Rīga: +6.2°С
Aleksandra Brandava rīcība Kaltenē raisa sašutumu: kāpu norakšana privātīpašuma izveidei
Bijušais «Rīgas satiksmes» funkcionārs Aleksandrs Brandavs nonācis uzmanības centrā pēc tam, kad Kaltenē, pie savas privātmājas, noracis kāpu, lai izveidotu piebraucamo ceļu. Šī rīcība izraisījusi vietējo iedzīvotāju sašutumu un jautājumus par vides aizsardzības normu ievērošanu.
Desmit gadu sapnis par jūras tuvumu un šķēršļi
Jau desmit gadus Aleksandrs Brandavs lolojis sapni par privātmāju pašā jūras krastā Kaltenē. Tomēr viņa ceļu uz šo mērķi ir mērojuši dažādi šķēršļi, tostarp Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības, aresti un kontu iesaldēšana. Šķiet, ka šie sarežģījumi nu ir atrisināti, tostarp arī piebraucamā ceļa trūkums. Lai nodrošinātu pieeju savam īpašumam, Brandavs veicis vērienīgus pašdarbības darbus, izcērtot kokus, norokot kāpu un izbūvējot pats savu ceļu.
Dabas vērtību graušana un likuma normas
Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 67. pantu, ciematu teritorijās kāpu aizsargjoslas platumam jābūt vismaz 150 metriem no vietas, kur sākas dabiskā veģetācija. Ārpus apdzīvotām vietām šis attālums ir 300 metri. Brandava īpašums «Zvejas» atrodas vien nepilnu 100 metru attālumā no jūras krasta, kas nozīmē, ka tas atrodas tieši šajā aizsargjoslā. Vietējie iedzīvotāji pauž sašutumu, norādot, ka “kāpa ir brutāli izpostīta”. Šāda rīcība rada nopietnas bažas par vides ilgtspēju un dabas resursu saglabāšanu.
Pagātnes ēnas un nepabeigtie darbi
Aleksandra Brandava vārds bieži vien tiek saistīts ar skandāliem, kas saistīti ar viņa darbību «Rīgas satiksmē» un «Rīgas kartē». 2019. gadā viņš tika atstādināts no amata «Rīgas satiksmē» KNAB veiktās izmeklēšanas rezultātā, kas saistījās ar viņa aizturēšanu un drošības naudas piemērošanu. Lai gan viņa sapnis par māju pie jūras nu šķiet tuvāk piepildījumam, pagātnes notikumi un vietējo iedzīvotāju neapmierinātība met ēnu uz šo attīstību.
Vietējo iedzīvotāju un vides aizstāvju skatījums
Šāda rīcība ne tikai satrauc vietējos iedzīvotājus, bet arī ceļ jautājumus par tiesisko regulējumu un tā piemērošanu praksē. Saskaņā ar Vides aizsardzības likumu, ikvienam ir tiesības vērsties iestādēs un prasīt vides kaitējuma novēršanu. Tas nozīmē, ka sabiedrībai ir tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt valsts vai pašvaldības darbības, kas neatbilst vides normatīvo aktu prasībām. Šajā gadījumā tas nozīmē, ka vietējiem iedzīvotājiem ir visas tiesības pieprasīt atbildību par notikušo.
Sekojiet mums līdzi: