Saeimā Sākas Cīņa par Tautvaldību Dievnamu Jautājumā: Referendumi Lems Mošeju Likteni?

Karstās Debates Saeimā: Vai Pašvaldību Referendumi Lems par Mošeju un Citu Netradicionālu Dievnamu Būvniecību?

Latvijas politiskajā arēnā atkal uzvirmojušas kaislības, Saeimas dienaskārtībā nonākot jautājumam, kas skar ne tikai pilsētplānošanu un pašvaldību autonomiju, bet arī reliģijas brīvības un nacionālās identitātes dziļākos slāņus. Priekšvēlēšanu gaisotnē Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāti iesnieguši likumu grozījumus, kas paredz potenciāli radikāli mainīt kārtību, kādā Latvijā varētu tikt celtas jaunas kulta ēkas – īpaši tās, kuras, likumprojekta autoru ieskatā, neatbilst "Satversmē nostiprinātajām latviešu tradīcijām un kristīgajām vērtībām". Lai gan likumprojekta tekstā tieši nav vārdā sauktas konfesijas, plaši izskanējis, ka iniciatīva primāri vērsta uz musulmaņu kopienas ieceres par mošejas celtniecību kontekstu, kas pēdējā laikā raisījis asas publiskas diskusijas.

Likumprojekta Būtība: Referendums kā Filtra Mehānisms

ZZS virzītie grozījumi skartu divus pamatlikumus – Būvniecības likumu un Vietējo pašvaldību referendumu likumu. Priekšlikuma kodols ir vienkāršs, taču tā potenciālās sekas – daudzslāņainas: būvatļauja tādas kulta ēkas būvniecībai, kas neatbilst definētajām tradicionālajām vērtībām, tiktu izsniegta tikai tad, ja šo ieceri pašvaldības referendumā atbalstītu iedzīvotāju vairākums. ZZS priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis norādījis, ka šāda pieeja dotu sabiedrībai skaidru un nepārprotamu iespēju paust savu gribu, ko tā vēlas redzēt savā apkārtnē. Referendums tiktu uzskatīts par notikušu, ja tajā piedalītos vismaz puse no pēdējās domes vēlēšanās balsstiesīgo skaita attiecīgajā apgabalā, un lēmums būtu pieņemts, ja par to nobalsotu vairāk nekā puse no referenduma dalībniekiem. Negatīva referenduma rezultāta gadījumā atkārtoti šādu jautājumu varētu skatīt tikai nākamā domes sasaukuma laikā, tādējādi faktiski gadiem nobloķējot būvniecības ieceri. ZZS uzsver, ka referendumu rīkošana izmantotu esošo vēlēšanu infrastruktūru, neradot būtiskas jaunas izmaksas pašvaldībām.

Argumenti Par: Demokrātija un Vietējās Kopienas Griba

Priekšlikuma atbalstītāji galvenokārt argumentē ar nepieciešamību stiprināt vietējo demokrātiju un dot iedzīvotājiem reālas sviras ietekmēt savas dzīves telpas attīstību. Viņuprāt, tieša iedzīvotāju iesaiste tādā sensitīvā jautājumā kā jaunu, atšķirīgu dievnamu celtniecība varētu mazināt sabiedrības spriedzi un vairot uzticēšanos pašvaldību lēmumiem. Argumentācija bieži balstās bažās par straujām demogrāfiskajām un kulturālajām pārmaiņām un vēlmi saglabāt Latvijas kultūrtelpu un vērtības, kas definētas Satversmes preambulā. Daļa politiķu, piemēram, no “Apvienotā saraksta”, pauž uzskatu, ka vietējām kopienām patiešām ir jābūt teikšanai par to, kas veido viņu kultūrtelpu un tradīcijas. Šī nostāja sasaucas ar atziņu, ka pašvaldību referendumi, kas iespējami kopš jaunā Vietējo pašvaldību referendumu likuma spēkā stāšanās 2024. gada septembrī, ir instruments iedzīvotāju plašākai līdzdalībai lēmumu pieņemšanā pēc administratīvi teritoriālās reformas, kas pašvaldības padarīja lielākas un attālinātākas no vietējām kopienām.

Argumenti Pret: Reliģijas Brīvība un Diskriminācijas Risks

Likumprojekta oponenti, kuru rindās visskaļāk dzirdama “Progresīvo” balss, pauž kategorisku iebildumu, saskatot tajā priekšvēlēšanu populismu un tiešu diskrimināciju pret noteiktām reliģiskajām grupām. “Progresīvo” frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs pat atzinis, ka viņam par šo priekšlikumu ir “kauns” un ka tas nav nekas cits kā mēģinājums radīt problēmu tur, kur tā nav bijusi aktuāla ZZS priekšvēlēšanu programmās. Galvenās bažas saistās ar reliģijas brīvības principu, kas nostiprināts Latvijas Satversmes 99. pantā un starptautiskajās cilvēktiesību normās. Tiesību eksperti skaidro, ka reliģijas brīvība ietver ne tikai tiesības ticēt individuāli, bet arī tiesības apvienoties, veidot organizācijas un uzturēt kulta vietas. Lai gan Satversmes 116. pants pieļauj reliģiskās pārliecības paušanas ierobežojumus demokrātiskā sabiedrībā noteiktos gadījumos (piemēram, sabiedrības drošības vai citu tiesību aizsardzībai), šiem ierobežojumiem jābūt samērīgiem, pamatotiem un noteiktiem ar likumu. Kritiķi uzskata, ka likumprojekta neskaidrā atsauce uz “neatbilstību latviešu tradīcijām un kristīgajām vērtībām” varētu kalpot kā instruments patvaļīgai ierobežošanai un radīt bīstamu precedentu, kas iedragā valsts atvērtību un tiesiskumu. Turklāt tiek norādīts, ka pašvaldībām jau šobrīd ir instrumenti pilsētplānošanā un būvniecības regulējumos, lai ietekmētu ēku atrašanās vietu un veidolu, un reliģiskas organizācijas darbību uzrauga Tieslietu ministrija kopā ar drošības dienestiem, pārbaudot tās atbilstību likumiem un neapdraudēšanu valsts drošībai.

Politiskā Spriedze un Sabiedrības Viedokļu Daudzveidība

ZZS priekšlikums ir izraisījis acīmredzamu spriedzi valdošajā koalīcijā, kur "Progresīvie" iebilst, kamēr "Jaunā Vienotība" un "Apvienotais saraksts" ir piesardzīgāki savos vērtējumos, svārstoties starp atbalstu vietējai līdzdalībai un apzinoties reliģijas brīvības juridisko rāmi. Nacionālā apvienība, kuras pārstāvji (piemēram, Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks un deputāts Jānis Dombrava) iepriekš pauduši ļoti noraidošu nostāju pret mošeju celtniecību, visdrīzāk, šos grozījumus atbalstīs. Debates ir karstas un emocionāli piesātinātas, atspoguļojot ne tikai politiskās atšķirības, bet arī dziļākas sabiedrības noskaņas par identitāti, vērtībām un dažādību. Lai gan specifiski mērījumi par sabiedrības attieksmi pret reliģiju dažādību nav plaši pieejami, novērojumi liecina, ka viedokļi ir ļoti dažādi – kamēr daļa sabiedrības kļūst atvērtāka, joprojām ir pietiekami daudz cilvēku, kuri uzskata, ka reliģiskā dažādība nav vēlama.

Ceļš cauri Saeimai: Neskaidrā Nākotne

Šobrīd, 2025. gada maija beigās, ZZS rosinātie grozījumi ir nodoti izskatīšanai Saeimas komisijās, konkrēti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Tas ir tikai ceļa sākums, jo likumprojekts vēl jāskata trijos lasījumos Saeimas plenārsēdēs. Tā pieņemšana nekādā gadījumā nav garantēta, ņemot vērā neviennozīmīgos viedokļus pat koalīcijas ietvaros. Lai likumprojekts kļūtu par likumu, tam būs nepieciešams stabilu vairākuma deputātu atbalsts, kas šobrīd nešķiet pašsaprotams. Debates komisijās solās būt asas, pieaicinot ekspertus, juristus, reliģisko kopienu pārstāvjus un sabiedriskās organizācijas, lai izvērtētu priekšlikuma atbilstību Satversmei un tā potenciālo ietekmi uz sabiedrību. Pastāv reāla iespēja, ka likumprojekts piedzīvos būtiskas izmaiņas vai pat tiks noraidīts kā neatbilstošs fundamentāliem tiesību principiem. No otras puses, politiskais spiediens, īpaši priekšvēlēšanu periodā, var ietekmēt deputātu balsojumu, padarot šī likumprojekta likteni par neprognozējamu. Sabiedrība ar aizturētu elpu seko līdzi notikumu attīstībai, jo šis jautājums skar dziļas vērtības un nākotnes vīziju par Latviju kā atvērtu un iekļaujošu sabiedrību vai, tieši pretēji, par valsti, kas aktīvi aizsargā savu tradicionālo kultūrtelpu pat uz noteiktu brīvību ierobežošanas rēķina.

Plašāks Konteksts: Reliģijas Brīvības Robežas un Pašvaldību Autonomija

Šī diskusija izgaismo senāku un plašāku jautājumu par reliģijas brīvības robežām un valsts lomu tās regulēšanā. Latvijā, tāpat kā citās demokrātiskās valstīs, reliģijas brīvība nav absolūta un var tikt ierobežota sabiedrības interesēs. Tomēr šādiem ierobežojumiem jābūt stingri pamatotiem un nedrīkst pārvērsties par diskrimināciju. Priekšlikums nodot lēmumu par būvniecību pašvaldību referendumiem saskaras arī ar jautājumu par pašvaldību kompetences robežām. Lai gan pašvaldībām ir plaša autonomija teritoriālplānošanā un būvniecības atļauju izsniegšanā, ir diskutējams, vai tām būtu jākļūst par galveno lēmēju tādā jautājumā kā reliģisko celtņu atļaušana, kas skar fundamentālas cilvēktiesības un starptautiskās saistības. Tiesību eksperti norādījuši, ka aizliegums celt reliģiskas ēkas tikai to konfesionālās piederības dēļ būtu klajā pretrunā ar reliģijas brīvības principu. Savukārt, ja ierobežojumi saistīti ar būvniecības tehniskajiem parametriem, pilsētvidi vai drošības apsvērumiem, tie ir jāpiemēro vienādi visām būvēm, neatkarīgi no to reliģiskās funkcijas. Atsauce uz "latviešu tradīcijām un kristīgajām vērtībām" kā kritēriju referenduma nepieciešamībai rada bažas par tās subjektivitāti un potenciālu izmantot šo normu kā "gumijas" jēdzienu nevēlamu reliģisko kopienu atstumšanai. Diskusija Saeimā par šiem grozījumiem būs izšķirošs brīdis, kas parādīs, kā Latvija līdzsvaros vēlmi stiprināt vietējās kopienas lomu un nacionālo vērtību aizsardzību ar apņemšanos ievērot fundamentālas cilvēktiesības un veidot iekļaujošu sabiedrību. Būt vai nebūt mošejām un citiem, šobrīd mazāk izplatītiem, dievnamiem Latvijā – šķiet, ka šis jautājums vēl ilgi turpinās spiest uz sabiedrības nerviem un politiskajām svirām.