Latvijas Onkoloģijas Centra Rekonstrukcija Iestrēgusi: Pacientu Cerības Pret Birokrātijas Mūri

Ilgstošā Neziņa Latvijas Onkoloģijas Centra Rekonstrukcijā: Pacientu Cerības Karājas Matu Galā

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) ilgi gaidītā rekonstrukcija joprojām ir iestrēgusi birokrātijas labirintos un finansējuma neskaidrībā, raisot dziļu vilšanos un pat dusmas medicīnas aprindās un sabiedrībā. Kā ar sāpi sirdī atklāj LOC Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs Armands Sīviņš, izšķirošie lēmumi par šī vitāli svarīgā projekta virzību pilnībā atrodas Veselības ministrijas (VM) kompetencē, uzsverot, ka “bumba ir ministrijas pusē”. Šī šķietami nebeidzamā birokrātiskā inerce apdraud tūkstošiem vēža pacientu cerības uz mūsdienīgu ārstēšanu un kvalitatīvu infrastruktūru valsts vadošajā onkoloģijas iestādē.

Finansējuma Meandri un Politisko Lēmumu Sāpe

Problēma ar LOC modernizāciju nav vakar dzimusi. Jau kopš 2025. gada maija Armands Sīviņš ir brīdinājis par postošām sekām, kas var rasties, atliekot rekonstrukciju, un skarbi norādījis, ka “nauda starp projektiem tiek mētāta kā ping-pongā”, apgrūtinot jebkādu korektu plānošanu. Šī satraucošā situācija kulminēja, kad kļuva zināms par sākotnēji LOC paredzēto līdzekļu pārdali. Konkrētāk, Veselības ministrija rosina likvidēt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) pasākuma sesto kārtu, kuras ietvaros sākotnēji bija paredzēti 83,3 miljoni eiro klīnisko universitāšu slimnīcu projektu īstenošanai, ieskaitot LOC rekonstrukciju. Taču pašlaik no šiem līdzekļiem 68,3 miljoni eiro (tostarp 58 miljoni ERAF un 10,2 miljoni nacionālā līdzfinansējuma) tiks sadalīti tikai starp Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) A2 ēku un RAKUS Infekciju slimību un plaušu veselības korpusa (LIC) projektiem, atstājot LOC bez konkrēta finansējuma avota. Sīviņš ar sāpīgu ironiju norāda, ka finansējums, kas bija domāts diviem stacionāriem, beigās pieticis tikai vienam – Infektoloģijas centram, kamēr Onkoloģijas centrs atkal atstāts ēnā, ar neskaidru nākotni un remontu, kas gaidāms “kaut kādā galīgi nenoteiktā ‘nākotnes formātā'”.

Jūnija vidū veselības ministrs Hosams Abu Meri nāca klajā ar paziņojumu, ka šogad tomēr plānots uzsākt LOC rekonstrukciju, sākot ar operāciju bloka atjaunošanu, kam nepieciešami aptuveni 16 miljoni eiro. Daļa no šiem līdzekļiem ir iezīmēta no Eiropas fondiem, taču vēl daži miljoni ir jāatrod, un Eiropas Komisijas saskaņojums daļai finansējuma joprojām ir nepieciešams. Attiecībā uz atlikušo, aptuveni 65 miljonu eiro lielo summu, kas nepieciešama pilnīgai rekonstrukcijai, ministrs pieļāva aizņemšanos, piemēram, no Eiropas Investīciju bankas, vai līdzekļu pārdali no citiem Eiropas fondiem, taču kategoriski noraidīja iespēju to rast nākamā gada valsts budžetā vai tieši no aizsardzības budžeta kapitālremontam.

Mediķu Izmisums un Pacientu Ciešanas: “Kara Medicīna” Ikdienā

Šī finansējuma neskaidrība un kavēšanās nav tikai rindkopa budžeta tabulās; tā ir dramatiska realitāte tūkstošiem onkoloģisko pacientu un pašaizliedzīgo mediķu ikdienā. Pieprasījums pēc onkoloģisko pacientu ārstēšanas nepārtraukti pieaug, tostarp pieaug nepieciešamība pēc ķīmijterapijas. Tomēr resursu trūkums saglabājas, un, kā brīdina Sīviņš, pacientiem var nākties gaidīt pat līdz trim mēnešiem, lai saņemtu ķīmijterapiju, kas ir ārpus jebkādām ārstniecības rekomendācijām un var būt liktenīgi.

Onkoloģijas centra ēkas Hipokrāta ielā 4, Rīgā, ir liecinieces desmitgadēm ilgam darbam, taču laika zobs ir darījis savu. Pašreizējie apstākļi bieži tiek aprakstīti kā “kara medicīna” vai pat salīdzināti ar “Padomju savienības smaku”. Novecojušās telpas, morāli un fiziski nolietotais aprīkojums ne tikai apdraud ārstēšanas kvalitāti, bet arī rada milzīgu spriedzi gan pacientiem, kuri jau tā atrodas ārkārtīgi smagā dzīves situācijā, gan varonīgajiem mediķiem, kuri ik dienas stāv frontes līnijā cīņā par katru dzīvību. Ārsti un pacientu organizācijas gadiem ilgi ir cēluši trauksmi, norādot, ka apstākļi LOC ir neciešami un kavē efektīvu un mūsdienīgu ārstēšanu. Salīdzinot Latviju ar citām Baltijas valstīm un Eiropu kopumā, onkoloģisko slimību ārstēšanas infrastruktūras atpalicība ir sāpīgi acīmredzama. Kamēr citas valstis strauji attīsta onkoloģijas aprūpi, Latvija cīnās ar pamata infrastruktūras saglabāšanu, nespējot pat iegūt starptautiski akreditēta vēža centra statusu, kas ir smags trieciens valsts medicīnas prestižam un pacientu cerībām.

Politiskās Solījumi un Realitātes Kontrasti

Ministru prezidente Evika Siliņa 2025. gada jūnijā, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, solīja, ka finansējums LOC rekonstrukcijai tiks meklēts Eiropas fondos. Viņa atzīmēja, ka problēmas radušās, jo viena būvniecības kompānija neesot izdarījusi savus darbus laikā un valdībai bija jārisina RAKUS un PSKUS problēmas kopīgi. Premjere uzsvēra, ka onkoloģijas pacienti ir pelnījuši labas telpas un valdība šo finansējumu meklēs, lai gan budžetā tam naudas nav. Arī veselības ministrs Hosams Abu Meri apliecinājis, ka tiks īstenoti abi RAKUS stratēģiskie projekti – gan jaunās Infekciju slimnīcas būvniecība, gan LOC renovācija, kuras īstenošanai tiks meklēti nepieciešamie līdzekļi.

Taču šie politiskie solījumi nereti saskaras ar skarbu realitāti. Sīviņš asi kritizē ministra Hosama Abu Meri rīcību un kompetenci, norādot, ka “ministra kungs šo situāciju atrisināja gana primitīvi (attiecīgi savām reducētām spējām, attiecīgi savam potenciālam): ar RAKUS padomes starpniecību atlaida valdes priekšsēdētāju Normundu Staņēviču, pēcāk ar savām ‘rociņām’ atlaida Edgaru Labsvīru… Žēl, ka ministra kungs nebija spējīgs uzņemties politisko atbildību un atlaist arī pats sevi.” Šāda retorika atklāj dziļas plaisas un neuzticību veselības aprūpes vadībā, kas tieši ietekmē valsts spēju efektīvi risināt kritiski svarīgas infrastruktūras problēmas. Slimnīcas personāls pat bija gatavs strādāt virsstundas un pielāgoties smagiem apstākļiem pagaidu telpās, lai tikai rekonstrukcija varētu sākties, taču šīs cerības cieta smagu triecienu, kad kļuva zināms par naudas pārdali.

Nākotnes Vīzija un Sāpīgās Bažas

Tehniskā projekta izstrāde LOC rekonstrukcijai, kas paredz telpu atjaunošanu vairāk nekā 18 000 kvadrātmetru platībā un 14 nodaļu atjaunošanu septiņos stāvos, tuvojas noslēgumam, un projekta realizācija bija plānota līdz 2027. gadam ar uzsākšanu jau 2024. gada novembrī. Šis ir vērienīgs plāns, kas sola uzlabot pacientu ārstēšanās apstākļus un radīt patīkamu darba vidi personālam. Tomēr bez nodrošināta finansējuma šī vīzija paliek tikai uz papīra. RAKUS valde uzsver, ka abas infrastruktūras attīstības prioritātes – gan Infektoloģijas bloks, gan Onkoloģijas centrs – ir vienlīdz svarīgas un neatliekamas.

Latvijas veselības aprūpes finansējums ir būtiski zemāks salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm. Piemēram, kamēr Igaunijā un Lietuvā veselības aprūpes izdevumi uz vienu iedzīvotāju ir attiecīgi 1684 eiro un 1211 eiro, Latvijā tie ir tikai 944 eiro. Šī hroniskā nepietiekamība apdraud ne tikai LOC rekonstrukciju, bet visu veselības sistēmu, kas jau tā saskaras ar ārstu novecošanos, nepietiekamu personālu un pieaugošu hronisku saslimšanu skaitu.

Kamēr tiek gaidīti Eiropas Komisijas lēmumi par finansējuma piešķiršanu un tiek meklētas citas iespējas, vēža pacienti turpina ciest. Viņu veselība un dzīvības nedrīkst kļūt par ķīlniekiem politiskās un birokrātiskās cīņās. Ir pienācis laiks valdībai uzņemties patiesu atbildību un ne tikai solīt, bet arī rast konkrētus risinājumus, nodrošinot nepieciešamo finansējumu Latvijas Onkoloģijas centra rekonstrukcijai. Cīņa par katru dzīvību ir ne tikai medicīnas profesionāļu, bet visas sabiedrības kopīga atbildība.