Rīga: +4.3°С
Nepielūdzamās pārmaiņas Rīgas Centrālajā stacijā: gatavojieties jaunai realitātei no 14. jūlija
Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija, kas ik dienas vibrē tūkstošiem cilvēku solī, gatavojas fundamentālām pārmaiņām. Jau pirmdien, 14. jūlijā, sāksies pagaidu paaugstināto platformu izbūve, iezīmējot jaunu posmu pilsētas un visas valsts dzelzceļa vēsturē. Šie būvdarbi, kas ir tiešs lielo "Rail Baltica" projekta attīstības plānu atspulgs, radīs būtiskas izmaiņas pasažieru ikdienā, liekot pielāgoties jauniem ierobežojumiem un ceļu organizācijai. "Latvijas dzelzceļš" (LDz) aicina iedzīvotājus būt pacietīgiem un rūpīgi plānot savus maršrutus, jo stacija kļūs par dinamisku būvlaukumu, kurā nākotne tiekas ar šodienas izaicinājumiem.
Kāpēc pagaidu risinājumi? "Rail Baltica" ietekme un ērtību solījums
Šo pagaidu platformu izbūves nepieciešamība ir tieši saistīta ar vērienīgo Eiropas dzelzceļa "Rail Baltica" projektu. Lai gan jaunās, modernās stacijas infrastruktūras izveide virzās uz priekšu, tās ieviešana kavējas, un jaunie elektrovilcieni jau ir sākuši kursēt. Šie vilcieni, kas ir modernāki un pielāgoti paaugstinātām platformām, prasa citādu iekāpšanas un izkāpšanas kārtību. Līdzšinējās zemās platformas radīja neērtības ikvienam, bet īpaši cilvēkiem ar kustību traucējumiem, vecākiem ar bērnu ratiņiem un gados vecākiem cilvēkiem, liekot justies nedroši un ierobežoti. Pagaidu platformas ir racionāls un būtisks solis, lai nodrošinātu vienlīmeņa iekāpšanu jaunajos vilcienos, tādējādi ievērojami uzlabojot pasažieru komfortu un drošību jau tagad, negaidot "Rail Baltica" pabeigšanu.
Šīs pagaidu konstrukcijas, kas būvētas no koka vai metāla sastatnēm, tiek paaugstinātas līdz 550 milimetriem (55 centimetriem), nodrošinot optimālu augstumu jaunajiem vilcieniem. LDz un būvnieki ir uzsvēruši, ka šīs platformas ir konstruētas, lai izturētu intensīvu pasažieru plūsmu un slodzi, un to drošību ir apstiprinājusi Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija. Tātad, lai gan tās ir pagaidu, tās ir pilnībā funkcionālas un drošas.
Konkrētas izmaiņas un navigācijas padomi
No 14. jūlija pasažieriem būs jāpievērš pastiprināta uzmanība informācijas stendiem un norādēm. Daļēji tiks slēgta 1. pasažieru platforma. Tas nozīmē, ka vilcieni, kas parasti atiet un pienāk pie 12. ceļa, tagad piestās 1. platformas posmā pie Dzirnavu ielas. Savukārt vilcieni, kas atiet un pienāk pie 11. ceļa, pārvietosies uz 1.P platformu, kas ir dienesta platforma un pasažieriem pazīstama kā rezerves variants krīzes situācijās.
Tāpat daļēji tiks slēgta 3. pasažieru platforma, un tās posms pie Dzirnavu ielas nebūs pieejams. Vilcieni, kas atiet un pienāk pie 3. un 4. ceļa, piestās 3. platformas atvērtajā posmā, kas atrodas tuvāk Stacijas ēkai. Nokļūšanai uz 3. platformu no Dzirnavu ielas puses LDz aicina pasažierus pa gājēju pāreju doties uz 2. vai 4. platformu un pēc tam izmantot apvedceļu caur stacijas ēkas A tuneli. Šāda pārplānošana prasa ne tikai vērīgumu, bet arī nelielu papildu laiku, tāpēc nākamajās nedēļās steiga var izrādīties dārga.
Plašāks konteksts: Pagaidu platformu vilnis un "Rail Baltica" progress
Rīgas Centrālā stacija nav vienīgā, kas piedzīvo šādas pārmaiņas. Līdz šī gada beigām LDz kopumā 16 stacijās un pieturvietās izbūvēs pagaidu paaugstinātās pasažieru platformas, lai nodrošinātu ērtāku iekāpšanu jaunajos vilcienos. Deviņas no šīm stacijām (Rīgas Centrālā stacija, Torņakalns, Zasulauks, Depo, Vagonu parks, Jāņavārti, Daugmale, Salaspils un Saulkalne) ir tās, kuru modernizācija sākotnēji bija paredzēta "Rail Baltica" projekta ietvaros, bet ir aizkavējusies. Torņakalnā šādas pagaidu platformas jau atklātas 7. jūlijā, un sākotnējā pieredze liecina, ka darbi varētu tikt pabeigti ātrāk nekā plānots.
Papildus tām, pagaidu risinājumi nepieciešami arī sešās citās stacijās – Rumbulā, Dārziņos, Cenā, Inčupē, Kūdrā un Kaibalā –, kuras sākotnēji netika iekļautas peronu modernizācijas projektā nelielās pasažieru plūsmas dēļ, taču tagad atzītas par nepieciešamām. Pat Valmieras dzelzceļa stacijā tiks izbūvētas pagaidu platformas, lai nodrošinātu vienlīmeņa iekāpšanu Igaunijas dzelzceļa pārvadātāja "Elron" pasažieriem, kad tiks atklāti reisi starp Tartu un Rīgu.
Šis plašais pagaidu platformu ieviešanas projekts ir skaidrs signāls par "Rail Baltica" ieviešanas sarežģītību un apjomīgumu. "Rail Baltica" projekts, kas ir Eiropas transporta tīkla (TEN-T) Ziemeļjūras – Baltijas koridora nozīmīgākais komponents, paredz integrēt Baltijas valstis vienotā Eiropas dzelzceļa tīklā. Tā mērķis ir pārveidot Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju par mūsdienīgu Baltijas mēroga multimodālo transporta mezglu, kas savienos ātrgaitas dzelzceļu ar lidostu "Rīga" un reģionālo satiksmi, kļūstot par apmeklētāju ziņā lielāko pasažieru apkalpes vietu Baltijā.
Rīgas Centrālā mezgla izbūves plāns paredz izbūvēt četrus jaunus sliežu ceļus, nodrošinot "Rail Baltica" starptautisko un Latvijas reģionālo vilcienu apkalpošanu. Projekts ietvers mūsdienu prasībām atbilstošu, estētiski pievilcīgu un ērtu stacijas infrastruktūru trīs līmeņos, tostarp 23 eskalatorus, 16 liftus un 25 jaunas kāpnes nokļūšanai uz platformām, kā arī astoņas platformas un 14 sliežu ceļus. Būs arī plašas uzgaidāmās telpas un bagāžas apstrādes pakalpojumi.
Centrālās stacijas dienvidu daļas būvniecība tika atsākta 2025. gada aprīlī, piesaistot finansējumu no Eiropas Atveseļošanas fonda, un būtiskos darbus plānots pabeigt līdz 2026. gada 31. augustam, lai stacija varētu pilnvērtīgi darboties no 2027. gada sākuma. Tomēr projekts saskaras ar izaicinājumiem, piemēram, budžeta ierobežojumu dēļ daži sākotnēji plānotie elementi, piemēram, eskalators ēkas priekšpusē un pilna apjoma labiekārtošanas darbi, ir izņemti no projekta tvēruma, un stacijas ziemeļu daļa pagaidām netiks būvēta līdzekļu trūkuma dēļ.
Kustības grafika izmaiņas un pasažieru atbildība
Papildus platformu pārbūvei, būvdarbi ietekmēs arī vilcienu kustības grafiku. Autotransporta direkcija informē, ka no 14. līdz 31. jūlijam, noteiktās dienās (14., 15., 16., 17., 18., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 28., 29., 30., 31. jūlijā) maršrutā Rīga – Tukums II notiks izmaiņas. Šajās dienās posmā starp Tukums I un Tukums II atsevišķi vilcieni netiks kursēti, un pasažieru pārvadājumi tiks nodrošināti ar autobusiem.
Tas uzsver katra pasažiera individuālo atbildību par savlaicīgu informācijas meklēšanu. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem un nokavētiem braucieniem, iedzīvotāji tiek aicināti aktīvi sekot līdzi aktuālajām izmaiņām "Vivi" tīmekļvietnē (vivi.lv) un mobilajā lietotnē. Jautājumu gadījumā pieejams arī "Vivi" Klientu apkalpošanas centrs pa diennakts bezmaksas tālruni 8760.
Izaicinājumi un nākotnes vīzija: Ceļš uz modernu Eiropas dzelzceļa mezglu
Šis periods Rīgas Centrālajai stacijai ir pārmaiņu, pielāgošanās un attīstības laiks. Lai gan pagaidu risinājumi var šķist apgrūtinoši, tie ir vitāli svarīgi, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz nākotnes dzelzceļa sistēmu. "Rail Baltica" ir vairāk nekā tikai jauns dzelzceļš – tas ir katalizators reģionālajai attīstībai, kas mainīs pilsētvidi, palielinās mobilitāti, uzlabos drošību un pieejamību, kā arī vizuāli un funkcionāli savienos pilsētas daļas, kas līdz šim bija atdalītas ar dzelzceļa uzbērumu. Tas pat ietver jauna dzelzceļa tilta izbūvi pār Daugavu, kas būs ērti savienots arī gājējiem un riteņbraucējiem, veidojot mūsdienīgu multimodālu satiksmes mezglu.
Pati Rīgas pilsēta aktīvi strādā, lai "Rail Baltica" harmoniski iekļautos pilsētas mobilitātes ekosistēmā, prioritizējot gājēju piekļuvi, zaļās zonas un multimodālos transporta centrus. Projekts ir iespēja uzlabot publiskās telpas un veicināt ilgtspējīgus transporta risinājumus. Tā ir milzīga investīcija, kas dos pilsētai jaunu elpu un ieviesīs to Eiropas labāko dzelzceļa staciju tīklā.
Lai gan ceļš uz pilnīgu "Rail Baltica" integrāciju ir garš un finansiāli prasīgs – projekta pirmā fāze Latvijā vien izmaksās aptuveni 5,5 miljardus eiro, un visā Baltijā kopumā 14-15 miljardus eiro – progress ir nenoliedzams. Būvdarbi turpinās gan Centrālajā stacijā, gan Rīgas lidostā, kur jau pabeigtas dzelzbetona nesošās konstrukcijas, pasažieru platformas un iekšējā viadukta sekcijas. Projekts ir nonācis pilna mēroga būvniecības fāzē visās Baltijas valstīs, un līdz 2025. gada beigām paredzams, ka 43% no maģistrālās līnijas būs gatavi celtniecībai un aktīvi attīstīti. Šobrīd projekts ir kļuvis kritiski svarīgs arī NATO militārajai mobilitātei, kas vēl vairāk uzsver tā stratēģisko nozīmi.
Apziņa, ka katrs šķērslis un neērtība šodien ir ieguldījums rītdienas labklājībā, palīdzēs pārvarēt gaidāmos pārbaudījumus. Rīgas Centrālā stacija mainās mūsu acu priekšā, kļūstot par tiltu starp pagātni, tagadni un nākotnes Eiropu. Pacietība, informētība un elastība būs atslēga, lai mēs visi kopīgi piedzīvotu šo vēsturisko transformāciju.
Sekojiet mums līdzi: