Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Latvijas slimnīcas ir apdalītas un prasa sistēmas sakārtošanu

Saeimas priekšsēdētāja uzsver Latvijas slimnīcu sistēmisko apdalīšanu

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa ir izteikusi dziļas bažas par Latvijas slimnīcu, īpaši reģionālo ārstniecības iestāžu, kritisko stāvokli. Viņa uzsvērusi, ka slimnīcas sistēmiski tiek atstātas novārtā, saskaroties ar nopietnām finansiālām un operatīvām grūtībām. Kā galvenie problēmu cēloņi minēti nepietiekams valsts finansējums, neparedzama budžeta plānošana un pārmērīga regulācija, kas kopumā rada milzīgu spiedienu uz visu veselības aprūpes sistēmu. Šādu satraucošu secinājumu Mieriņa pauda pēc tikšanās ar Ziemeļkurzemes, Vidzemes, Bauskas, Jūrmalas un Madonas reģionālo slimnīcu vadītājiem 2025. gada 19. septembrī.

Finansējuma un plānošanas krīze slimnīcās

Reģionālo slimnīcu vadītāji pauda nopietnas bažas par kavēšanos, kādā tiek saņemti budžeta piešķīrumi un ar tiem saistītie nosacījumi. Šī kavēšanās ievērojami apgrūtina efektīvu darba un pakalpojumu plānošanu, radot neparedzamību un apdraudot ikdienas darbības nepārtrauktību. Lai gan pacientu skaits turpina pieaugt, valsts finansējums nespēj segt sniegto pakalpojumu apjomu, īpaši neatliekamās palīdzības jomā. Tas slimnīcām rada finansiālus zaudējumus, un situācija kļūst par lavīnveida procesu, kas arvien vairāk sarežģī veselības aprūpes sistēmas darbību. Latvijas slimnīcām kopumā trūkst aptuveni 41 miljons eiro, lai spētu apkalpot tikpat daudz pacientu kā iepriekšējā gadā. Stradiņa un Austrumu slimnīcām vien nepieciešami papildu 8,4 miljoni eiro pakalpojumu nepārtrauktībai.

Sistēmiskas nepilnības un personālresursu krīze

Papildus finansiālajām problēmām, tika identificēts arī nepietiekami skaidrs slimnīcu profilu un līmeņu sadalījums, kas traucē efektīvu resursu izmantošanu un pakalpojumu plānošanu visā valstī, radot nevajadzīgu fragmentāciju un neefektivitāti. Izcelti tika arī cilvēkresursu trūkuma problēmas – valsts slimnīcas nespēj konkurēt ar privāto sektoru algu ziņā, tādējādi saskaroties ar nopietnām grūtībām piesaistīt un noturēt kvalificētus ārstus un medmāsas. Valsts kontroles revīzija atklāj, ka aptuveni 700 miljoni eiro gadā, kas ir gandrīz 40% no veselības aprūpes budžeta, tiek izlietoti, lai uzturētu vēsturiski izveidoto, sadrumstaloto slimnīcu tīklu, nevis lai nodrošinātu pacientiem vienlīdzīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi. Tiek norādīts uz satraucošām situācijām, piemēram, nesertificētu ķirurgu darbu vairākās slimnīcās, strādājot virsstundas, kas pārsniedz normas.

Ceļš uz risinājumu: birokrātijas mazināšana un reformas

Uzklausot šīs nopietnās problēmas, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa uzsvēra, ka nepieciešams sakārtot sistēmu, kas pat neprasa papildu finansiālus ieguldījumus, bet galvenokārt mazinot birokratizāciju. Puses ir vienisprātis, ka Valsts kontroles ziņojums par stacionāro veselības aprūpi ir uzskatāms par pamatu tālākām diskusijām. Tika panākta vienošanās tuvākajā laikā iesūtīt priekšlikumus izmaiņām normatīvajos aktos, lai sistēma kļūtu efektīvāka.