Rīgā notiek protests pret ASV militāro operāciju Venecuēlā

Protesta akcija pie Rīgas pils

Piektdien, 9. janvārī, pie Rīgas pils notika protesta akcija ar nosaukumu "Rokas nost no Venecuēlas", kurā pulcējās aptuveni 30 cilvēki. Kā informē portāls jauns.lv, pasākuma dalībnieki pauda nosodījumu "ASV imperiālistiskajai agresijai pret Venecuēlu" un aicināja Latvijas valdību vienādi piemērot starptautiskās tiesības visām valstīm.

Protestu organizēja kopienas centrs "Maiznīca", un to informatīvi atbalstīja jauniešu organizācijas "Protests" un "Jaunie Eiropas federālisti". Pasākums tika pieteikts Rīgas domē likumā noteiktajā kārtībā. Sākotnēji tika plānots, ka tajā piedalīsies līdz 100 dalībniekiem.

Protesta pamatojums un konteksts

Protesta rīkotāju iesniegtajā preses paziņojumā tika skaidrots, ka pasākuma mērķis ir nosodīt ASV rīcību pret Venecuēlu. Šis protests notika pēc neseniem notikumiem Venecuēlā, kur ASV spēki veica militāru operāciju, kā rezultātā tika aizturēts Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro un viņa sieva. Viņi tika nogādāti Ņujorkā, kur viņiem izvirzītas apsūdzības narkoterorismā un ieroču glabāšanā. ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV uz laiku pārvaldīs Venecuēlu, lai nodrošinātu naftas plūsmu.

Situācija Venecuēlā ir izraisījusi plašu starptautisku reakciju. Eiropas Savienība aicināja visas puses saglabāt mieru un savaldību, uzsverot starptautisko tiesību principu un ANO Statūtu ievērošanas nozīmi. Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže iepriekš paudusi, ka Venecuēlai būtu labāk bez pašreizējā prezidenta Nikolasa Maduro, un Latvija nav atzinusi Maduro režīma leģitimitāti.

Reakcijas un kritika

Kāds Rīgas domes deputāts, Dāvis Stalts, publiski kritizēja protestu, sociālajos tīklos to nodēvējot par "sviestainu diletantismu" un izsakot bažas, ka pasākums varētu kalpot Krievijas ģeopolitiskajām interesēm. Citi komentētāji salīdzināja protestu ar padomju laiku propagandu, norādot uz līdzīgiem saukļiem pagātnē. Tiek paustas arī bažas par ASV rīcības leģitimitāti, jo dažas valstis nosodījušas triecienus kā starptautisko tiesību pārkāpumu, kamēr citas paudušas atbalstu militārajai intervencei.

Starptautiskais konteksts un sekas

ASV militārā operācija Venecuēlā ir vērtējama pretrunīgi, un tā ir izraisījusi plašu starptautisku reakciju. Lietuvas eksprezidents Gabrielius Landsberģis brīdinājis par sekām, uzsverot nepieciešamību ievērot starptautiskās tiesības un demokrātijas principus. Eksperti norāda, ka Venecuēlai ir pasaulē lielākās naftas rezerves, tomēr tās naftas infrastruktūra ir novecojusi un prasa būtiskas investīcijas. Tiek prognozēts, ka Venecuēlas nafta globālajos tirgos nonāks tikai pēc vairākiem gadiem. Lai gan notikumi Venecuēlā radījuši ģeopolitisku spriedzi, tie tieši neatsauksies uz degvielas cenām Latvijā tuvākajā laikā. Paredzams, ka naftas pieprasījums un piedāvājums stabilizēsies 2026. gadā.