Rīga: +13.1°С
Lielais lūzums mikromobilitātes pasaulē: OCTA polise skrejriteņiem kļūst par realitāti
Vēl nesen tie bija vienkārši, brīvību sniedzoši pārvietošanās rīki, kas bezbēdīgi šaudījās pa pilsētu ielām un celiņiem, radot gan apbrīnu, gan pamatīgas galvassāpes citiem satiksmes dalībniekiem. Taču, sākot ar šī gada 1. jūliju, elektrisko skrejriteņu dzīvē iestāsies jauna ēra – tiem, gluži tāpat kā automašīnām, kļūs obligāta civiltiesiskās atbildības apdrošināšana jeb OCTA. Šīs pārmaiņas ir kā neizbēgams solis ceļā uz sakārtotāku un drošāku pilsētvidi, taču tās raisa daudz jautājumu – cik tas maksās, kur polisi iegādāties un, pats galvenais, kurš kontrolēs šo jauno kārtību?
Kāpēc pēkšņi OCTA? Drošība pirmajā vietā
Apdrošināšanas nepieciešamība skrejriteņiem nav nejauša. Pēdējos gados, līdz ar mikromobilitātes rīku popularitātes sprādzienu, dramatiski pieaudzis arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti elektroskrejriteņi. Sadursmes ar gājējiem, velosipēdistiem vai pat automašīnām nereti beidzas ar nopietniem savainojumiem un ievērojamiem materiālajiem zaudējumiem. Līdz šim cietušajiem bija ierobežotas iespējas saņemt kompensāciju, ja vien skrejriteņa vadītājs pats nebija gatavs segt zaudējumus no savas kabatas. OCTA ieviešana ir tiešs risinājums šai problēmai, garantējot finansiālu aizsardzību trešajām personām – gan cilvēkiem, gan viņu mantai – ja negadījumu izraisījis apdrošināts elektroskrejritenis.
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) dati rāda satraucošu ainu – ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros figurē elektroskrejriteņi, ik gadu mērāms simtos. Šī statistika vien nepārprotami apliecina, ka situācija bija nobriedusi stingrākiem noteikumiem. Kaut arī daļai skrejriteņu lietotāju šis jaunais pienākums varētu šķist apgrūtinošs, patiesībā tas sniedz būtisku drošības spilvenu visiem satiksmes dalībniekiem, ienesot tik ļoti nepieciešamo skaidrību atbildības jautājumos.
Reģistrācija – pirmais solis ceļā uz apdrošināšanu
Pirms vēl domāt par OCTA polises iegādi, katram elektroskrejriteņa īpašniekam ir jāatceras, ka obligāta prasība ir arī paša braucamrīka reģistrācija Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD). Šis noteikums stājās spēkā jau pērn (no 2024. gada 1. aprīļa, ar reģistrācijas termiņu līdz 31. martam), un tas ir likumsakarīgs priekšnosacījums apdrošināšanas sistēmas darbībai. Gluži kā automašīnām, arī skrejriteņiem ir jābūt “identitātei” – reģistrācijas numuram –, lai OCTA sistēma varētu korekti funkcionēt un apdrošināšanas dati tiktu piesaistīti konkrētam braucamrīkam.
Reģistrēt savu elektrisko rumaku ir gaužām vienkārši. To var izdarīt gan attālināti e-CSDD portālā, gan klātienē jebkurā CSDD klientu apkalpošanas centrā. E-vidē būs nepieciešams ievadīt datus par skrejriteni un tā īpašnieku, pievienot dažus fotoattēlus un apstiprināt, ka braucamrīks atbilst noteiktajām tehniskajām prasībām (piemēram, maksimālais ātrums nepārsniedz 25 km/h, kopējā jauda ir zem 1000 W). Pēc reģistrācijas skrejritenis saņems īpašu uzlīmi ar unikālu numuru, kas kalpos kā tā “pase”.
Cik maksās OCTA un kas ietekmēs cenu?
Viens no aktuālākajiem jautājumiem, protams, ir par finansiālo slogu. Cik tad maksās obligātā apdrošināšana šķietami mazajam un ne tik varenajam braucamrīkam? Saskaņā ar pašreizējām prognozēm, ko sniedz gan Satiksmes ministrija, gan apdrošinātāju pārstāvji, aptuvenā OCTA polises cena elektriskajiem skrejriteņiem varētu svārstīties no 20 līdz 50 eiro gadā. Šis cenu diapazons ir salīdzināms ar mopēdu OCTA polisēm, kas šķiet loģiski, ņemot vērā transportlīdzekļu veida un risku zināmo līdzību.
Tomēr jāņem vērā, ka šī ir tikai aptuvenā prognoze. Gluži kā automašīnu OCTA gadījumā, arī skrejriteņiem polises cenu ietekmēs vairāki faktori. Apdrošinātāji ņems vērā gan paša braucēja vēsturi un pieredzi (vai ir bijuši ceļu satiksmes negadījumi, vai ir fiksēti pārkāpumi), gan, iespējams, arī citus riskus ietekmējošus faktorus. Tāpēc atbildīgiem un pieredzējušiem braucējiem polise visticamāk izmaksās lētāk nekā jauniem, nepieredzējušiem vai, nedod Dievs, “huligāniskiem” braucējiem ar bagātu pārkāpumu vēsturi. Savukārt minimālais apdrošināšanas termiņš būs viens mēnesis, dodot zināmu elastību tiem, kuri skrejriteni izmanto tikai sezonāli.
Kur iegādāties un kā notiks kontrole?
Labā ziņa ir tā, ka OCTA polises iegāde elektriskajiem skrejriteņiem būs tikpat vienkārša un pieejama kā automašīnām. Tās varēs iegādāties gan apdrošināšanas kompāniju filiālēs klātienē, gan ērti un ātri internetā – dažādos apdrošināšanas salīdzināšanas portālos un tieši apdrošinātāju mājaslapās. Apdrošinātāji jau šobrīd aktīvi pielāgo savas sistēmas, lai no jūnija beigām varētu izsniegt pirmās polises.
Bet kā tad reālajā dzīvē notiks jaunās kārtības kontrole? Satiksmes uzraudzību veiks Valsts policija. Policijas darbinieki ikdienas satiksmes pārbaudes laikā pievērsīs pastiprinātu uzmanību tam, vai elektriskais skrejritenis ir ne tikai reģistrēts CSDD, bet vai tam ir spēkā esoša OCTA polise. Pateicoties modernajām tehnoloģijām un LTAB datu bāzei, policija polises esamību varēs pārbaudīt elektroniski, līdzīgi kā tas notiek ar automašīnām. Tas nozīmē, ka skrejriteņa vadītājam nebūs obligāti jāvada līdzi polises izdruka, braucot pa Latviju.
Kas notiks, ja skrejritenis būs nereģistrēts vai bez OCTA? Dalība ceļu satiksmē ar nereģistrētu braucamo ir aizliegta jau kopš pērnā gada aprīļa. Savukārt no 1. jūlija parādīsies jauns risks – ja ar neapdrošinātu elektroskrejriteni tiks izraisīts negadījums, visas izmaksas par trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem būs jāsedz pašam skrejriteņa īpašniekam. Un šīs izmaksas var būt milzīgas, īpaši, ja cietuši cilvēki vai bojāta vērtīga manta. Jaunais regulējums ir arī palielinājis maksimālos atlīdzību limitus – par personai nodarītajiem zaudējumiem līdz 6,45 miljoniem eiro un par mantai nodarītajiem zaudējumiem līdz 1,3 miljoniem eiro. Tas ir nopietns finansiāls risks, ko nevajadzētu nenovērtēt.
Emocijas un nākotnes ainas
Nav noslēpums, ka elektrisko skrejriteņu parādīšanās uz ielām ir izraisījusi plašu emociju gammu – no sajūsmas par jauno, ātro pārvietošanās veidu līdz pat dusmām un bažām par drošību. Gājēji bieži sūdzas par pārāk ātri braucošiem skrejriteņiem uz ietvēm, savukārt autovadītāji mēdz justies neapmierināti par skrejriteņu manevrēšanu. Šis jaunais OCTA regulējums, kopā ar jau spēkā esošajām prasībām par reģistrāciju, ātruma ierobežojumiem (maksimāli 25 km/h) un ķiveres lietošanu jaunākiem braucējiem, ir solis pretim civilizētākai un paredzamākai mikromobilitātes ekosistēmai.
Protams, būs nepieciešams laiks, lai sabiedrība pilnībā adaptētos jaunajiem noteikumiem. Sākumā varētu rasties zināms satraukums un neziņa, taču apdrošinātāju gatavība piedāvāt polises plaši un ērti liecina par to, ka sistēma ir gatava jaunajam izaicinājumam.
Nākotnes aina paredz pilsētu, kurā dažādi satiksmes dalībnieki – gājēji, riteņbraucēji, autovadītāji un nu jau arī apdrošināti un reģistrēti skrejriteņu braucēji – var līdzās pastāvēt salīdzinoši drošā un sakārtotā vidē. OCTA ieviešana ir vairāk nekā tikai jauns birokrātisks šķērslis; tā ir investīcija visu kopējā drošībā un mierā, mazinot finansiālos riskus un radot skaidrību negaidītu starpgadījumu gadījumā. Vasara jau klauvē pie durvīm, un drīz pilsētas atkal piepildīsies ar skrejriteņu dūkoņu. Šoreiz tā dūkoņa būs mazliet atbildīgāka.
Sekojiet mums līdzi: