Neziņa un izraidīšana: tūkstošiem Krievijas pilsoņu Latvijā saskaras ar Imigrācijas likuma sekām

Valodas prasības un neziņas plīvurs: Tūkstošiem Krievijas pilsoņu Latvijā saskaras ar neziņu par nākotni

Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem virs galvas karājas Damokla zobens – Imigrācijas likuma grozījumi, kas pieņemti pirms trim gadiem, prasa apliecināt valsts valodas zināšanas. Realitāte ir skarba: valodu pārbaudēs veicas kūtri, un simtiem cilvēku jau saņēmuši paziņojumus par nepieciešamību pamest valsti, radot jautājumu, kas atbalsojas neziņā: “Kāpēc man ir jābrauc prom?”

Nesekmīgie valodas pārbaudījumi un pagarinātie termiņi

Pirmais termiņš valsts valodas A2 līmeņa zināšanu apliecināšanai Krievijas pilsoņiem, kuri pirms Krievijas pilsonības iegūšanas bija Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, noslēdzās 2023. gada 1. septembrī. Diemžēl rezultāti bija pieticīgi – 2023. gadā latviešu valodas prasmes spēja apliecināt vien 46% cilvēku. Tiem, kam pārbaudi nokārtot neizdevās, tika piešķirts papildu divu gadu termiņš ar pagaidu uzturēšanās atļauju, kas daudziem izbeigsies jau pavisam drīz, visticamāk, 2025. gada novembra vidū, ja līdz 30. septembrim nav veikta atkārtota reģistrācija pārbaudēm.

Jauns likuma pavērsiens un plašāks skarto personu loks

Līdz ar 2024. gada jūlijā stājušamies spēkā Imigrācijas likuma grozījumiem, valsts valodas prasības attiecinātas uz vēl aptuveni 4650 Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā ieguvuši saskaņā ar tā dēvēto Ārvalstnieku likumu. Šajā grupā liela daļa ir Krievijas militārie pensionāri un viņu ģimenes locekļi. Šiem cilvēkiem dokumenti Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai bija jāiesniedz līdz 2025. gada 30. jūnijam. Valodas pārbaudes jākārto līdz 2025. gada 30. septembrim, bet galīgie dokumenti iesniedzami līdz 2025. gada 31. oktobrim. Tie, kas nepaguva iesniegt dokumentus līdz 30. jūnijam, savas atļaujas zaudēja jau 2025. gada 15. jūlijā.

Draudošā izraidīšana un sarežģītā integrācija

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) jau ir nosūtījusi paziņojumus par nepieciešamību atstāt Latviju līdz 13. oktobrim 841 Krievijas pilsonim, kuriem pieteikšanās termiņš jau beidzies. Šis process nav vienkāršs, jo Valsts robežsardzes Imigrācijas dienesta pārstāvjiem nereti neizdodas atrast personas bez derīgiem dokumentiem, jo daudzi jau ir izceļojuši.

Valsts izglītības satura centra dati liecina, ka valodas pārbaudēs ar pirmo reizi joprojām veicas salīdzinoši maz, dažreiz pat vairāk nekā puse eksāmenu nokārto nesekmīgi. Tas liecina par būtiskiem izaicinājumiem valodas apguvē, kas nereti saistīti ar gadiem ilgu dzīvi krievvalodīgā vidē bez nepieciešamības aktīvi lietot latviešu valodu. Špikošanas mēģinājumi pārbaudēs pat no tiem, kuri šķietami atrodas virs likuma, ir skumjš apliecinājums izmisumam.

Valsts drošības un cilvēciskā dilemna

Likumdevēji uzsver, ka Imigrācijas likuma grozījumu mērķis ir stiprināt valsts iekšējo drošību, īpaši Krievijas sāktā pilna apjoma kara Ukrainā kontekstā, kā arī spēcināt latviešu valodas pozīcijas un veicināt piederību Latvijai. Satversmes tiesa ir atzinusi šo prasību atbilstību konstitūcijai, uzsverot, ka Krievijas pilsoņi neatrodas vienādos apstākļos ar citiem ārzemniekiem.

Tomēr aiz skaitļiem un juridiskajiem formulējumiem slēpjas cilvēku likteņi. Daudzi no šiem Krievijas pilsoņiem Latvijā nodzīvojuši lielāko daļu savas dzīves, izveidojuši sociālās saites un pat neatceras citu mājvietu. Jautājums “Kāpēc man ir jābrauc prom?” nav tikai juridisks, tas ir dziļi personisks, atspoguļojot sajūtu par pēkšņu izstumšanu no vietas, ko viņi uzskatīja par savām mājām. Valsts spriedums ir skaidrs, bet sabiedrības kopējā izpratne par šo sarežģīto situāciju joprojām meklē līdzsvaru starp nacionālās drošības imperatīvu un cilvēcīgu pieeju.