"Procesi nonākuši strupceļā" – Mediju ētikas padome izstājas no SEPLP kandidāta meklēšanas

Mediju ētikas padome izstājas no kandidātu meklēšanas – process aizgājis strupceļā

Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" (turpmāk – Ētikas padome) ir pieņēmusi stingru lēmumu izstāties no Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa atlases procedūras. Šāds drastisks solis sperts pēc rūpīgas kandidātu izvērtēšanas procesa analīzes, kas atklājis dziļas nepilnības un vilšanos. Ētikas padome vairs neredz iespēju savam vārdam ļaut tikt izmantotam demokrātijas imitēšanā, uzskatot, ka klaja necieņas izrādīšana pret pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem ir pilnīgi nepieņemama.

Sāpīgā realitāte: Kad process kļūst par teātri

Ir skumji konstatēt, ka process, kuram vajadzētu būt caurspīdīgam un godīgam, ir nonācis strupceļā. Ētikas padome savā paziņojumā pauž dziļu neapmierinātību ar SEPLP locekļa atlases kārtību. Tā ir kā spogulis, kas atspoguļo plašāku problēmu – kad svarīgās institūcijās notiekošais kļūst par formālu izrādi, kurā pilsoniskās sabiedrības balsīm netiek pievērsta pienācīga uzmanība. Tas rada sajūtu, ka tiek radīta vien demokrātijas ilūzija, nevis īstenots tās princips. Šāda attieksme ir kā auksta duša cerībām uz reālām pārmaiņām un sabiedrības iesaisti.

Cienīsim pilsonisko sabiedrību: Uzskatu, ka cieņa ir pamats

Ētikas padomes lēmums ir skaidrs signāls – sabiedrība vairs neļaus sevi ignorēt. Cilvēku un organizāciju, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, ieguldījums un viedoklis ir nenovērtējams. Kad šie ieguldījumi tiek noraidīti vai ignorēti, tas ir ne tikai necieņas apliecinājums, bet arī zaudējums visai sabiedrībai. Kādam būtu jānostājas un jāsaka skaļi: pietiek! Mūsu gadījumā to ir izdarījusi Mediju ētikas padome, demonstrējot drosmi un principialitāti. Viņu rīcība apliecina, ka cieņa pret pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem nav tikai skaisti vārdi, bet gan fundamentāla prasība.

Nākotnes perspektīvas: Vai strupceļš var kļūt par jaunu sākumu?

Lai gan situācija ir sāpīga un radījusi vilšanos, ir svarīgi raudzīties arī nākotnē. Ētikas padomes izstāšanās varētu būt tas drosmīgais solis, kas nepieciešams, lai radītu reālas pārmaiņas. Varbūt šis strupceļš patiesībā ir jauna ceļa sākums, kurā tiks ņemtas vērā visas ieinteresētās puses, un kurā caurspīdīgums un godīgums būs nevis tukši lozungi, bet gan neatņemama sastāvdaļa visos procesos. Ir jāsaprot, ka sabiedrisko mediju nākotne ir atkarīga no spējas veidot uzticēšanos un iesaistīt sabiedrību. Tikai tad, kad ikviens jutīsies sadzirdēts un novērtēts, varēsim runāt par patiesu demokrātiju un ilgtspējīgu attīstību.