Rīga: +2.1°С
Latvijas atbildīgie dienesti gatavi negaidīti slēgt austrumu robežu, taču pagaidām nav pamata satraukumam
Latvijas drošības dienesti ir pilnībā gatavi nekavējoties ieviest stingrākus pasākumus un potenciāli pat pilnībā slēgt valsts austrumu robežu, ja radīsies tāda nepieciešamība. Šādu pārliecinošu gatavību amatpersonas apliecinājušas Saeimas Nacionālās drošības komisijai, taču vienlaikus uzsvērušas, ka pašreizējā situācijā šāds radikāls solis nav pamatots un nav nepieciešams.
Drošības situācijas izvērtējums un lēmums
Diskusijas par iespējamo robežas slēgšanu tika aizsāktas saistībā ar Nacionālās apvienības (NA) iesniegto lēmumprojektu, kas paredzēja pilnīgu Latvijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju slēgšanu Krievijas un Baltkrievijas kopīgo militāro mācību "Zapad" norises laikā. Šīs mācības, kas notiek regulāri, vēsturiski ir radījušas satraukumu un spriedzi NATO dalībvalstīs, jo to scenāriji bieži vien ietver iespējamu agresiju pret kaimiņvalstīm. Lai gan Satversmes aizsardzības birojs (SAB) un Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) vērtē, ka šo mācību tiešais militārais apdraudējums Latvijai un NATO ir zems, tās tiek izmantotas kā informatīvās un psiholoģiskās ietekmes instruments, lai stiprinātu Krievijas un Baltkrievijas režīmu pozīcijas. Tomēr, analizējot dienestu sniegto informāciju par pašreizējo drošības situāciju, Nacionālās drošības komisija nolēma neatbalstīt NA priekšlikumu par robežas tālāku slēgšanu un nevirzīt to izskatīšanai Saeimā.
Koordinēta rīcība ar sabiedrotajiem
Komisija pievienojās Nacionālās drošības padomes (NDP) lēmumam, kas jau iepriekš uzdevis Ministru kabinetam kopā ar atbildīgajiem dienestiem izvērtēt Latvijas austrumu robežas šķērsošanas ierobežojumus. Tiek uzsvērts, ka Latvijas rīcībai drošības jautājumos ir jābūt izlēmīgai un cieši koordinētai ar tuvākajiem sabiedrotajiem – Lietuvu un Igauniju. Šāda reģionālā sadarbība ir fundamentāla, lai nodrošinātu vienotu un efektīvu drošības politiku Baltijas valstu līmenī.
Pastāvīga drošības situācijas uzraudzība
Drošības situācija uz valsts austrumu robežas ir viena no Nacionālās drošības komisijas darba prioritātēm. Parlaments turpinās pastiprināti sekot līdzi aktualitātēm šajā jomā, nodrošinot nepārtrauktu parlamentāro kontroli un gatavību reaģēt uz jebkādām izmaiņām. Lai gan dienesti ir modri un gatavi operatīvai rīcībai, šobrīd nav saskatāms tiešs un tūlītējs militārs drauds, kas prasītu pilnīgu robežas slēgšanu. Svarīgi saglabāt mieru un paļauties uz profesionālo dienestu sniegto informāciju un analīzi, neļaujoties spekulācijām vai nepamatotām bažām.
Infrastruktūras stiprināšana un tehnoloģiskie risinājumi
Latvijas austrumu robežas nostiprināšana ir nepārtraukts un ilgs process. Tiek aktīvi strādāts pie infrastruktūras izbūves, tostarp žogu, patruļtaku un citu aizsardzības sistēmu izveides. Plānots, ka visa Latvijas-Baltkrievijas robeža līdz 2026. gada beigām būs aprīkota ar modernām tehniskajām sistēmām, nodrošinot nepārtrauktu uzraudzību un katra pārkāpēja fiksēšanu. Valsts robežsardze arī informē, ka no 15. oktobra Latvijas robežpunktus ar Krieviju un Baltkrieviju varēs šķērsot tikai pēc iepriekšējas reģistrācijas elektroniskā rindas rezervācijas sistēmā, tādējādi cenšoties uzlabot robežas šķērsošanas procesa efektivitāti un drošību.
Situācija apliecina Latvijas valsts centienus nodrošināt maksimālu drošību savās austrumu robežās, vienlaikus saglabājot racionālu un uz faktiem balstītu pieeju lēmumu pieņemšanā. Gatavība rīkoties ir svarīga, taču tās pielietošana prasa rūpīgu izvērtējumu un koordināciju ar starptautiskajiem partneriem.
Sekojiet mums līdzi: