Latvijas ieslodzījuma vietu infrastruktūra ir novecojusi un prasa steidzamas pārmaiņas

Ieslodzījuma vietu infrastruktūras krīze Latvijā: vajadzīga radikāla atjaunošana

Latvijas cietumu sistēmas infrastruktūra ir sasniegusi kritisku novecošanās stadiju, pieprasot steidzamu un kompleksu risinājumu meklēšanu. Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieks Dmitrijs Kaļins uzsvēris, ka pašreizējā situācija ir neapmierinoša un prasa fundamentālas pārmaiņas.

Novecojušās infrastruktūras sekas

Pašreizējā cietumu infrastruktūra nav tikai fiziski nolietota; tā kļuvusi par nopietnu šķērsli ieslodzīto resocializācijai. Kā norādījis Kaļins, šīs novecojušās telpas un ēkas nespēj nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošus apstākļus, kas ir būtiska kļūda, ja vēlamies sekmīgi integrēt bijušos ieslodzītos sabiedrībā. Situācija atgādina vecu, saremontētu māju, kurai ir pamats, bet sienas ir tik nestabilas, ka nekāda kosmētiskā remonta rezultātā tā nekļūs droša un funkcionāla.

Cerība jaunā būvniecībā un reformās

Lai gan nākamgad plānots atklāt jauno Liepājas cietumu, kas sniegs modernākas iespējas un telpas, IeVP priekšnieks brīdina, ka tas nespēs pilnībā atrisināt problēmu. Latvijas cietumu sistēmā joprojām pastāvēs virkne novecojušu ēku, kas prasīs pastāvīgus līdzekļu ieguldījumus uzturēšanai. Turklāt Eiropas institūcijas jau ilgstoši norāda uz Latvijas sistēmas neatbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas liek aizdomāties par turpmāko kritikas un sankciju risku.

Nākotnes izaicinājumi un risinājumi

Ir skaidrs, ka nepieciešama ne tikai jaunu cietumu būvniecība, bet arī radikālas reformas esošās sistēmas efektivizēšanā. Ignorējot šīs problēmas, Latvija riskē saskarties ar turpmāku ieslodzīto stāvokļa pasliktināšanos un vēl lielāku budžeta līdzekļu nepieciešamību, lai uzturētu neefektīvu un novecojušu infrastruktūru. Vajadzīga stratēģiska pieeja, kas ietver gan moderna infrastruktūra, gan efektīvas resocializācijas programmas, lai mazinātu recedīvu un veicinātu sabiedrības drošību.