Nezūdošās "Biolaboratorijas": Kremļa Ciniskais Melu Ierocis un Patiesības Cīņa Ukrainas Karā

Kremļa Nebeidzamās Fantāzijas: Viltus Biolaboratoriju Mīta Saknes

Kopš liktenīgā 2022. gada 24. februāra rīta, kad Krievijas Federācija brutāli iebruka Ukrainā, pasaule ir pārņemta ne tikai postošā militārā konflikta šausmās, bet arī nežēlīgā, nepārtrauktā informatīvā kara spirālē. Šajā ciniskajā cīņā par prātiem un sirdīm, kas plosās digitālajās telpās un tradicionālajos medijos, viens no visnoturīgākajiem, visbīstamākajiem un, iespējams, visciniskākajiem elementiem Kremļa propagandas arsenālā ir bijis stāsts par Ukrainas teritorijā it kā esošajām “slepenajām biolaboratorijām”. Šis draudīgais naratīvs, lai arī neskaitāmas reizes ticis atspēkots ar neapgāžamiem faktiem un starptautisko ekspertu atzinumiem, spītīgi atsakās pazust. Gluži pretēji, tas ir kļuvis par neatņemamu sastāvdaļu Krievijas apzinātajos centienos attaisnot savu kriminālo agresiju un sēt nemieru, šaubas un sašķeltību starptautiskajā telpā. Kā precīzi un trāpīgi atzīmējis pieredzējušais žurnālists Māris Antonevičs, kura vārds jau gadiem ilgi saistās ar rūpīgu dezinformācijas analīzi “Latvijas Avīzes” un AS “Latvijas Mediji” paspārnē, šīs “nezūdošās “biolaboratorijas”” patiesi ir kļuvušas par vienu no atslēgvārdiem Kremļa retorikā, kas ar apbrīnojamu cinismu cenšas pamatot to, kas pēc savas būtības ir nepamatots un neattaisnojams.

Melu Gobelēna Aušana: Mīta Izcelsme un Mutācijas

Ideja par bīstamām, ASV kontrolētām bioloģiskajām laboratorijām Ukrainā nav pēkšņs izgudrojums, kas dzimis 2022. gada februārī. Tās saknes sniedzas krietni dziļākā pagātnē, iezīmējot ilgstošu un sistemātisku dezinformācijas kampaņas pēdas, kas sākušās jau kopš 2015. gada un pat agrāk, atgādinot Aukstā kara laika padomju “aktīvos pasākumus” – mērķtiecīgas manipulācijas ar informāciju, lai sētu saspīlējumu un diskreditētu pretiniekus.

Sākotnēji Kremļa kontrolētie mediji un amatpersonas izplatīja satraucošus, bet pilnīgi nepamatotus apgalvojumus, regulāri izceļot dažādus, bieži vien savstarpēji nesaistītus notikumus vai pat pilnībā izdomātus stāstus kā “pierādījumus” šiem draudīgajiem plāniem. Tika runāts par A hepatīta uzliesmojumiem Donbasā vai masalu epidēmijām, kas tika pasniegtas kā bioloģisko ieroču izmēģinājumu rezultāts. Šis pats mīts agrāk tika mērķtiecīgi vērsts arī pret Gruziju, īpaši fokusējoties uz Ričarda Lugara Sabiedrības veselības centru Tbilisi, ko Krievijas propaganda centās saistīt pat ar tādām groteskām nejēdzībām kā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija saindēšana vai globālās COVID-19 pandēmijas izplatība – apgalvojumi, kas, protams, izrādījās pilnīgi nepamatoti un ko starptautiski eksperti pat pārbaudīja klātienē.

Taču tieši pēc 2022. gada pilna mēroga iebrukuma sākuma šis naratīvs uzplauka ar jaunu, daudz draudīgāku sparu. Apgalvojumi kļuva arvien fantastiskāki un, ja tas vispār ir iespējams, absurdāki. Tie iekļāva stāstus par bīstamu patogēnu izplatīšanu ar migrējošo putnu, sikspārņu un pat kukaiņu palīdzību. Tika izplatīti stāsti par “etniskajiem ieročiem”, kas it kā mērķēti uz slāviem, radot biedējošu vīziju par ļaunprātīgu, slēptu apdraudējumu. Šie apgalvojumi tika pasniegti ar maksimālu dramatismu un sazvērestības teoriju cienīgu aizrautību, mērķējot uz emocijām, nevis loģiku, radot iespaidu par milzīgu, eksistenciālu apdraudējumu, kas it kā piespiedis Krieviju rīkoties – uzsākt neattaisnojamu karu.

Faktu Neapgāžamais Mūris: Starptautiskās Sabiedrības Reakcija

Taču realitāte ir diametrāli pretēja Kremļa izplatītajam stāstam, kas ir tik caurspīdīgi melīgs, ka brīžiem šķiet neticami, ka tam vispār varētu noticēt. Ukrainā patiešām pastāv bioloģiskās pētniecības iestādes un sabiedrības veselības laboratoriju tīkls. Tomēr šīs laboratorijas nav slepenas, kā to apgalvo propaganda; tās pieder un tās pārvalda Ukrainas valdība. To darbs ir vērsts uz sabiedrības veselības uzlabošanu, slimību diagnostiku, uzraudzību un uzliesmojumu novēršanu. Daudzas no šīm iestādēm saņem atbalstu no starptautiskajiem partneriem, tostarp ASV, Eiropas Savienības un Pasaules Veselības organizācijas (PVO).

ASV atbalsts, ko sniedz Bioloģisko draudu samazināšanas programma (BTRP), kopš 2005. gada Ukrainas epidemioloģiskās drošības un infekciju kontroles centros ir ieguldījis aptuveni 200 miljonus dolāru. Šī sadarbība aizsākās pēc PSRS sabrukuma, lai mazinātu bioloģiskā rakstura draudus, kas saistīti ar bijušās Padomju Savienības masu iznīcināšanas ieroču programmām.

Kremļa apgalvojumi par bioloģiskajiem ieročiem Ukrainā ir tikuši plaši un kategoriski noraidīti. Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) vairākkārt ir paziņojusi, ka tai nav informācijas par jebkādām bioloģisko ieroču programmām Ukrainā. PVO ir apliecinājusi sadarbību ar Ukrainas sabiedrības veselības laboratorijām un devusi ieteikumus par augsta riska patogēnu drošu iznīcināšanu, lai novērstu jebkādus noplūdes riskus kara apstākļos, taču nav minējusi bioloģiskos ieročus. ASV un Ukrainas valdības ir stingri noliegušas šos apgalvojumus, norādot, ka tie ir pilnīgi nepamatoti un izdomāti. Pat neatkarīgi krievu zinātnieki ir publiski atzinuši, ka Krievijas valdības prezentētie “pierādījumi” ir acīmredzami viltoti un attiecas uz patogēnu kolekcijām, kas tiek izmantotas sabiedrības veselības pētījumiem.

Propagandas Dzinējspēks: Kāpēc Meli Nepazūd?

Kāpēc Kremļa režīms tik spītīgi turas pie šī acīmredzamā melu naratīva? Atbildes ir daudzšķautņainas un iesakņojušās informatīvās karadarbības stratēģijās. Pirmkārt, stāsts par “biolaboratorijām” kalpo kā ērts un emocionāli uzlādēts attaisnojums agresijai. Tas ļauj Krievijas iekšējai auditorijai pasniegt iebrukumu nevis kā neprovocētu uzbrukumu suverēnai valstij, bet gan kā “preventīvu” aizsardzību pret šķietami draudīgiem bioloģiskajiem ieročiem, kas it kā apdraud Krievijas iedzīvotājus. Šis naratīvs barojas no dziļi iesakņotām bailēm un sazvērestības teorijām, kas Krievijas sabiedrībā kultivētas gadu desmitiem.

Otrkārt, tas ir mēģinājums delegitimizēt Ukrainu starptautiskajā arēnā, pasniedzot to kā valsti, kas pārkāpj starptautiskās normas un apdraud globālo drošību. Ja Ukraina tiek pasniegta kā bioloģisko ieroču izstrādātāja, tās tēls tiek sagrauts, un starptautiskajam atbalstam tai tiek grautas pamats.

Treškārt, šis mīts kalpo kā “dūmu aizsegs” Krievijas pašas iespējamajai agresīvai rīcībai. Brīdinājumi par Ukrainas vai ASV bioloģiskajiem ieročiem var kalpot kā iegansts, lai paši veiktu uzbrukumus ar ķīmiskiem vai bioloģiskiem aģentiem, apsūdzot par to pretinieku – tā dēvētā “viltus karoga” operācija.

Šī dezinformācijas kampaņa ir izcils piemērs tam, ko dēvē par “meliem no ugunsdzēsības šļūtenes” (firehose of falsehoods) modeli, kurā nepārtraukti tiek izplatīts milzīgs skaits pretrunīgu un absurdu melu, lai pārpludinātu informācijas telpu, apmulsinātu un nogurdinātu auditoriju, padarot grūti atšķiramu patiesību no fikcijas. Krievijas valsts mediji, kā arī ierindas propagandisti un pat augsta ranga amatpersonas, ieskaitot Krievijas bruņoto spēku radiācijas, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības karaspēka priekšnieku Igoru Kirilovu un Krievijas vēstnieku ANO Vasīliju Ņebendzju, ir aktīvi izmantojuši šo taktiku.

Ciniskā Spēle: Mīta Morālā Cena

Kremļa neatlaidība šī mīta uzturēšanā liecina par tā stratēģisko nozīmi. Tēma tiek paturēta varas tiešā uzraudzībā, augstākajā līmenī lemjot, kurā brīdī un kādā formā tiks paziņoti “jaunumi”. Tas atklāj Putina režīma dziļi iesakņotās fobijas un intereses, kas sakņojas pat viņa čekista karjeras laikos. Sazvērestības teorijas par “bioloģiskajiem ieročiem” bija populāras jau PSRS 80. gados, tostarp mīti par AIDS kā mākslīgi radītu bioloģisko ieroci vai “ģenētiski modificētiem odiem-slepkavām”. Pati Krievija ir pārkāpusi starptautiskās konvencijas par bioloģiskajiem ieročiem, un pastāv indikācijas par militāro biolaboratoriju paplašināšanu tās teritorijā, piemēram, Sergijevposadā-6.

Šīs sazvērestības teorijas barojas no publiski pieejamās informācijas par Ukrainas un ASV sadarbību, ko Krievija apzināti sagroza. Ukrainas Veselības ministrija patiešām sadarbojas ar ASV Aizsardzības ministriju, lai uzlabotu bioloģisko drošību un slimību uzraudzību, it īpaši ņemot vērā Padomju Savienības laika bioloģisko ieroču programmu mantojumu. Tas ir caurspīdīgs un miermīlīgs projekts, kas vērsts uz globālās veselības stiprināšanu, nevis draudu radīšanu.

Mēdiju Lielais izaicinājums: Pretestība Dezinformācijas Plūdiem

Latvijas un citu Rietumvalstu mediju loma šajā informatīvajā karā ir izšķiroša. Žurnālisti, piemēram, Māris Antonevičs no “Latvijas Avīzes”, ir ieguldījuši milzīgu darbu, lai atmaskotu šos Kremļa melus, analizējot to izcelsmi, attīstību un mērķus. Viņu darbs palīdz sabiedrībai orientēties dezinformācijas labirintā un atšķirt patiesību no fikcijas.

Tomēr Krievijas propagandas spēks slēpjas tās spējā sasniegt plašu auditoriju caur dažādiem kanāliem, tostarp sociālajiem tīkliem, piemēram, “TikTok”, kā to atklāja bokseris un deputāta kandidāts Mairis Briedis, kurš pats bija saskāries ar šo informāciju. Tas uzsver medijpratības nozīmi un nepieciešamību sabiedrībai kritiski izvērtēt patērēto informāciju.

Pat šodien, 2025. gada 24. jūnijā, Krievija turpina pielāgot savu biolaboratoriju naratīvu, apgalvojot, ka šīs “laboratorijas” no Ukrainas esot pārvietotas uz Baltijas valstīm un Poliju. Šādas nepamatotas pretenzijas tiek izplatītas ar mērķi uzturēt saspīlējumu un diskreditēt NATO klātbūtni reģionā. Kamēr starptautiskā sabiedrība, tostarp ANO Starptautiskā tiesa, stingri nosoda Krievijas agresiju un tās dezinformācijas kampaņas, cīņa par patiesību turpināsies ar vēl lielāku spēku.

Nezūdošā Patiesības Cīņa: Secinājumi

Nezūdošās “biolaboratorijas” Ukrainā ir kļuvušas par spilgtu piemēru tam, kā dezinformācija var tikt izmantota kā brutāls ierocis ģeopolitiskā konfliktā. Tā ir melu konstrukcija, kas radīta, lai attaisnotu neattaisnojamu, sētu bailes un vājinātu starptautisko vienotību. Lai arī fakti ir nepielūdzami un starptautiskā sabiedrība ir noraidījusi šos apgalvojumus, to spītīgā ilgmūžība liecina par dziļāku problēmu – informācijas telpas fragmentāciju un empātijas trūkumu. Kā Māris Antonevičs un citi godprātīgi žurnālisti turpina atmaskot šo absurdu, mums visiem ir jābūt modriem, kritiskiem un apņēmīgiem aizstāvēt patiesību, jo tikai tā mēs varam veidot noturīgu un informētu sabiedrību, kas spēj pretoties manipulācijām un sargāt savas vērtības.