Rīga: +19.1°С
Premjeres Aicinājums Ietaupīt: Būtiska brīdinājuma zīme vai efektīvas pārvaldības ceļš?
Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) stingrais aicinājums ministrijām steidzami nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem budžeta ietaupījumiem ir kā modinātājzvans valsts pārvaldei. Tas nav tikai kārtējais aicinājums apcirpt liekos tēriņus; drīzāk tas ir zīmīgs pagrieziena punkts, kas liecina par fiskālās situācijas nopietnību un nepieciešamību rīkoties apņēmīgi un radoši. Premjeres uzsvars uz ministriju proaktivitāti liecina par vēlmi redzēt nevis pasīvu gaidīšanu uz norādījumiem no augšas, bet gan katras nozares dziļu pašanalīzi un atbildīgu pieeju publisko līdzekļu izlietojumam.
Šis aicinājums izskan laikā, kad Latvija saskaras ar sarežģītu ekonomisko realitāti un pieaugošiem ģeopolitiskiem izaicinājumiem. Valsts aizsardzības un iekšējās drošības stiprināšana prasa ievērojamus papildu resursus, kas nemitīgi palielina spiedienu uz valsts budžetu. Finanšu ministrija jau ir uzsākusi ikgadējo valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas procesu, kura mērķis ir izvērtēt līdzekļu izlietojuma efektivitāti un identificēt iespējas to pārdalei . Šogad šis process ir īpaši nozīmīgs, jo tā rezultāti kalpos par pamatu 2026. gada budžeta veidošanai, kurā plānots panākt vispārējās valdības izdevumu samazinājumu vismaz 150 miljonu eiro apmērā . Līdz 2028. gadam ietaupījumu mērķis sasniedz iespaidīgus 450 miljonus eiro .
Sarežģītais balansēšanas akts: Prioritātes un realitāte
Budžeta veidošana vienmēr ir smalks balansēšanas akts starp neskaitāmām sabiedrības vajadzībām, ekonomikas izaugsmes veicināšanu un fiskālās disciplīnas ievērošanu, lai nenonāktu pārmērīgā deficītā vai valsts parāda slogā . Valdības deklarētās prioritātes 2025. gadam – drošība, atbalsts ģimenēm, ekonomikas izaugsme un birokrātijas mazināšana – skaidri iezīmē virzienu . Taču šo prioritāšu finansēšana prasa ne tikai jaunu resursu piesaisti, bet arī esošo līdzekļu efektīvāku izmantošanu. Premjeres uzsvars uz proaktivitāti ministrijās liecina par vēlmi panākt, ka ietaupījumi tiek rasti gudri un mērķtiecīgi, nevis vienkārši mehāniski samazinot finansējumu visās jomās.
Šis process nav bez izaicinājumiem. Kā atzīst pati premjere, tas nav vienkāršs jautājums . Publisko izdevumu pārskatīšana bieži sastopas ar nozaru ministriju un interešu grupu pretestību, jo jebkuri samazinājumi var ietekmēt konkrētas programmas vai pakalpojumus. Ir dzirdamas bažas, ka ietaupījumu meklējumi var skart sociāli jūtīgas jomas, piemēram, izglītību . Tomēr valdība apgalvo, ka tiek meklēti līdzsvaroti risinājumi, kas ņem vērā gan fiskālos ierobežojumus, gan nozaru vajadzības .
Pilotprojekti un horizontālā analīze: Jaunas pieejas ceļā
Lai padarītu budžeta izdevumu pārskatīšanu efektīvāku, Finanšu ministrija veic gan padziļinātu analīzi katrā nozarē, gan horizontālu izvērtējumu visā publiskajā pārvaldē . Ir uzsākts arī pilotprojekts, kurā trīs ministrijas – Finanšu, Ekonomikas un Satiksmes ministrija – veic detalizētu savu budžeta pozīciju analīzi . Šāda pieeja ir kā eksperiments, lai saprastu, kas budžeta veidošanā jādara citādi un kā vislabāk pārskatīt tēriņus . Premjere paudusi gandarījumu, ka šīs ministrijas piekritušas šim izaicinājumam, jo tas paver iespējas pilnveidot uz rezultātiem balstītu budžeta plānošanu .
Publiskā pārvalde bieži tiek kritizēta par inefektivitāti un birokrātiju. Uzņēmēju organizācijas ir paudušas skaidru nostāju, aicinot uz drosmīgu publiskā sektora izdevumu samazināšanu vismaz 5% apmērā no konsolidētā kopbudžeta, kas veidotu aptuveni 850 miljonus eiro gadā . Viņuprāt, šāda mēroga ietaupījumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu līdzekļus prioritātēm, izvairītos no nodokļu celšanas un veicinātu valsts konkurētspēju . Šo organizāciju skatījumā, publiskais sektors šobrīd nodarbina pārāk lielu daļu strādājošo, un efektivitātes celšana varētu atbrīvot darbaspēku privātajam sektoram .
Sociālo partneru loma un sabiedrības cerības
Budžeta izdevumu pārskatīšanas procesā tiek iesaistīti arī sociālie un sadarbības partneri, tomēr viņu vidū nav pilnīgas vienprātības par nepieciešamo ietaupījumu apjomu un to, kur tos meklēt . Tas ir dabiski, jo katrai nozarei un sabiedrības grupai ir savas, bieži vien pamatotas, vajadzības un prioritātes. Valdībai šajā procesā ir jāspēj ne tikai uzklausīt, bet arī pieņemt drosmīgus lēmumus, kas kalpo visas sabiedrības ilgtermiņa interesēm.
Premjeres aicinājums ministrijām būt proaktīvām ir vērsts uz to, lai katra ministrija pati uzņemtos atbildību par savas darbības efektivitātes paaugstināšanu. Tas ietver gan administratīvo izmaksu pārskatīšanu, gan funkciju dublēšanās novēršanu, gan arī pakalpojumu sniegšanas optimizēšanu. Analoģija ar mājsaimniecības budžetu varētu būt noderīga – kad ienākumi nesedz visus izdevumus, ir rūpīgi jāizvērtē, no kā var atteikties vai kur var atrast lētākus risinājumus, vienlaikus saglabājot būtiskāko dzīves kvalitāti.
Publiskās pārvaldes izdevumu samazināšana nav mērķis pats par sevi, bet gan līdzeklis, lai sasniegtu plašākus valsts attīstības mērķus. Efektīvāka valsts pārvalde var sniegt kvalitatīvākus pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem, mazināt administratīvo slogu un radīt labvēlīgāku vidi investīcijām un ekonomikas izaugsmei. Turklāt ietaupītie līdzekļi ir kritiski svarīgi, lai finansētu aizsardzības un drošības pasākumus, kas pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir absolūta prioritāte.
Ceļš uz rezultātu orientētu budžetu
Virzība uz rezultātu orientētu budžetu, ko akcentējusi gan premjere, gan finanšu ministrs, nozīmē pāreju no vienkāršas līdzekļu piešķiršanas uz mērķtiecīgu finansējumu, kas nodrošina konkrētus, sabiedrībai nozīmīgus rezultātus . Tas prasa ne tikai Finanšu ministrijas un nozaru ministriju ciešu sadarbību, bet arī skaidru rādītāju un mērķu noteikšanu katrai budžeta programmai.
Emocionāli šis process var būt smags. Gan politiķiem, gan valsts pārvaldes darbiniekiem, gan sabiedrībai kopumā ir jāsaprot, ka resursi nav neierobežoti, un izvēles ir neizbēgamas. Ir jābūt gataviem atteikties no mazāk efektīvām vai novecojušām praksēm un meklēt jaunus, inovatīvus risinājumus. Premjeres aicinājums uz proaktivitāti ir aicinājums uz drosmi un atbildību – drosmi saskatīt problēmas un atbildību piedāvāt risinājumus, pat ja tie ir nepopulāri.
Galu galā, panāktie ietaupījumi un publisko līdzekļu efektīvāka izmantošana ir visas sabiedrības ieguvums. Tas ļaus Latvijai būt stiprākai un drošākai, labāk reaģēt uz nākotnes izaicinājumiem un nodrošināt ilgtspējīgu attīstību. Process būs sāpīgs, brīžiem pat dramatisks, taču, ja ministrijas atsauksies premjeres aicinājumam ar patiesu proaktivitāti un vēlmi rast labākos risinājumus, tas var kļūt par nozīmīgu soli ceļā uz modernu un efektīvu valsts pārvaldi.
Laiks rādīs, cik veiksmīgi izdosies īstenot šos ambiciozos plānus un cik lielu ietaupījumu apjomu reāli izdosies panākt. Svarīgākais ir nezaudēt fokusu un turpināt mērķtiecīgi strādāt pie valsts finanšu sakārtošanas, nodrošinot, ka katrs nodokļu maksātāju eiro tiek izlietots maksimāli efektīvi un sabiedrības labā.
Sekojiet mums līdzi: