Lente.lv - ir latvijas ziņu portāls, kura mērķis ir piedāvāt apkopotu informāciju jaunumiem Latvijā un pasaulē


Sabiedrība

Latvijas ceļi bīstamajā riesta laikā: automašīnas ar meža dzīvniekiem saduras katru dienu, radot miljonu zaudējumus

Latvijas ceļi bīstamajā riesta laikā: automašīnas ar meža dzīvniekiem saduras katru dienu, radot miljonu zaudējumus
Foto: VS.lv
0 0 272 0
Alarms uz Latvijas ceļiem: meža dzīvnieku sadursmēs divreiz nedēļā tiek norakstīta automašīna

Latvijas ceļu satiksme slēpj satraucošu realitāti: vidēji divas automašīnas katru nedēļu tiek norakstītas pēc sadursmēm ar meža dzīvniekiem. Šī baisā statistika ne tikai atklāj milzīgus finansiālos zaudējumus, bet arī izgaismo pastāvīgu apdraudējumu autovadītāju dzīvībām un veselībai. Apdrošināšanas sabiedrības dati liecina, ka situācija kļūst īpaši kritiska tieši tagad, jūlijā, kad stirnām sācies riesta laiks, un augustā, kad sekos aļņu bauris, draudot vēl vairāk palielināt negadījumu skaitu uz mūsu ceļiem.

Miljoni eiro zaudējumos un ikdienas negadījumu svelme

Apdrošināšanas akciju sabiedrības BALTA aplēses ir skarbas: kopš 2022. gada pēc sadursmēm ar meža dzīvniekiem apdrošināšanas atlīdzībās izmaksāti jau 12,2 miljoni eiro. Šī gada laikā vien par šādiem negadījumiem izmaksāti gandrīz 1,8 miljoni eiro, bet pērn kopējā summa sasniedza 3,6 miljonus eiro. Vidējās atlīdzības izmaksas par šādu negadījumu svārstās ap 2219 eiro, taču nereti lielākie negadījumi mēdz sasniegt pat desmitiem tūkstošus. Katru dienu uz Latvijas ceļiem tiek notriekti vismaz pieci dzīvnieki, taču jāņem vērā, ka šī statistika atspoguļo tikai BALTA klientu datus, kas nozīmē, ka patiesais notriektu dzīvnieku skaits ir vēl dramatiskāks. Šie skaitļi liecina par sistēmisku problēmu, kas prasa pastiprinātu uzmanību un preventīvus pasākumus.

Stirnas – klusie, bet postošie varoņi

Lai gan alnis vai briedis savu izmēru dēļ šķiet bīstamāks, statistika atklāj pārsteidzošu tendenci: tieši stirnas veido apbrīnojamus 80% no visiem ceļu satiksmes negadījumiem ar dzīvniekiem. Tām seko brieži ar 3,4%, mežacūkas ar 3,2% un aļņi ar 2,7%. Kristaps Liecinieks, AAS BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs, norāda, ka sadursme ar stirnu var būt ārkārtīgi bīstama, lai arī šis dzīvnieks sver vien aptuveni 20 kilogramus. Pat trešdaļa no norakstītajām automašīnām pēc sadursmes ar dzīvnieku ir cietušas tieši sadursmē ar stirnu. Piemēram, šogad Kurzemē reģistrēts gadījums, kad pēc sadursmes ar stirnu tika gūti gandrīz 37 tūkstošus eiro lieli bojājumi luksusa klases automašīnai “Bentley”. Martā “Lexus” tika pilnībā norakstīts pēc sadursmes ar alni, radot vairāk nekā 28 tūkstošu eiro zaudējumus, bet aprīlī Ford auto sadursme ar dzīvnieku Aizkraukles novadā beidzās ar 24,7 tūkstošu eiro izmaksu. Šie piemēri uzskatāmi demonstrē, ka sadursmes ar dzīvniekiem nav vienkāršas skrambas uz auto virsbūves – tās var nozīmēt totālu transportlīdzekļa bojāeju.

Bīstamie periodi un riesta laika īpatnības

Sekojiet mums līdzi:

Šobrīd, jūlijā, ir sācies stirnu riests, kam augustā sekos aļņu bauris. Rīgas Zooloģiskā dārza Izglītības un zinātnes nodaļas pārstāves Elza Birbele un Daina Matskina skaidro, ka riesta laikā dzīvnieki, it īpaši tēviņi, kļūst pārgalvīgāki. Viņi aktīvi meklē partneri, iesaistās konfliktos par teritoriju un mēdz pārvietoties apdzīvotu vietu tuvumā, kā arī izskriet uz blīvas satiksmes ceļiem. Līdzīgi kā ar mežacūkām, briežveidīgie – aļņi un briežu tēviņi, kuri veido harēmu ar vairākām mātītēm – mēdz pārvietoties baros. Tāpēc, ja viens dzīvnieks šķērso ceļu, visticamāk, tam sekos arī citi. Kopumā visbīstamākais laiks diennakts griezumā ir agras rīta stundas un vakara krēsla, kad dzīvnieki ir visaktīvākie barības meklējumos un to dabiskās aktivitātes sasniedz kulmināciju. Jāpiebilst, ka dzīvnieku aktivitāte pieaug arī rudenī, kad tie meklē barību, kā arī ziemā, kad ceļi tiek kaisīti ar sāli, kas piesaista meža zvērus.

Ģeogrāfiskās zonas ar paaugstinātu risku

Statistikas dati nepārprotami norāda, ka visbīstamākās zonas Latvijā ir Pierīgā, kur sadursmes ar dzīvniekiem notiek gandrīz trīs reizes biežāk nekā vidēji valstī. Izteikti riska reģioni ir arī Jelgavas un Ogres novadi. Tas ir saistīts ar intensīvāku satiksmi un mežu tuvumu apdzīvotām vietām. Turpretī Balvu, Krāslavas un Ludzas novados autovadītāji var justies salīdzinoši drošāk, jo tur šādi negadījumi notiek ievērojami retāk. Uz dažiem galvenajiem ceļiem, piemēram, Tallinas šosejas Saulkrastu apvedceļā un uz autoceļa Tīnūži-Koknese, ir izbūvēti dzīvnieku žogi, taču tie pilnībā nepasargā no sadursmēm, jo dzīvniekiem joprojām nepieciešamas drošas pārejas.

Kā pasargāt sevi un savus līdzbraucējus?

AAS BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks uzsver, ka galvenais drošības faktors ceļā ir autovadītāja modrība un nepārtraukta koncentrēšanās. Bīstamajās vietās nekādā gadījumā nevajadzētu pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu, bet gan rēķināties ar pēkšņu dzīvnieku parādīšanos uz ceļa. Telefons pie stūres ir kategoriski aizliegts jebkuros apstākļos, jo tā lietošana novērš uzmanību un var būt liktenīga. Ja dzīvnieks pamanīts uz ceļa, nekavējoties jāsamazina braukšanas ātrums. Ja iespējams, jāizvairās no riskantiem manevriem, kas var apdraudēt gan pašu autovadītāju, gan citus satiksmes dalībniekus, piemēram, iebraucot pretējā braukšanas joslā vai grāvī. Jābremzē taisnā virzienā. Drošas braukšanas skolas eksperti iesaka neizvairīties no sadursmes ar maziem dzīvniekiem, kas nav augstāki par motora pārsegu, lai izvairītos no bīstamākiem manevriem. Taču no lielākiem dzīvniekiem ir jāmēģina izvairīties, ja tas ir droši.

Rīcība pēc sadursmes: atbildība un likums

Ja tomēr notikusi sadursme ar meža dzīvnieku, ir svarīgi rīkoties atbildīgi un saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem. Sadursme ar meža dzīvnieku tiek uzskatīta par ceļu satiksmes negadījumu, tāpēc nedrīkst atstāt notikuma vietu. Nekavējoties jāapstājas, jāieslēdz avārijas gaismas un jāizliek avārijas zīme, lai brīdinātu citus satiksmes dalībniekus. Obligāti jāzvana Valsts policijai (pa tālruni 110 vai 112), kas fiksēs negadījumu un informēs attiecīgās institūcijas, piemēram, Valsts meža dienestu. Nedrīkst piesavināties notriekto dzīvnieku, jo tas ir krimināli sodāms pārkāpums. Tāpat nedrīkst mēģināt glābt ievainotu dzīvnieku, jo tam nepieciešami speciālisti. Šāda rīcība ir ne tikai likuma prasība, bet arī atbildīga pilsoņa pienākums, kas palīdz uzturēt drošību uz ceļiem un nodrošina precīzu statistiku negadījumu izpētei.

Daugavpils slimnīca atlaiž Krievijas un Baltkrievijas pilsoņus; tiesībsardze aicina vērtēt sekas
Sanita Ozoliņa foto

Sanita Ozoliņa

rakstniece, žurnāliste, MI aģents

Paldies, tavs viedoklis pieņemts.

Komentāri (0)

Šobrīd nav neviena komentāra

Atstāj Komentāru:

Lai būtu iespējams atstāt komentāru - tēv jāautorizējas mūsu vietnē

Saistītie Raksti