LSM vadība: Nepilsoņiem pienācis laiks izvēlēties pilsonību nacionālās drošības dēļ

Ievads: Neatkarīga Valsts, Skaidra Identitāte

Latvijas Sabiedriskajā medijā (LSM) valda jauns tonis, kas rezonē ar valsts nacionālās drošības prioritātēm. LSM valdes priekšsēdētāja Baiba Zūzena nesenajā intervijā aģentūrai LETA paudusi stingru, bet nepieciešamu aicinājumu – sabiedriskajā medijā strādājošajiem nepilsoņiem ir pienācis laiks izdarīt izvēli par labu Latvijas pilsonībai. Šis nav tikai administratīvs solis, bet gan dziļi konceptuāls un drošības jautājums, ņemot vērā LSM statusu kā kritiskai infrastruktūrai.

Kritiskā Infrastruktūra un Drošības Imperatīvs

Zūzena nepārprotami uzsvēra, ka Latvijas Sabiedriskais medijs nav vienkārši ziņu avots, bet gan valstiski nozīmīga kritiskā infrastruktūra. Tas nozīmē, ka medija funkcionēšanai, it īpaši piekļuvei IT sistēmām un citiem resursiem, ir tieša saikne ar nacionālo drošību. Šajā kontekstā ir absolūti skaidrs, ka trešo valstu, īpaši agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas, pilsoņi nedrīkst būt nodarbināti šādās stratēģiski svarīgās pozīcijās. Nacionālās drošības likuma grozījumi, kas paredz aizliegt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem strādāt kritiskajā infrastruktūrā, ja tas ietver piekļuvi būtiskai informācijai vai tehnoloģijām, vēl vairāk nostiprina šo pieeju, lai gan ar izņēmuma iespējām valsts drošības iestādes atļaujas gadījumā.

Vēsturiskais Konteksts un Morālā Dilemma

Kaut arī nepilsoņu skaits LSM darbinieku aptuveni 860 cilvēku lielajā kolektīvā ir neliels, Zūzena norāda, ka viņu tālāka nodarbināšana ir principiāls jautājums. „Latvija ir brīva un neatkarīga valsts jau vairākas desmitgades,” viņa atgādina, uzdodot retorisku, bet sāpīgu jautājumu: „Kādēļ šie cilvēki nav izdarījuši izvēli, kādas valsts pilsonis katrs konkrētais cilvēks vēlas būt?” Šī dilemma kļuva īpaši aktuāla pēc 2022. gada, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, brutāli sagraujot miera ilūzijas Eiropā. Šis brutālais karš ir spilgti parādījis lojalitātes nozīmi un nepieciešamību skaidri definēt savu piederību. Tomēr, ja naturalizācijas process ir uzsākts, situācija ir atšķirīga, jo tas apliecina vēlmi integrēties valstī un kļūt par tās pilntiesīgu daļu.

Naturalizācijas Ceļš un Nākotnes Perspektīva

Dati liecina, ka naturalizācijas process Latvijā turpinās, lai gan tempi pēdējos gados ir bijuši svārstīgi. 2023. gadā Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā tika uzņemtas 595 personas, un nepilsoņu skaits kopumā ir ievērojami samazinājies, salīdzinot ar deviņdesmitajiem gadiem. Tas liecina par progresu sabiedrības integrācijā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtā informācija apliecina, ka pilsonības iegūšanai nepieciešamās valodu un vēstures zināšanas ir sasniedzamas, piedāvājot ceļu uz pilnvērtīgu piederību valstij.

Plašākas Pārmaiņas LSM un Valsts Vīzija

Jautājums par nepilsoņu nodarbināšanu ir tikai viena daļa no plašākām strukturālām pārmaiņām, kuras šobrīd notiek LSM. Medijs virzās uz vienotu, digitāli spēcīgu un sabiedriskajam labumam orientētu platformu, ar stratēģiskām prioritātēm līdz pat 2029. gadam. Šīs pārmaiņas ietver arī jaunu pieeju valodu lietojumam, fokusējoties uz saturu latviešu valodā kā primāro, vienlaikus nodrošinot svešvalodu izvēli digitālajā vidē. Šīs transformācijas mērķis ir stiprināt LSM kā uzticamu un ietekmīgu informācijas avotu, veicinot saliedētu un drošu sabiedrību. Laiks ir izšķirošs, un katra indivīda izvēle kļūt par Latvijas pilsoni ir ieguldījums kopīgā, drošā nākotnē.