Kāpēc "viltus ziņas" maldina un apdraud? Rihards Bambals par precizitātes nozīmi cīņā ar dezinformāciju

Termins, kas maldina: Kāpēc Rihards Bambals nepiekrīt jēdzienam “viltus ziņas” un aicina sabiedrību uz valodas precizitāti

Informācijas laikmetā, kur patiesības pavedieni nereti savijas ar melu tīmekļiem tik sarežģīti, ka grūti atšķirt vienu no otra, valodas skaidrība un precizitāte kļūst par kritiski svarīgu navigācijas instrumentu. Sabiedriskajā telpā aizvien biežāk dzirdamais un, šķiet, visaptverošais termins “viltus ziņas” (no angļu valodas – *fake news*) ir iemantojis milzu popularitāti. Tomēr, kā uzsver Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals, šis apzīmējums ir ne tikai neprecīzs, bet pat bīstams mūsu spējai efektīvi cīnīties pret informatīvo maldināšanu. Viņa izpratne par šo delikāto jautājumu, kas padziļināti apspriesta arī sarunā ar pieredzējušo “Latvijas Avīzes”, AS “Latvijas Mediji” žurnālistu Māri Antoneviču, rosina uz steidzamu nepieciešamību pārvērtēt savu vārdu krājumu un pieeju, lai patiesi izprastu un stātos pretī mūsdienu informatīvās telpas izaicinājumiem, it īpaši 2025. gada vasaras priekšvakarā, kad dezinformācijas spiediens nemazinās.

Ne tikai vārdu spēles – Dziļākie iebildumu cēloņi pret “viltus ziņām”

Riharda Bambala pretestība pret “viltus ziņu” terminu nav tukša vārdu spēle vai akadēmiska spītība. Tā ir nostāja, kas sakņojas dziļā analīzē un izpratnē par to, kā manipulācijas ar informāciju darbojas mūsdienu digitālajā un globālajā vidē. Bambals pārliecinoši apgalvo, ka “viltus ziņas” ir kā milzīgs, neskaidrs lietussargs, zem kura patvērumu rod pārāk daudz un pārāk atšķirīgi fenomena. Šis apzīmējums bez izšķirības samet vienā katlā apzināti, ļaunprātīgi radītu propagandu ar vienkāršām, kaut arī kaitīgām, kļūdām, kas radušās neuzmanības, steigas vai pat neprofesionalitātes dēļ. Iedomājieties ārstu, kurš ikvienu pacienta sūdzību, vai tā būtu galvassāpes, salauzta roka vai pneimonija, dēvētu vienkārši par “sāpēm”. Cik produktīva un mērķtiecīga būtu šāda ārstēšana? Diez vai efektīva. Līdzīgi, ja visu nepatieso vai neprecīzo informāciju saucam par “viltus ziņām”, mēs zaudējam spēju veikt precīzu “diagnozi” un līdz ar to izstrādāt atbilstošu “ārstēšanu”.

Bambals un citi eksperti šajā jomā nepārtraukti uzsver nepieciešamību skaidri nodalīt divus galvenos jēdzienus: dezinformācija un maldināšana (vai maldinoša informācija). Dezinformācija ir apzināta un mērķtiecīga nepatiesas vai sagrozītas informācijas radīšana un izplatīšana ar nolūku maldināt, ietekmēt sabiedrisko domu, diskreditēt oponentus vai sasniegt citus ļaunprātīgus mērķus. Tā ir informatīvā kara sastāvdaļa, kas bieži vien tiek koordinēta no valsts līmeņa vai citu spēcīgu aktoru puses. Savukārt maldināšana var rasties nejauši – kļūdas dēļ faktos, pārpratumu, neprecīzas tulkošanas vai vienkārši profesionālas nezinošas dēļ. Lai gan arī maldināšana var radīt nopietnas sekas un ietekmēt sabiedrību, tās pamatā nav ļaunprātīgs nodoms.

Nodoma būtiskā loma un cīņas stratēģijas

Tieši nodoma aspekts ir tas, kas prasa atšķirīgas pieejas cīņā pret šiem informatīvajiem draudiem. Pret apzinātu dezinformāciju ir jāvēršas ar stratēģisku komunikāciju, kas ietver mērķtiecīgu vēstījumu atspēkošanu, skaidrojošas kampaņas, sadarbību starp institūcijām un pat juridiskas sekas izplatītājiem, ja tas paredzēts likumā. Šeit ir nepieciešama aktīva valsts un sabiedrisko organizāciju iesaiste, lai identificētu, analizētu un atspēkotu naidīgus naratīvus, kas bieži vien nāk no ārvalstu centriem, piemēram, Krievijas un Baltkrievijas, kas gadiem ilgi mērķtiecīgi cenšas attēlot Latviju negatīvā gaismā, izplatot apgalvojumus par rusofobiju, nacismu vai zemu cilvēktiesību līmeni.

Savukārt maldinošas informācijas izplatības mazināšanā galvenā loma ir sabiedrības izglītošanai un medijpratības stiprināšanai. Cilvēkiem ir jāmāca kritiski izvērtēt informācijas avotus, atpazīt manipulācijas paņēmienus un neizplatīt tālāk nepārbaudītu saturu. Tas prasa pacietīgu un ilgtermiņa darbu, veidojot sabiedrības imunitāti pret dažādām informatīvajām vīrusu formām. Kā norāda Bambals, pētījumi diemžēl apliecina, ka vēl joprojām ievērojama daļa sabiedrības nespēj pietiekami efektīvi atšķirt patiesu informāciju no maldinošas. Tādēļ investīcijas medijpratībā ir investīcijas sabiedrības noturībā un demokrātijas veselībā.

Termina “viltus ziņas” politizācija un devalvācija

Viens no būtiskākajiem argumentiem pret “viltus ziņu” lietošanu ir tā pārmērīgā politizācija un devalvācija. Pēdējos gados šis termins ir kļuvis par ērtu rīku, lai diskreditētu jebkuru informāciju, kas neatbilst kāda viedoklim vai interesēm. Brīdī, kad patiesas, pārbaudītas ziņas tiek apzīmētas kā “viltus” tikai tāpēc, ka tās ir neērtas vai atklāj nepatīkamas patiesības, pats jēdziens zaudē savu jēgu un asumu. Tas rada cinismu un neticību ne tikai konkrētajam vēstījumam, bet arī medijiem un institūcijām kopumā. Šī situācija ir īpaši bīstama valstīs, kas atrodas pastāvīgā ārvalstu informatīvās ietekmes zonā, kā tas ir Latvijas gadījumā. Uzticības graušana ir viens no galvenajiem dezinformācijas mērķiem, un neprecīza, politizēta terminoloģija to diemžēl veicina.

Bambala uzskati, kas izskanējuši sarunā ar Māri Antoneviču, atgādina, ka mūsu cīņa pret informatīvo maldināšanu nav tikai tehnoloģiska vai finansiāla. Tā ir arī valodu, jēdzienu un nozīmju cīņa. Ja mēs nespējam vienoties par to, ko precīzi apkarojam, ir grūti izstrādāt efektīvas stratēģijas, mobilizēt nepieciešamos resursus un izmērīt mūsu pūļu ietekmi. Neprecīza terminoloģija ir kā cīņa ar neredzamu ienaidnieku – ja nezini, kas tas ir, nevari izvēlēties pareizos ieročus.

Mediju loma un jaunie izaicinājumi digitālajā vidē

Māra Antoneviča kā pieredzējuša “Latvijas Avīzes” žurnālista iesaiste šajā diskusijā nav nejauša. Tradicionālie mediji, piemēram, “Latvijas Avīze”, ikdienā saskaras ar dezinformācijas un maldināšanas izaicinājumiem. Žurnālistu darbs prasa augstu precizitāti, faktu pārbaudi un spēju atšķirt patiesību no meliem dinamiskā un nereti naidīgā informatīvajā vidē. “Latvijas Avīze”, kā daļa no AS “Latvijas Mediji”, ir aktīvi iesaistījusies projektos, kas vērsti uz dezinformācijas atmaskošanu, piemēram, iniciatīvā “Atmaskots”, ar kuru saistīts arī Bambala intervijas fragments no 2022. gada, kurā cita starpā tika skarts “Doždj” skandāls un diskusija par “Putina karu” vai “Krievijas karu”.

Mūsdienu izaicinājumus pastiprina straujā tehnoloģiju attīstība un informācijas patēriņa pārcelšanās uz digitālajām platformām. Rihards Bambals brīdina, ka sociālie mediji, piemēram, TikTok un Telegram, ar saviem algoritmiem ir īpaši pateicīga vide dezinformācijas ātrai un plašai izplatīšanai. Tradicionālo mediju slēgšana Krievijā pēc pilna apmēra iebrukuma Ukrainā tikai veicinājusi šo pāreju, padarot sociālo mediju platformas par galvenajiem kanāliem ļaunprātīgu naratīvu izplatīšanai. Šajā kontekstā valodas precizitāte un spēja nosaukt lietas īstajos vārdos – atšķirot dezinformāciju no maldināšanas – kļūst vēl svarīgāka. Tā nav tikai semantiska nianse; tā ir stratēģiska nepieciešamība, lai mēs spētu izstrādāt un īstenot mērķtiecīgus pretpasākumus.

Stratēģiskā komunikācija kā ilgtermiņa apņemšanās

Riharda Bambala darbs Valsts kancelejā ir vērsts uz stratēģisko komunikāciju plašākā nozīmē. Kā viņš pats norāda, viņa uzdevums nav tikai reaģēt uz aktuālajām krīzēm vai “nokomunicēt” valdības pieņemtos lēmumus, lai arī tā nereti sanāk (īpaši pandēmijas un kara apstākļos). Stratēģiskā komunikācija ir par ilgtermiņa mērķu sasniegšanu, veidojot vienotus vēstījumus, kas pārsniedz konkrētu partiju vai pat vienas valdības pilnvaru termiņu. Tā ietver sabiedrības noturības stiprināšanu, izglītošanu un spēju veidot kritisku attieksmi pret informāciju. Lai sasniegtu šos mērķus, ir vitāli svarīgi lietot precīzu un skaidru valodu, kas palīdz sabiedrībai orientēties informatīvajā telpā, nevis rada papildu apjukumu.

Termina “viltus ziņas” noraidīšana ir daļa no šīs plašākās stratēģiskās komunikācijas pieejas. Tas ir aicinājums sabiedrībai, medijiem un institūcijām apzināties vārdu spēku un atbildību, ko tie nes. Katrs neprecīzi lietots termins vājina mūsu spēju efektīvi stāties pretī informatīvajiem draudiem. Dezinformācijas kampaņas kļūst arvien sarežģītākas, izmantojot gan jaunas tehnoloģijas, piemēram, dziļviltojumus un mākslīgo intelektu, gan izsmalcinātas manipulācijas tehnikas, tostarp humoru un mēmes, kas sākotnēji var šķist nevainīgi. Tādēļ mūsu atbildei jābūt ne mazāk izsmalcinātai un, galvenais, precīzai.

Secinājumi: Aicinājums uz skaidrību un atbildību

Riharda Bambala nostāja par terminu “viltus ziņas” nav tikai lingvistiska diskusija. Tā ir aicinājums uz lielāku apzinātību un atbildību mūsu saskarsmē ar informāciju un tās draudiem. Precīza valoda ir pirmais solis ceļā uz efektīvu cīņu pret dezinformāciju un maldināšanu. Tā palīdz mums skaidri noteikt problēmu, izvēlēties pareizos instrumentus tās risināšanai un veidot informētu un noturīgu sabiedrību. Māra Antoneviča un “Latvijas Avīzes” platforma šai sarunai ir devusi nepieciešamo rezonansi, atgādinot, ka cīņa par informatīvo telpu ir visu sabiedrības locekļu kopīgs uzdevums – no valsts institūcijām un medijiem līdz katram individuālam informācijas patērētājam. Atteikšanās no ērtiem, bet neprecīziem apzīmējumiem, piemēram, “viltus ziņām”, par labu precīzākiem jēdzieniem kā dezinformācija un maldināšana, ir mazs, bet nozīmīgs solis ceļā uz skaidrāku un drošāku informatīvo nākotni.