Saeimas komisija pieprasa skaidrību un dzelžainus risinājumus pēc pašvaldību vēlēšanu haosa
Šodien, 2025. gada 2. septembrī, Latvijas politiskajā arēnā virmo spriedze un cerības, jo Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pulcējas uz sēdi, lai sīki un smalki izvērtētu šī gada pašvaldību vēlēšanās pieredzētās kļūmes elektroniskajā balsu skaitīšanā. Mērķis ir skaidrs un nepielūdzams – nodrošināt, ka oktobrī gaidāmās parlamenta vēlēšanas norit nevainojami, bez aizķeršanās un ar neapšaubāmu sabiedrības uzticību. Pēc tehniskajām ķibelēm un sūdzību gūzmas, kas pavadīja pavasarī notikušās vietvaru vēlēšanas, likumdevēji apņēmības pilni meklē sistēmiskus risinājumus, lai atjaunotu vēlētāju pārliecību par demokrātisko procesu integritāti.
Aizvadīto vēlēšanu ēna: elektroniskās balsošanas sistēmas neveiksmes
Jūnija sākumā notikušās pašvaldību vēlēšanas atstāja nepatīkamu pēcgaršu, jo jauni ieviestā balsu skaitīšanas sistēma nebija gatava pilnvērtīgai darbībai. Vēlēšanu nakts pārvērtās par saspringtu gaidīšanu, jo elektroniskā balsu skaitīšana iestrēga, liekot daudzos iecirkņos pāriet uz manuālu biļetenu apstrādi un radot ievērojamus rezultātu apkopošanas kavējumus. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) nonāca asu kritikas krustugunīs par informācijas tehnoloģiju risinājumu nestabilitāti un nepietiekamu sagatavotību. Konstatēts, ka vēlēšanu platformas veiktspēja jau maija beigās bija neapmierinoša, un, neskatoties uz negatīvajiem testu rezultātiem, VDAA direktors Jorens Liopa pieņēma lēmumu to nodot ekspluatācijā. Šo problēmu dēļ VDAA direktors tika atstādināts no amata un vēlāk pazemināts, bet CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte atkāpās. Šīs sistēmas izveide un uzturēšana līdz šim ir izmaksājusi aptuveni 1,81 miljonu eiro, un tās nodrošināšanā bija iesaistīti trīs uzņēmumi: SIA "ZZ Dats", AS "RIX Technologies" un SIA "Baltic Software Factory".
Komisijas striktās prasības: dziļa izpēte un atbildības noteikšana
Jau jūnija vidū Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, priekšsēdētāja Oļega Burova vadībā, uzdeva visām iesaistītajām pusēm detalizēti izpētīt vēlēšanu procesus. Šodienas sēdē tiks uzklausīti secinājumi par paveikto, plānotajām aktivitātēm un identificētajiem riskiem. Burovs uzsver, ka ir jāvērtē ne tikai paši traucējumi, bet arī vēlēšanu nodrošināšanā iesaistīto uzņēmumu atbildība, pakalpojumu kvalitāte un iespējamie līguma pārkāpumi. Valsts kanceleja ir aicināta veikt visaptverošu vēlēšanu organizēšanas procesa analīzi, sākot no lēmumu pieņemšanas par institūciju pienākumiem un atbildību, precīzi nosakot, kur un kādā posmā radās kļūmes un kuras puses par tām bija atbildīgas.
Institucionālā atbildība: no CVK līdz Digitālās attīstības aģentūrai
Sanāksmē piedalās pārstāvji no Centrālās vēlēšanu komisijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Valsts digitālās attīstības aģentūras, Valsts kancelejas un Tieslietu ministrijas. Šo institūciju mijiedarbība un katras loma ir izšķiroša. CVK kā vēlēšanu sagatavošanas un vadīšanas galvenā atbildīgā institūcija, kuras pienākums ir nodrošināt likumu pareizu piemērošanu un kontrolēt izpildi, šajā situācijā tiek uzskatīta par galveno atbildīgo pat par tehniskajiem izaicinājumiem. VARAM, kuras pakļautībā ir VDAA, ir atbildīga par digitālās transformācijas un e-pārvaldes attīstību. VDAA, kas atbildēja par vēlēšanu informācijas sistēmu uzturēšanu, ir nonākusi vislielākajā krīzē. Tieslietu ministrijas uzdevums ir nodrošināt vēlēšanu likumdošanas ietvaru un veikt tiesiskās analīzes, tostarp par CVK institucionālo pārvaldību. Valsts kanceleja ar savu starpinstitūciju darba grupu ir iesaistījusies, lai koordinētu un izvērtētu problēmu cēloņus un novērstu turpmākus apdraudējumus demokrātiskām un godīgām vēlēšanām.
Skats nākotnē: mācības parlamenta vēlēšanām
Galvenais drauds ir nepieļaut, ka nesenās kļūmes atkārtojas jau nākamā gada oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. Deputāti lēmuši, ka CVK sadarbībā ar VDAA, sākot ar septembri, reizi divos mēnešos atskaitīsies komisijai par gatavošanos Saeimas vēlēšanām, ziņojot par paveikto, plānotajām aktivitātēm un identificētajiem riskiem. Tas signalizē par stingru kontroli un apņēmību nodrošināt caurspīdīgu un uzticamu vēlēšanu norisi. Nepieciešama ne tikai tehniska sistēmu pilnveide, bet arī efektīvāka komunikācija un skaidra atbildības sadale. Tikai tā var atjaunot vēlētāju uzticību un nodrošināt, ka katra balss tiek saskaitīta precīzi un godīgi, stiprinot Latvijas demokrātiskās vērtības.
Demokrātijas pulss: atjaunot vēlētāju uzticību
Vēlēšanas ir demokrātijas stūrakmens, un jebkādas nepilnības to norisē satricina sabiedrības ticību valsts pārvaldes efektivitātei un godīgumam. Šīs atklātās diskusijas un apņēmīgā rīcība ir nepieciešama, lai kliedētu šaubas un stiprinātu pārliecību par Latvijas vēlēšanu sistēmas noturību. Tiekšanās pēc nevainojamas sistēmas nav tikai tehnokrātisks uzdevums; tā ir dziļi morāla un politiska apņemšanās sargāt katra pilsoņa balsi un tādējādi – valsts nākotni. Saeimas komisijas darbs šodien un turpmāk ir kritisks posms ceļā uz uzticamāku un pārredzamāku vēlēšanu procesu, kurā katrs vēlētājs var justies drošs par savas izvēles nozīmi un svara patiesumu.











Sekojiet mums līdzi: