Latvijas valsts meži Daugavpilī atjaunos retu iekšzemes kāpu biotopu, lai glābtu apdraudētas sugas

Latvijas valsts meži atjauno unikālo iekšzemes kāpu biotopu Daugavpilī retām sugām

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) oktobrī ir uzsākuši vērienīgu un Latvijā līdz šim nebijušu dabas atjaunošanas projektu Daugavpils piepilsētas mežos. Tā galvenais mērķis ir atjaunot klajas iekšzemes kāpas – vienu no Eiropas Savienības nozīmes aizsargātajiem biotopiem, kas Latvijā sastopams ļoti retos apstākļos. Unikālais biotops, kas veidojies tūkstošiem gadu pēc ledus laikmeta, visā valsts teritorijā aptver vien 48 hektārus, taču tā pašreizējā kvalitāte vides ekspertu vērtējumā ir zema, jo kāpas ir manāmi aizaugušas ar kokiem un krūmājiem. Šī iniciatīva aptver 22 hektārus, un tās laikā tiks radīti piemēroti dzīves apstākļi retām un apdraudētām sugām.

Kāpēc atjaunošana ir būtiska?

Klajās iekšzemes kāpas ir ļoti trausls dabas veidojums. Laika gaitā, attīstoties dabiskajiem procesiem un cilvēka darbības iespaidā, tās ir aizaugušas ar mežu un krūmiem, zaudējot savu sākotnējo, klājo izskatu. Tas rada nopietnu draudu daudzām retām un aizsargājamām sugām, kuru dzīve ir tieši atkarīga no atklātām, saulainām smilšu teritorijām. Aizaugot kāpām, palielinās barības vielu daudzums, rodas biezs nobiru slānis un sūnas. Šie apstākļi iznīcina saules apspīdētos smilšu laukumus, kas ir vitāli svarīgi noteiktām sugām. Tādēļ šie darbi ir nozīmīgs solis aizsargājamo sugu saglabāšanā.

Sugas, kurām nepieciešama palīdzība

Šajā unikālajā biotopā mīt vairākas īpaši aizsargājamas un retas sugas, kurām klajas kāpas ir dzīvības nepieciešamība. Viena no tām ir Latvijā sevišķi reta un apdraudēta suga – sarkanspārnu sisēnis jeb parkšķis (Psophus stridulus). Tēviņš, lai piesaistītu mātītes uzmanību, savdabīgā dejā izpleš sarkanos pakaļspārnus, un tikai klajos smilšu laukumus mātīte spēj pamanīt šo pirmsākumu. Lai šie kukaiņi varētu veiksmīgi vairoties, tiem ir nepieciešama atklāta vide. Tāpat šajā biotopā varētu plašāk apdzīvot lielais silsamtenis (Hipparchia alcyone), jo tieši Daugavpils ir zināma kā vienīgā vieta Latvijā, kur konstatēta šīs tauriņu sugas atradne. Lielais silsamtenis barojas uz graudzālēm un ir cieši saistīts ar siltām, saulainām teritorijām. Savukārt Latvijā samērā reti ligzdojošā stepes čipste (Anthus campestris), kuras skaits novērtēts 75–130 pāru robežās, arī nepieciešamas atklātas kāpu vai smiltāju teritorijas.

Atjaunošanas darbu gaita un nākotne

Atjaunošanas procesā tiks novāktas lielākā daļa priežu un krūmu, radot plašus laukumus, ko apspīd saule. Vienlaikus tiks saglabātas mazās priedītes, kas neveido noēnojumu, atsevišķas priedes ar zemiem zariem kā ainavas elementi un dzīvnieku slēptuves, kā arī ainaviski nozīmīgas koku grupas, kas nav strauji augošas. Darbi notiks 22 hektāru platībā, izmantojot modernu meža tehniku: mazākos kokus izraus ar kniebējgalvu aprīkota tehnika, lielākus kokus zāģēs vidēja izmēra harvesters, bet sīkākās atvases nopļaus ar krūmgriežiem. Paredzams, ka process aizņems apmēram mēnesi. Lai šī unikālā biotopa kvalitāti uzturētu, plānots turpināt apsaimniekošanas pasākumus, pļaujot atvases un samazinot lieko apaugumu, nodrošinot, ka kāpas saglabājas atklātas un piemērotas sugām, kuru izdzīvošana ir tieši atkarīga no šādiem apstākļiem.