Rīga: +17.2°С
Noskaņojuma maiņa Latvijas krievvalodīgo vidū: atbalsts Ukrainai sarūk, pieaug nenoteiktība
Latvijas sabiedrība atrodas pastāvīgu pārmaiņu krustcelēs, un Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir kļuvis par spēcīgu katalizatoru. Trīs gadu laikā kopš šī brutālā konflikta sākuma ir vērojama satraucoša tendence – Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vidū ir ievērojami samazinājies atbalsts Ukrainai. Vienlaikus, kā šonedēļ žurnālistus informēja Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki, prezentējot jaunākos aptaujas datus, dramatiski palielinājusies iedzīvotāju nenoteiktība attieksmē pret karu. Šāda nepozicionēšanās šobrīd raksturīga teju 55% krievvalodīgo respondentu, liecinot par dziļām pārmaiņām sabiedrības noskaņojumā.
Dinamika skaitļos: atbalsta kritums un pelēkā zona
Pētnieku apkopotie dati atklāj rūgtu patiesību: ja 2022. gadā Ukrainu atbalstīja 31% krievvalodīgo, tad šogad šis rādītājs ir noslīdējis par veseliem 13 procentpunktiem, sasniedzot vien 18%. Pat Krievijas atbalstītāju īpatsvars ir sarucis par diviem procentpunktiem, veidojot tagad 12% no respondentu kopskaita. Taču vislielāko satraukumu rada “pelēkā zona” – par deviņiem procentpunktiem pieaudzis to cilvēku īpatsvars, kuri vairs neatbalsta nevienu no pusēm, nespējot vai nevēloties definēt savu nostāju. Šī apātija vai apjukums ir spilgts simptoms dziļākam sabiedrības sašķeltības procesam, kas atstāj milzīgu izaicinājumu valsts integrācijas centieniem.
Iemesli noskaņojuma maiņai un pašcenzūras pieaugums
Pētījumi atklāj, ka šo noskaņojuma maiņu ir veicinājuši vairāki faktori. Ievērojamu daļu krievvalodīgo iedzīvotāju neapmierina Latvijas pieņemtie lēmumi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, piemēram, padomju ideoloģiju nesošo pieminekļu demontāža, stingrāka valsts valodas politika izglītībā un publiskajā telpā, kā arī pilsonības likuma grozījumi un Krievijas telekanālu bloķēšana. Šie lēmumi, kas etnisko latviešu vidū bieži tiek uztverti kā nepieciešami valsts drošībai un suverenitātei, krievvalodīgajā sabiedrības daļā izraisījuši neapmierinātību un pastiprinājuši atsvešinātības sajūtu.
Satraucoši ir arī tas, ka krievvalodīgo vidū vājinās noturība pret kara attaisnojošiem argumentiem, piemēram, apgalvojumiem, ka Krievija bija tiesīga lietot militāru spēku pret Ukrainu, lai novērstu tās pievienošanos NATO. Šī naratīvu ietekme liecina par informatīvās telpas cīņas smagumu. Turklāt aptaujas dati atklāj augstu pašcenzūras līmeni: daudzi krievvalodīgie uzskata, ka drošāk ir savu viedokli paust tikai uzticamu draugu un paziņu lokā, nevis publiski, kur vairākums to neatbalsta. Tas rada “klusuma spirāli”, kurā patiesie viedokļi paliek apslēpti, kavējot atklātu dialogu un sapratni.
Mediju patēriņš un nākotnes izaicinājumi
Lai gan tiešais Krievijas mediju patēriņš, piemēram, bloķētie televīzijas kanāli un ziņu portāli, ir mazinājies, aptuveni trešdaļa krievvalodīgo atzīst, ka atrod veidus, kā piekļūt bloķētajam saturam vai citādi uzzināt Krievijas oficiālo pozīciju. Tas norāda uz informācijas burbuļiem un atšķirīgām realitātes uztverēm, kas var padziļināt sabiedrības polarizāciju. Pētnieki brīdina, ka politiskās līdzdalības mazināšanās un pieaugošais cinisms krievvalodīgo vidū ne vien grauj demokrātijas kvalitāti, bet arī rada risku šīs sabiedrības daļas izolēšanai un novirzīšanai populistisku vai pat Krievijai draudzīgu spēku virzienā. Atšķirībā no latviešu vairākuma, kur vērojams relatīvi spēcīgs atbalsts Ukrainai, krievvalodīgo viedokļi ir daudz plašākā un polarizētākā diapazonā.
Šie pētījuma rezultāti, kas tika prezentēti 2025. gada 18. jūnijā LU un RSU trīsgadīgā projekta “Baltijas krievvalodīgā identitāte pārmaiņu gaidās” ietvaros, liek nopietni pārdomāt integrācijas politikas efektivitāti un nepieciešamību meklēt jaunus veidus, kā veicināt saliedētāku un informētāku sabiedrību. Sabiedrības fragmentācija un pieaugošā nenoteiktība ir izaicinājums, kas prasa ne tikai politisku, bet arī emocionālu un sociālu pieeju, lai novērstu plaisas padziļināšanos.
Sekojiet mums līdzi: