Jaunā vērtēšanas kārtība: Pirmais gads aizrit spriedzē, diskusijas par iespēju pamatskolēniem biežāk labot sekmes turpinās

Pirmais gads ar jauno vērtēšanu: sasprindzinājums un neatslābstoša pretestība iespējai labot atzīmi vienreiz gadā

Latvijas skolās noslēdzies pirmais mācību gads, pilnībā darbojoties jaunajai skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai. Šī sistēma, kas ir daļa no plašākas izglītības reformas, tika ieviesta ar cēlu mērķi – stiprināt atgriezenisko saiti un veicināt skolēnu zināšanu izaugsmi tieši mācību procesa laikā, nevis koncentrēties tikai uz gala vērtējumu. Ideja skaidra kā ūdens – mudināt bērnus apgūt vielu soli pa solim, nevis pēdējā brīdī pirms kontroldarba, cerot uz labošanas iespējām. Tomēr, lai arī lielākā daļa skolēnu apgalvo, ka saprot jaunās kārtības būtību, gaisā joprojām virmo spriedze, ko izraisījis viens konkrēts jauninājums: iespēja labot pārbaudes darbu ir ierobežota līdz vienai reizei mācību gadā, turklāt kārtojot kombinētu darbu par visu semestra vai gada vielu.

Kāpēc vairs nedrīkst labot atzīmes? IZM un VISC skaidrojums

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāvji skaidro, ka ierobežojums labot pārbaudes darbus ieviests, lai veicinātu atbildīgāku attieksmi pret mācībām. Argumentācija ir šāda: ja skolēni zina, ka varēs labot katru neapmierinošo atzīmi, zūd motivācija sagatavoties pienācīgi ar pirmo reizi. Šāda pieeja, pēc speciālistu domām, veido neveselīgu “loterijas” mentalitāti, kurā pārbaudes darbs tiek uztverts kā mazsvarīgs starpposms. Jaunā sistēma paredz, ka formatīvajam vērtējumam (ikdienas darbam, aktivitātei stundā) ir liela loma – tas palīdz skolotājam un skolēnam saprast, kas jau apgūts un kur vēl jāpieliek pūles. Gala atzīmei parādīt skolēna zināšanas konkrētajā brīdī, nevis uzcītību vai mājasdarbu izpildi. Iespēja uzlabot vērtējumu gada beigās ar kombinēto darbu ir kā “pēdējais salmiņš” tiem, kuriem nepieciešams apliecināt progresu.

Skolēnu un vecāku sašutums: stress un demotivācija

Tomēr prakse ir parādījusi, ka tieši šis atzīmju labošanas ierobežojums ir kļuvis par klupšanas akmeni un radījis ne mazums uztraukuma gan skolēnu, gan vecāku vidū. Aptaujas liecina, ka liels vairums skolēnu (vairāk nekā 90%) un vecāku (tikai 6% atbalsta pašreizējo kārtību) vēlas, lai būtu iespēja labot pārbaudes darbus biežāk. Satraukums ir liels – skolēni baidās no pārbaudes darbiem, jo zina, ka kļūdas cena var būt augsta. Daži pat sāk izvairīties no darbu rakstīšanas, baidoties no sliktas atzīmes, ko pēc tam nevarēs labot. Rodas paradoksāla situācija – sistēma, kas paredzēta motivācijas celšanai, daļai rada tieši pretēju efektu, vairojot stresu un pārdzīvojumus. Vecāki pauž neizpratni un sašutumu, redzot, ka bērnu sekmes nevis uzlabojas, bet dažkārt pat pasliktinās.

Pedagogu izaicinājumi un novērojumi

Arī skolotāji atrodas krustcelēs. No vienas puses, jaunā kārtība atvieglo darbu, samazinot reizēm masveidīgo pārbaudes darbu pārrakstīšanu, kas iepriekš radīja ievērojamu administratīvo slogu. No otras puses, jaunā pieeja prasa no skolotājiem vairāk laika un pūļu, lai sniegtu kvalitatīvu formatīvo atgriezenisko saiti un izstrādātu komplekso pārbaudes darbu gada beigām. Daļa pedagogu atzīst, ka jaunā sistēma mudina skolēnus mācīties regulārāk un apmeklēt konsultācijas. Taču pārmaiņas prasa laiku, lai visi iesaistītie – skolotāji, skolēni, vecāki – pilnībā adaptētos un izprastu jaunās sistēmas nianses. Daži skolu direktori, kuri jauno sistēmu ieviesa agrāk, novērojuši sākotnēju pretestību, kam sekojusi skolēnu motivācijas palielināšanās reāli mācīties gada laikā.

Aptaujas un diskusijas par iespējamām izmaiņām

Ņemot vērā sabiedrības rezonansi, īpaši attiecībā uz pamatskolas posmu, Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA) veikušas sistēmas izvērtējumu. VIAA aptaujas liecina, ka vairāk nekā 80% skolotāju veiksmīgi īsteno formatīvo vērtēšanu un sniedz atgriezenisko saiti. Tomēr tikai 16% skolēnu uzskata, ka pašreizējā kārtība veicina labus mācīšanās ieradumus. Aktīva sabiedrības līdzdalība izpaudusies arī portālā ManaBalss.lv, kur savākts pietiekams parakstu skaits iniciatīvai ļaut skolēniem katrā priekšmetā labot vairāk nekā vienu atzīmi gadā. Šī iniciatīva nonākusi Saeimā, kur notikušas diskusijas ar iesaistītajām pusēm. Izskanējis, ka, iespējams, tomēr varētu tikt veiktas izmaiņas, ļaujot pamatskolēniem labot pārbaudes darbus biežāk nekā reizi gadā, lai mazinātu radušos spriedzi un atrastu līdzsvaru starp atbildības veicināšanu un atbalstu mācību grūtību gadījumā. Šādas izmaiņas gan pagaidām plānotas tikai pamatskolas līmenim, vidusskolās sistēmu nemainot.

Nākotnes ceļš: meklējot līdzsvaru

Pirmais gads ar jauno vērtēšanas kārtību ir bijis pārmaiņu un pielāgošanās laiks. Lai arī sistēmas pamatmērķi – veicināt dziļāku izpratni un regulāru mācīšanos – ir cildināmi, acīmredzams, ka konkrētais atzīmju labošanas ierobežojums ir radījis nevēlamu spriedzi un pretestību. Izglītības sistēma ir dzīvs organisms, un ir būtiski ieklausīties visu iesaistīto – skolēnu, vecāku, skolotāju – balsīs. Pašreizējās diskusijas un izskanējušās iespējas par izmaiņām pamatskolas posmā liecina par vēlmi meklēt optimālāko risinājumu, kas līdzsvarotu nepieciešamību pēc atbildības un patstāvības ar atbalstu un iespēju mācīties no kļūdām. Atliek cerēt, ka gaidāmie lēmumi būs gudri un tālredzīgi, ļaujot jaunajai vērtēšanas sistēmai pilnvērtīgi kalpot savam sākotnējam mērķim – atbalstīt katra skolēna izaugsmi un veidot patiesu mācīšanās prieku.