ar sabiedrību. Panākumi šajā jomā būs atkarīgi no spējas šo jauno enerģiju un pieredzi pārvērst reālos darbos un pozitīvās pārmaiņās visas Latvijas izglītības sistēmā.