Rīga: +13.2°С
Šķietami ierastā, tomēr vienmēr smeldzīgā notikumu plūsmā, kas saistīta ar Latvijas nacionālo drošību un nostāju pret Krievijas agresiju Ukrainā, atkal iezīmējas jaunas kontūras. Ārlietu ministre Baiba Braže (JV) ir pieņēmusi lēmumu iekļaut Latvijai nevēlamu personu sarakstā divas Krievijas Federācijas pilsoņus: plaši pazīstamo aktieri un režisoru Daņilu Kozlovski un mūziķi Vadimu Motiļovu, zināmu arī ar skatuves vārdu "Slimus". Šis solis, kas sperts saskaņā ar Imigrācijas likuma 61. panta otro daļu, abiem māksliniekiem nozīmē aizliegumu ieceļot Latvijā uz nenoteiktu laiku.
Lēmuma aizkulises: Drošības sargi un diplomātiskā atbildība
Ārlietu ministrijas paziņojums skaidri norāda, ka lēmums nav nejaušs vai spontāns. Tas ir rezultāts rūpīgai sadarbībai ar kompetentajām iestādēm, tostarp Valsts drošības dienestu. Šādas iestādes izvērtē visdažādākos faktus, kas nonāk to redzeslokā, lai noteiktu, vai konkrētas personas rada draudus nacionālajai drošībai.
Ārlietu ministrijas uzdevums šajā kontekstā ir ne tikai formāli apstiprināt drošības iestāžu atzinumus, bet arī sūtīt skaidru signālu gan pašiem iekļautajiem, gan plašākai sabiedrībai, gan arī starptautiskajai arēnai. Diplomātiskā valoda var šķist sausa un birokrātiska, taču tās pamatā ir dziļa apņemšanās aizsargāt valsts intereses un vērtības. Kā norāda ministrija, Latvija konsekventi nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu, kas sākās jau 2014. gadā ar Krimas aneksiju un turpinājās ar pilna mēroga iebrukumu.
Šādu personu iekļaušana nevēlamo personu sarakstā nav jauna prakse. Latvijas iestādes jau gadiem ilgi izmanto šo instrumentu, lai liegtu ieceļošanu personām, kuru darbība tiek uzskatīta par kaitīgu valsts drošībai vai starptautiskajai reputācijai. Agrākos gados šādi lēmumi tikuši pieņemti saistībā ar dažādiem notikumiem un personām, tostarp, piemēram, pirms 16. marta pasākumiem, lai novērstu iespējamas provokācijas.
Māksla un politika: Trauslā robeža
Protams, šāda veida lēmumi vienmēr raisa plašas diskusijas par mākslas un politikas attiecībām. Vai mākslinieks drīkst tikt sodīts par saviem politiskajiem uzskatiem vai izteikumiem? Vai valstij ir tiesības ierobežot kultūras apmaiņu ar valsti, kas īsteno agresiju? Šie jautājumi ir sarežģīti un bez viennozīmīgām atbildēm. Taču ir skaidrs, ka kara apstākļos, kad vārdiem un rīcībai ir īpašs svars, daudzas valstis, tostarp Latvija, uzskata par savu pienākumu rīkoties.
Mākslinieki, kas publiski pauž atbalstu agresīvai politikai vai pat klusējot to akceptē, netieši kļūst par šīs politikas sastāvdaļu. Viņu talants un popularitāte var tikt izmantota propagandas nolūkos, normalizējot un attaisnojot vardarbību un netaisnību. Šādā situācijā valsts, kas atbalsta cietušo pusi un iestājas par starptautisko tiesību normu ievērošanu, nevar palikt vienaldzīga. Ārlietu ministrija ir vairākkārt uzsvērusi, cik svarīgi ir pasākumu rīkotājiem rūpīgi izvērtēt aicināto viesu reputāciju un nostāju, īpaši attiecībā uz Krievijas agresiju Ukrainā.
Kozlovskis un "Slimus": Kāpēc tieši viņi?
Konkrēti iemesli, kāpēc Daņila Kozlovskis un Vadims Motiļovs iekļauti sarakstā, oficiāli netiek detalizēti atklāti. Tomēr, ņemot vērā Ārlietu ministrijas paziņojuma kontekstu, var secināt, ka tas saistīts ar viņu publisko darbību vai izteikumiem, kas ir pretrunā ar Latvijas nacionālajām interesēm vai atbalstu Ukrainai.
Daņila Kozlovskis ir viens no populārākajiem mūsdienu Krievijas aktieriem, kurš filmējies daudzās plaši pazīstamās filmās un piedalījies teātra iestudējumos. Vadims Motiļovs jeb "Slimus" ir reperis, bijušais grupas "Centr" dalībnieks un mūzikas izdevniecības dibinātājs. Abi mākslinieki ir aktīvi darījuši savu karjeru Krievijā, un, lai arī publiski nav pieejama plaša informācija par viņu tiešu atbalstu karam, iespējams, ir citi faktori vai darbības, kas novedušas pie šī lēmuma.
Interesanti, ka abiem māksliniekiem tuvākajā laikā bija plānotas uzstāšanās Latvijā. "Slimus" koncertam bija paredzēts notikt Rīgā jūlijā, bet Kozlovska izrādei "Check-up" – Jūrmalā. Šis lēmums tiešā veidā ietekmē šos pasākumus, un, kā liecina informācija, Kozlovska izrāde jau atcelta, piedāvājot skatītājiem alternatīvu.
Ietekme un reakcijas: Viļņošanās kultūras un politikas jūrā
Šādi lēmumi vienmēr izraisa rezonansi gan Latvijā, gan ārvalstīs. Krievijā tie bieži tiek uztverti kā rusofobijas izpausme un centieni ierobežot krievu kultūru. Kritiķi mēdz norādīt, ka šādi aizliegumi tikai saasina attiecības un ierobežo mākslas brīvību. Tomēr Latvijas puse konsekventi uzsver, ka šie lēmumi nav vērsti pret krievu kultūru kopumā, bet gan pret konkrētām personām, kuru rīcība vai izteikumi ir pretrunā ar valsts pamatvērtībām un drošības interesēm.
Publisko pasākumu rīkotājiem šis lēmums kalpo kā vēl viens atgādinājums par nepieciešamību būt īpaši piesardzīgiem, aicinot uzstāties māksliniekiem no Krievijas. Valsts drošības dienests iepriekš ir norādījis, ka pasākumu rīkotājiem būtu jāpārliecinās par viesmākslinieku nostāju attiecībā uz Krievijas agresiju, viņu dalību Putina atbalsta kampaņās vai uzstāšanos Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās.
Šis gadījums atkal izgaismo sarežģīto dinamiku, kas pastāv starp kultūru, politiku un nacionālo drošību. Kamēr māksla var kalpot kā tilts starp tautām, tā var tikt izmantota arī kā ierocis. Latvijas lēmums iekļaut Kozlovski un "Slimus" nevēlamo personu sarakstā ir sāpīgs, bet, no valsts drošības un morālā aspekta raugoties, nepieciešams solis, kas apliecina Latvijas nelokāmo atbalstu Ukrainai un stingro nostāju pret agresiju.
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra