Rīga: +0.2°С
Labklājības ministrija rosina saglabāt vecāku pabalstu 75% apmērā arī strādājošajiem vecākiem turpmākos trīs gadus
Labklājības ministrija (LM) ir ierosinājusi turpināt izmaksāt vecāku pabalstu 75% apmērā tiem vecākiem, kuri bērna kopšanas laikā ir nodarbināti, arī turpmākajos trijos gados – no 2026. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim. Šobrīd šis paaugstinātais pabalsta apmērs ir spēkā tikai uz 2025. gadu. Iniciatīva paredz šo pasākumu iekļaut likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” kā pagaidu regulējumu. Plānots, ka līdz 2028. gada beigām tiks veikts atkārtots izvērtējums, lai noteiktu nepieciešamību saglabāt šo atbalsta līmeni kā pastāvīgu normu.
Finansiālais aspekts un budžeta prognozes
Pēc provizoriskiem aprēķiniem, 2025. gada pirmajā pusgadā nodarbinātajiem vecāku pabalsta saņēmējiem izmaksāti aptuveni 9,7 miljoni eiro. Ja šajā periodā pabalsts būtu izmaksāts 50% apmērā, izdevumi būtu bijuši par nepilniem 3 miljoniem eiro mazāki, sasniedzot aptuveni 6,8 miljonus eiro. Lai ieceri īstenotu no 2026. gada, valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā būtu nepieciešami papildu līdzekļi. Tiek prognozēts, ka 2026. gadā tas būs 7,7 miljoni eiro, 2027. gadā – 8,1 miljons eiro, bet 2028. gadā – 8,6 miljoni eiro. Savukārt 2029. gadā šie izdevumi varētu sasniegt deviņus miljonus eiro gadā. Lai virzītu šīs izmaiņas, Labklājības ministrija sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā attiecīgus likumu grozījumu projektus.
Vecāku pabalsta būtība un saņemšanas nosacījumi
Vecāku pabalsts ir sociālais pabalsts, kas paredzēts, lai atbalstītu vecākus bērna kopšanas periodā. Tiesības uz šo pabalstu ir personām, par kurām Latvijas Republikā ir veiktas vai bija jāveic obligātās iemaksas vecāku apdrošināšanai. Lai pabalstu piešķirtu, nepieciešams, lai persona pēdējo sešu mēnešu laikā pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās būtu veikušas iemaksas vismaz trīs mēnešus, vai arī pēdējo divu gadu laikā – vismaz sešus mēnešus. Vecāku pabalsta kopējo saņemšanas periodu var izvēlēties divos variantos: 19 mēneši vai 13 mēneši. Pirmais variants paredz 15 mēnešus no bērna piedzimšanas dienas līdz brīdim, kad bērns sasniedz pusotra gada vecumu, kā arī divus papildu mēnešus katram vecākam, kas izmantojami līdz bērna astoņu gadu vecumam. Otrais variants piedāvā deviņus mēnešus līdz bērna viena gada vecumam, ar tiem pašiem diviem papildu mēnešiem katram vecākam. Gadījumos, ja viens no vecākiem saņem maternitātes pabalstu, tas tiek ieskaitīts kopējā vecāku pabalsta periodā. Būtiski ir atcerēties, ka vecāku pabalsta nenododamā daļa ir saņemama tikai tad, ja vecāks atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un negūst ienākumus.
Pagātnes izmaiņas un turpmākā perspektīva
Jau iepriekš ir veiktas izmaiņas vecāku pabalsta sistēmā. Piemēram, sakarā ar Covid-19 izsludināto ārkārtējo situāciju, tika noteikts, ka vecāki var pieprasīt pabalsta turpinājumu, ja viņiem nav iespējas atgriezties darbā. Arī 2025. gadā tika palielināts pabalsta apmērs nodarbinātajiem vecākiem no 50% uz 75%. Šīs izmaiņas ir bijušas svarīgas, lai nodrošinātu finansiālu stabilitāti ģimenēm un ļautu vecākiem apvienot darbu ar bērna kopšanu. LM nākotnē plāno veikt rūpīgu izvērtējumu, lai saprastu, kāda ir nodarbināto vecāku dinamika un kāda ir nepieciešamība turpināt šo atbalsta veidu. Šis novērtējums palīdzēs izveidot ilgtspējīgu un efektīvu politiku, kas atbilst sabiedrības vajadzībām un ekonomiskajām iespējām.
Ierobežojumi un pielāgojumi
Likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” grozījumi ir paredzējuši arī citus nosacījumus, piemēram, aprēķina periodā neiekļauj kompensācijas, kas izmaksātas, izbeidzot darba attiecības, kā arī ir mainīta paternitātes pabalsta aprēķina kārtība personām ar vairākām darbavietām. Tieši pabalstu sistēmas nepārtraukta pilnveidošana un pielāgošana mainīgajiem apstākļiem ir viens no galvenajiem uzdevumiem, nodrošinot gan sociālo drošību, gan ekonomisko stabilitāti ģimenēm.
Sekojiet mums līdzi: