Saeima lemj par Stambulas konvencijas denonsēšanu: kaislīgas debates un skaidras viedokļu atšķirības

Saeimas Debates par Stambulas Konvencijas Denonsēšanu: Spriedze un Viedokļu Sadursme

Šodien, 30. oktobrī, Latvijas Saeima sasauc otro un galīgo lasījumu par likumprojektu, kas paredz valsts izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, plašāk pazīstamas kā Stambulas konvencija. Šis jautājums ir izraisījis kaislīgas debates un dziļas domstarpības gan politiskajā arēnā, gan sabiedrībā, atklājot fundamentālus uzskatu atšķirības par vērtībām, suverenitāti un cilvēktiesību aizsardzības mehānismiem.

Konvencijas Denonsēšanas Motīvi un Argumenti

Likumprojekta iesniedzēji, galvenokārt opozīcijas partijas, uzskata, ka Stambulas konvencija ir kļuvusi par ideoloģisku dokumentu, kas "uzspiež svešas vērtības" un apdraud Latvijas tradicionālās ģimenes modelis. Viņi pauž bažas par jēdziena "sociālais dzimums" (gender) interpretāciju, apgalvojot, ka tas varētu ieviest "dzimumu ideoloģiju" izglītības sistēmā un apdraudēt Satversmē nostiprinātās vērtības. Tiek arī minēts, ka Latvijā jau pastāv nepieciešamie likumi vardarbības apkarošanai un ka konvencija ir radījusi vairāk juridisku neskaidrību nekā reālu risinājumu. Daži politiķi norāda, ka izstāšanās ļautu valstij "plašāk rīkoties" un efektīvāk novirzīt līdzekļus vardarbības novēršanai. Kā analogies varētu minēt mēģinājumu uzbūvēt jaunu māju, kamēr esošā ēka ir pilnībā funkcionāla un atbilst visām drošības prasībām – kāda jēga no papildu būvniecības, ja tā var apdraudēt jau esošās konstrukcijas stabilitāti?

Opozīcijas partijas, tai skaitā "Latvija pirmajā vietā" (LPV), Nacionālā apvienība, "Apvienotais saraksts" un "Stabilitātei!", kā arī koalīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), ir paudušas atbalstu likumprojektam. Pirmajā lasījumā par izstāšanos nobalsoja 52 deputāti.

Konvencijas Atbalstītāju Nostāja un Bažas

Pretējo viedokli pauž valdošās koalīcijas partijas "Jaunā Vienotība" (JV) un "Progresīvie", kā arī virkne nevalstisko organizāciju un sabiedrības pārstāvju. Viņi uzsver, ka Stambulas konvencija ir starptautiski atzīts instruments, kas sniedz svarīgu satvaru vardarbības problēmu risināšanai un upuru aizsardzībai. Tiek paustas bažas, ka Latvijas izstāšanās no šī starptautiskā cilvēktiesību līguma graušot valsts reputāciju un vājināšot sadarbību ar Eiropas partneriem. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere aicinājusi konvencijas pretiniekus Saeimā "atsaldēt savas saltās sirdis", uzsverot, ka diskusijā par konvencijas denonsēšanu ir pazudis cieņpilns dialogs. Viņa arī norādījusi, ka konvencijas atbilstība Satversmei ir apliecinājusi Satversmes tiesa. Konvencijas atbalstītāji skaidro, ka tās mērķis ir vardarbības izskaušana un upuru aizsardzība, un ka "dzimuma" jēdziens konvencijas kontekstā attiecas uz sociāli konstruētām lomām, nevis bioloģisko dzimumu.

Deputāti, kuri iebilst pret izstāšanos, brīdina, ka šāds solis varētu būt precedents visā Eiropas Savienībā un kļūs par "kauna traipu Latvijas vēsturē", jo tas būtu pirmais gadījums Eiropas Savienībā, kad valsts izstājas no šāda līguma pēc ratifikācijas. Tiek arī paustas bažas par Krievijas propagandas ietekmi uz Latvijas politisko vidi, kas izpaužas kā mītu izplatīšana par konvenciju. Bijušā Valsts prezidenta Vaira Vīķe-Freiberga ir stingri nosodījusi politiķus, kuri iebilst pret konvenciju, norādot, ka viņi ir pakļauti Krievijas propagandas ietekmei.

Politiskais un Sabiedriskais Konteksts

Jautājums par Stambulas konvenciju ir kļuvis par politiski ļoti jutīgu un polarizējošu tēmu. Lai gan Latvijā konvencija stājās spēkā 2024. gada 1. maijā, diskusijas par tās denonsēšanu turpinās jau kopš 2023. gada beigām. Šobrīd Saeimā notiekošās debates ir kulminācija ilgstošam procesam, kas ietvēris gan cerības uz ratifikāciju, gan spēcīgu pretestību.

Saeima jau 23. oktobrī pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par Latvijas izstāšanos, piešķirot tam steidzamību, kas nozīmē, ka tas tiks skatīts tikai divos lasījumos. Ja likums tiks pieņemts ar ne mazāk kā divām trešdaļām balsu, Valsts prezidents nevarēs izmantot veto tiesības.

Sabiedrības reakcija uz gaidāmo lēmumu ir bijusi spilgta. Trešdien, 29. oktobrī, pie Saeimas notika protests pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas, pulcējot aptuveni 5000 iedzīvotāju, kas tiek dēvēts par vienu no pēdējos gados daudzskaitlīgākajiem iedzīvotāju protestiem. Savukārt pretēji noskaņotā piketā, ko rīkoja partija "Suverēnā vara", pie Saeimas pulcējās vien ap 20 cilvēku, paužot atbalstu konvencijas denonsēšanai.

Juridiskie un Praktiskie Aspekti

Daži eksperti un politiķi norāda, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1385 par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu piedāvā alternatīvu un, daudzos aspektos, pārāku instrumentu Latvijas tiesiskajai situācijai. Tiek apgalvots, ka šī direktīva ir formulēta tehniskāk un pragmatiskāk, neuzspiežot dalībvalstīm vienotu sociālo vai filozofisko ietvaru, bet gan uzliekot par pienākumu sasniegt konkrētus mērķus.

Tomēr cituprāt, atteikšanās no Stambulas konvencijas varētu izolēt Latviju no Eiropas cilvēktiesību sistēmas, zaudēt iespēju ietekmēt starptautiskos procesus un graut valsts uzticamību. Tiek uzsvērts, ka konvencija ir starptautisks līgums, kas dod juridisko rāmi un praktiskus rīkus vardarbības apkarošanai un cietušo atbalstam. Tiek gaidīts arī Venēcijas komisijas atzinums, kas vērtēs denonsēšanas juridiskās un reputācijas sekas.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāve ir norādījusi, ka Latvijas deklarācija, kas pievienota konvencijai ratifikācijas brīdī, nav atcelta un juridiski ir spēkā esoša, taču tās juridiskais tvērums ir jautājums par interpretāciju. Deputāti ir noraidījuši priekšlikumus, kas paredzēja izvērtēt deklarācijas tiesisko statusu vai atlikt denonsēšanas paziņojuma iesniegšanu.

Nākotnes Perspektīvas

Šodienas Saeimas lēmums par Stambulas konvencijas denonsēšanu vai noraidīšanu ir nozīmīgs pavērsiens Latvijas starptautiskajā un nacionālajā politikā. Tas atspoguļo dziļi iesakņojušās domstarpības sabiedrībā un politisko spēku atšķirīgās prioritātes. Neatkarīgi no galīgā rezultāta, diskusija ir aktualizējusi jautājumus par vardarbības apkarošanu, cilvēktiesību aizsardzību un Latvijas lomu starptautiskajā kopienā, liekot sabiedrībai un politiķiem dziļāk pārdomāt valsts vērtības un nākotnes virzienus.