Rīga: -4.9°С
Nemierīgais "Maskavas nams": astotais mēģinājums pārdot ēku, kas simbolizē sarežģītu vēsturi
Rīgas sirdī, Marijas ielā 7, stāv piecstāvu ēka, kas pazīstama kā "Maskavas nams" – nekustamais īpašums, kura liktenis ir kļuvis par spoguli Latvijas sarežģītajām attiecībām ar Krieviju. Pašreizējā izsole, kuru rīko VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), ir astotais mēģinājums atrast pircēju, un tā sākumcena joprojām ir 2,142 miljoni eiro. Šis skaitlis, lai arī būtiski samazināts no sākotnējās summas, liecina par nepārvaramu izaicinājumu valsts mēroga īpašuma pārvaldniekam, kas uzņēmies atbildību par šo politiski smagnējo objektu. Izsoles sāga ilgst jau teju gadu, un tās rezultāti ir skaudra realitāte, atspoguļojot tirgus piesardzību un ēkas unikālo vēsturisko fonu, kas prasa papildu ieguldījumus un laiku piemērota pircēja atrašanai.
Vēstures līkloči un dāvana "par sviestmaizi"
Šī ēka, kas tika uzcelta 1976. gadā kā Dzelzceļnieku kultūras pils, sākotnēji kalpoja pavisam citiem mērķiem, priecējot Rīgas iedzīvotājus ar kultūras pasākumiem. Tomēr pagrieziena punkts tās liktenī iestājās 2000. gadā, kad, teju vai ironiski, jaunajai Vladimira Putina režīma vadībai Krievijā šis vērtīgais īpašums nonāca rokās, mainoties īpašumiem ar "Latvijas dzelzceļu". Daudzi to tolaik vērtēja kā vienpusēji izdevīgu darījumu Maskavai, kas ieguva plašu un prestižu ēku Rīgas centrā faktiski "par sviestmaizi", kamēr "Latvijas dzelzceļš" savu iegūto īpašumu Maskavā pāris gadus vēlāk pusslepeni pārdeva, jo tas vienkārši nebija vajadzīgs. Pēc rekonstrukcijas darbiem 2002. gadā, "Maskavas nams" tika atklāts 2004. gada maijā, un tā atklāšanas pasākumos piedalījās tā laika Maskavas mērs Jurijs Lužkovs un Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs.
No kultūras centra līdz valsts drošības apdraudējumam
Daudzus gadus "Maskavas nams" funkcionēja kā Maskavas kultūras un biznesa centrs, taču, kā vēlāk atklāja Latvijas drošības iestādes, tas bija kas vairāk par vienkāršu kultūras mītni. Saeimas Nacionālās drošības komisija norādīja, ka kopš dibināšanas tas ticis izmantots kā atbalsta punkts Krievijas Federācijas īstenotiem un pret Latvijas interesēm vērstiem ietekmēšanas pasākumiem, izplatot propagandu un prokremliskas vēstures interpretācijas. Situācija saasinājās pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, kad kļuva acīmredzams, ka "Maskavas nams" turpina uzturēt aktivitātes, kas atbalsta Krievijas agresīvo politiku, apdraudot Latvijas nacionālo drošību un demokrātisko iekārtu. Tādēļ, lai novērstu šo apdraudējumu un garantētu valsts drošību, Saeima 2024. gada 11. janvārī pieņēma vēsturisku likumu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai", kas paredzēja "Maskavas nama" pārņemšanu Latvijas valsts īpašumā. Ēka, kas zemesgrāmatā tika ierakstīta uz valsts vārda, tika pārņemta brīva no visiem apgrūtinājumiem un nastām, dzēšot pat iepriekšējās ķīlas tiesības un nomas līgumus.
Ieņēmumi Ukrainas atbalstam: cēls mērķis un praktiskas grūtības
Saeimas lēmums nebija tikai simbolisks – tas bija vērsts uz praktisku labumu gūšanu. Valdība 2024. gada 26. martā atbalstīja nama nodošanu Finanšu ministrijas valdījumā, delegējot tā pārdošanu VAS "Valsts nekustamie īpašumi", ar skaidru mērķi – no pārdošanas iegūtos līdzekļus novirzīt Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam. Tas ir spēcīgs žests, kas apliecina Latvijas nelokāmo solidaritāti ar Ukrainu tās cīņā pret Krievijas agresiju. Tomēr šis cēls mērķis saskaras ar skaudru realitāti nekustamā īpašuma tirgū. VNĪ jau sākotnēji apzinājās, ka "Maskavas nama" atsavināšana būs sarežģīta un laikietilpīga, taču pat pesimistiskākās prognozes nespēja paredzēt tik dziļu tirgus klusumu. Ēkas ikgadējās uzturēšanas izmaksas, kas aplēstas 495 395 eiro apmērā, rada ievērojamu slogu valsts budžetam, kamēr pircējs aizvien nav atrasts.
Nebeidzamā izsoles odiseja: cenu kritumi bez pircēja
Šī ir jau astotā reize, kad "Maskavas nams" tiek piedāvāts izsolē kopš valsts to pārņēma, un piekto reizi pēc kārtas tā sākumcena ir iesaldēta pie 2,142 miljoniem eiro. Pirmajā izsolē 2024. gada septembrī nams tika piedāvāts par 3,57 miljoniem eiro, bet netika saņemts neviens solījums. Pēc tam sekoja strauji cenu kritumi: otrā izsole 2024. gada oktobrī ar 20% samazinājumu līdz 2,856 miljoniem eiro, trešā izsole 2024. gada decembrī ar sākumcenu 2,499 miljoni eiro. Taču arī šie samazinājumi nedeva gaidīto rezultātu. Ne februārī, ne aprīlī, ne maijā, ne jūlijā 2025. gadā, kad īpašums tika piedāvāts par 2,142 miljoniem eiro, potenciālie pircēji neizrādīja interesi. VNĪ, neraugoties uz atkārtotajām neveiksmēm, pagaidām neplāno samazināt izsoles sākumcenu, pamatojot to ar sarežģīto tirgus situāciju un apziņu, ka šis process prasīs laiku.
Nākotnes vīzijas un politiskā pārliecība
Neskatoties uz ilgstošo un finansiāli apgrūtinošo situāciju, politiķu vidū valda optimisms. Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis paudis pārliecību, ka "Maskavas nams" galu galā tiks pārdots, salīdzinot šo procesu ar Ukrainas uzvaru karā pret Krieviju. Viņš uzsvēris, ka nama pārņemšana bija pamatota, jo tā pārtraukusi "pretvalstisku elementu" pulcēšanās vietas pastāvēšanu, tādējādi stiprinot Latvijas drošību. Kādreiz "Maskavas namā" darbojās vairāk nekā desmit organizāciju un uzņēmumu, tostarp "Krievu biljarda federācija" un "Krievu sabiedrība Latvijā", un tā vadība bija saistīta ar sankcijām pakļautām personām, piemēram, Vladimiru Putinu un Sergeju Sobjaņinu. VNĪ norāda, ka īpašumam piemīt "plašas attīstības iespējas" tā centrālās un prestižās atrašanās vietas dēļ, kas ir labi attīstīta ar sociālo un transporta infrastruktūru. Nama nākamajam īpašniekam būs iespēja radīt jaunu pievienoto vērtību šai vēsturiskajai vietai, potenciāli attīstot to gan uzņēmējdarbībai, gan kultūras pasākumiem. Lai gan Kultūras ministrija agrāk ierosināja "Maskavas namu" atvēlēt kultūras un mākslas jaunrades attīstībai, pašreizējais uzdevums ir nama realizācija izsolē.
Simboliskā cena un neatlaidība
Lai gan "Maskavas nama" tirdzniecība ir kļuvusi par ieilgušu sagu, tā simboliskā nozīme ir nenovērtējama. Tā nav tikai ēka ar 4482,4 kvadrātmetru platību un 966 kvadrātmetru zemesgabalu Marijas ielā. Tas ir valsts apņēmības un neatlaidības apliecinājums cīņā pret hibrīddraudiem un atbalsts Ukrainas tautai. Kā norāda Ainars Latkovskis, "Krievijas pretdarbība dažādās jomās tiks pārvarēta, un šī impērija sabruks." Līdzīgi kā Maskava ciniski pārdod ukraiņu īpašumus okupētajās teritorijās, Latvija rīkojas atbilstoši starptautiskajām tiesībām un savas valsts drošības interesēm. Šis pārdošanas process, lai arī lēns un grūts, ir daļa no plašākas stratēģijas, kas apliecina Latvijas principus un apņēmību aizstāvēt demokrātiskās vērtības. Cerams, ka drīz "Maskavas nams" atradīs īpašnieku, kas atgriezīs šai ēkai cienīgu un konstruktīvu lomu Rīgas pilsētvidē, tādējādi beidzot simbolisko sāgu ar finansiāli jēgpilnu noslēgumu.
Sekojiet mums līdzi: