Latvijas literatūras spožā zvaigzne Nora Ikstena pavada pēdējā gaitā

Atvadīšanās no izcilās rakstnieces

Rīgas krematorijas lielajā zālē sestdien, 10. janvārī, plkst. 10 notika atvadīšanās no izcilās latviešu rakstnieces Noras Ikstenas. Kā informē portāls jauns.lv, plašs klāsts Latvijas kultūras un sabiedrības darbinieku, kā arī tuvinieki un draugi pulcējās, lai godinātu viņas piemiņu un teiktu pēdējo ardievas talantīgajai literātei, kura mūžībā aizgājusi 4. janvārī 56 gadu vecumā pēc smagas slimības.

Nora Ikstena (dzimusi Rubene) dzimusi 1969. gada 15. oktobrī Rīgā. Viņa bija ne tikai talantīga rakstniece, bet arī kultūras menedžere, kura savas karjeras laikā devusi nozīmīgu ieguldījumu Latvijas literatūras attīstībā un popularizēšanā gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Nozīmīgākās dzīves un karjeras lappuses

Rakstnieces literārais ceļš sākās ar biogrāfisku darbu par Annu Rūmani-Ķeniņu, kam sekoja stāstu krājumi un pirmais romāns “Dzīves svinēšana” (1998). Viņas daiļrade aptver dažādus žanrus – romānus, stāstu krājumus, biogrāfijas un esejas. Viens no zināmākajiem Noras Ikstenas darbiem ir romāns “Mātes piens” (2015), kas guvis plašu atzinību un tulkots vairāk nekā 25 valodās, kļūstot par vienu no starptautiski atpazīstamākajām latviešu grāmatām. Darbs ekranizēts arī kino un iestudēts teātrī.

Ikstena studējusi latviešu filoloģiju Latvijas Universitātē un angļu literatūru Kolumbijas Universitātē. Viņa bija arī viena no Latvijas Literatūras centra dibinātājām un aktīvi iesaistījās kultūrpolitikas veidošanā.

Apbalvojumi un atzinība

Noras Ikstenas literārais talants un ieguldījums kultūrā novērtēts ar daudziem apbalvojumiem. Viņa saņēmusi Gada balvu literatūrā, Izcilības balvu kultūrā, kā arī Baltijas Asamblejas balvu literatūrā. 2008. gadā viņai piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis. Viņas darbi ir ne tikai literāri augstvērtīgi, bet arī dziļi personiski, skarot cilvēka dzīves, mīlestības, nāves un ticības jautājumus.

Pašas vārdiem

Reiz rakstniece pati teikusi: “Manā dzīvē liktenis ir piespēlējis visdažādākās iespējas, pabūt gan smalkās vietās un tajā pašā laikā ikdienā dzīvot ļoti mērenu dzīvi, redzēt arī nabadzību, trūkumu, visādus pārdzīvojumus un šausmas. Un, man liekas, tas viss norūda cilvēku.” Šie vārdi atspoguļo viņas spēju saskatīt un aprakstīt dzīves daudzveidīgās šķautnes.

Atsaucoties uz kolēģiem un kritiķiem

Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze Noru Ikstenu raksturojis kā “21. gadsimta izcilāko latviešu rakstnieci”, apbrīnojot viņas “pārdabisko spēku un vienlaikus lielo trauslumu”. Viņš piebildis, ka Ikstena rakstījusi “ar atkailinātu nervu sistēmu”, atdodot sevi pilnībā katram darbam. Savukārt literatūrzinātniece Anda Baklāne norādījusi, ka “Latviešu literatūra ir zaudējusi 21. gadsimta starptautiski pazīstamāko latviešu rakstnieci”, uzsverot viņas “smago darbu un nemitīgu valodas slīpēšanu”.