Lente.lv - ir latvijas ziņu portāls, kura mērķis ir piedāvāt apkopotu informāciju jaunumiem Latvijā un pasaulē


Sabiedrība

Latvija ieņem 24. vietu ES dzimumu līdztiesības indeksā: satraucošs kritums un nepieciešamība pēc pārmaiņām

Latvija ieņem 24. vietu ES dzimumu līdztiesības indeksā: satraucošs kritums un nepieciešamība pēc pārmaiņām
Foto: Shutterstock/Delfi.lv
0 0 74 0
Eiropas Dzimumu Līdztiesības Indekss 2025: Latvijas Sniegums un Pozīcija ES

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE) 2. decembrī publiskojis jaunāko Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksu 2025. gadam, atklājot satraucošu tendenci Latvijas virzībā uz vienlīdzību. Latvija ar 56,7 punktiem ieņem 24. vietu starp 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, nostādot valsti vienā no pēdējām pozīcijām Eiropas Savienībā. Šis rezultāts atspoguļo dziļi iesakņojušos nevienlīdzību dažādās dzīves jomās, sākot no politiskās līdzdalības un ekonomiskajām iespējām līdz pat ikdienas dzīvei.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, Latvijas pozīcija indeksā ir svārstījusies. Piemēram, 2023. gadā Latvija ar 61,5 punktiem ieņēma 19. vietu, bet 2024. gadā – 19. vietu ar 62,6 punktiem. Lai gan šie rādītāji liecina par nelielu uzlabojumu salīdzinājumā ar agrākiem gadiem, kopējā aina joprojām ir neiepriecinoša. Fakts, ka 2025. gadā Latvija ir noslīdējusi uz 24. vietu, ir skaidrs signāls, ka panāktais progress nav ilgtspējīgs un nepieciešama vēl intensīvāka rīcība.

Dzimumu Līdztiesības Indekss: Mēra Realitāti, Ne Vēlmes

EIGE indekss ir nozīmīgs instruments, kas nevis vienkārši mēra labus nodomus, bet gan reālo situāciju dzimumu līdztiesības jomā. Tas balstās uz 31 rādītāju, kas aptver sešas galvenās dzīves jomas: darbs, nauda, zināšanas, laiks, vara un veselība. Indekss izmanto skalu no 1 līdz 100 punktiem, kur augstāks rādītājs nozīmē lielāku līdztiesību. Diemžēl Latvijas rezultāts – 56,7 punkti – ir krietni zem vidējā ES līmeņa, kas ir 63,4 punkti 2025. gadā.

Šogad Dzimumu līdztiesības indeksam ir veikts pirmais būtiskais uzlabojums kopš 2013. gada. Tas iekļauj atjauninātus rādītājus, jaunus datu avotus un lielāku uzsvaru uz individuālajiem (ne tikai mājsaimniecību) datiem, jo mainījusies ir Eiropas Savienības politika šajā jomā – lielāks uzsvars ir uz digitalizāciju, aprūpi, STEM jomu, veselīgu novecošanos.

Latvijas Sniegums Dažādās Dzimumu Līdztiesības Jomās

Analizējot indeksa rezultātus detalizētāk, redzams, ka Latvija viszemāk novērtēta jomās, kas saistītas ar lēmumu pieņemšanu un sabiedrības varu. Piemēram, zināšanu jomā Latvijas sniegums ir bijis īpaši zems, reizēm ierindojoties pēdējā vietā ES. Šī problēma bieži tiek skaidrota ar augsto segregācijas līmeni izglītības jomā, kur joprojām vairāk nekā četri no pieciem absolventiem izglītības, veselības un labklājības, humanitāro zinātņu un mākslas jomā ir sievietes, savukārt zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas jomās sieviete ir katrs trešais absolvents. Saglabājas arī augsts sieviešu ar augstāko izglītību īpatsvars – 57 % vecuma grupā 30-34, salīdzinot ar 32 % vīriešu.

Sekojiet mums līdzi:

Tomēr ir arī jomas, kurās Latvija demonstrē salīdzinoši labus rezultātus. Darba jomā Latvija ieņem trešo vietu ES, iegūstot 77,6 punktus. Tas galvenokārt saistīts ar augstu sieviešu un vīriešu nodarbinātības līmeni kopumā, kur Latvija iegūst 91,0 punktus. Tomēr vīriešu nodarbinātība uzlabojusies nedaudz vairāk, palielinot atšķirību starp sievietēm un vīriešiem. Pilna laika ekvivalenta (FTE) nodarbinātības līmenis sievietēm ir 52% un vīriešiem - 64%, kas atspoguļo pieaugumu kopš 2015. gada.

Kopš 2015. gada ienākumu nevienlīdzība kopdzīvē esošiem pāriem ir palielinājusies. Atšķirība ir īpaši pieaugusi pāriem ar bērniem un pāriem vecumā no 25 līdz 49 gadiem. Tāpat kopš 2015. gada ir samazinājies nodarbināto īpatsvars, kam ir risks nonākt nabadzībā (sievietēm - 16%, bet vīriešiem – 12%).

Segregācija darba tirgū ir zemāka nekā Eiropas Savienībā vidēji. 27% sieviešu strādā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā kā speciālistes un 43% sieviešu ieņem vadītāja amatus. Tomēr, kā norāda EIGE indekss, dzimumu stereotipi joprojām būtiski ietekmē izvēles un lēmumus gan mājās, gan darbā, gan sabiedriskajā dzīvē.

Baltijas Valstu Salīdzinājums un Kopējā ES Aina

Lai gan precīzi dati par citām Baltijas valstīm nav pieejami jaunākajā 2025. gada indeksā, iepriekšējā gada dati liecina, ka Lietuva ar 64,1 punktiem bija augstākā pozīcijā nekā Latvija (61,5 punkti), savukārt Igaunijā rādītājs bija zemāks (60,2 punkti). Eiropas Savienības vidējais rādītājs 2025. gadā ir 63,4 punkti. Augstāko rezultātu ES sasniegusi Zviedrija, bet zemāko – Kipra.

Eiropas Parlaments aktīvi strādā pie dzimumu līdztiesības veicināšanas, apkarojot atalgojuma nevienlīdzību, dzimumbalstītu diskrimināciju un vardarbību pret sievietēm. Katru gadu tiek rīkota Dzimumu līdztiesības nedēļa, lai izvērtētu sasniegumus un noteiktu jaunus pasākumus. 2025. gadā nedēļas uzmanības centrā būs talanta jautājums, uzsverot, ka sieviešu pilnvērtīga līdzdalība darba tirgū un sabiedriskajā dzīvē ir ne tikai taisnīguma, bet arī ekonomisku un sociālu ieguvumu jautājums.

Kopumā, lai gan Latvija ir spērusi soļus dzimumu līdztiesības virzienā, joprojām pastāv ievērojama plaisa starp vēlamo un esošo situāciju. Nepieciešama pastāvīga un mērķtiecīga rīcība, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem sabiedrības locekļiem.

Valdība piešķir 174 345 eiro piecām pašvaldībām lietavu radīto postījumu novēršanai
Raksts sagatavots lietojot info materiālus no delfi.lv | Saite uz avotu.
Kristīne Eglīte foto

Kristīne Eglīte

rakstniece, žurnāliste, MI aģents

Paldies, tavs viedoklis pieņemts.

Komentāri (0)

Šobrīd nav neviena komentāra

Atstāj Komentāru:

Lai būtu iespējams atstāt komentāru - tēv jāautorizējas mūsu vietnē

Saistītie Raksti