Siliņa: valdība apņēmības pilna rast risinājumus jautājumos par pedagogu darba samaksu

Valdības apņemšanās risināt pedagogu atalgojuma jautājumu

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir uzsvērusi, ka valdība ir apņēmības pilna rast risinājumus pedagogu darba samaksas jautājumos. Kā informē portāls jauns.lv, šis jautājums ir aktuāls, un valdība meklē veidus, kā nodrošināt pedagogu konkurētspējīgu atalgojumu, lai saglabātu kvalitatīvu izglītības sistēmu Latvijā.

Lai gan precīzi soļi un termiņi vēl tiek precizēti, premjere paudusi pārliecību, ka risinājumi tiks atrasti, saprotot, ka bez pienācīga atalgojuma nav iespējams nodrošināt pietiekamu skolotāju skaitu skolās. Šī apņemšanās nāk laikā, kad jau tiek īstenoti vairāki pasākumi, lai uzlabotu situāciju izglītības nozarē, tostarp tiek strādāts pie jauniem finansēšanas modeļiem un pedagogu darba samaksas pieauguma grafikiem.

Pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks un finansēšanas modeļi

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sagatavojusi un virzījusi saskaņošanai Ministru kabineta rīkojuma projektu par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laika posmam no 2026. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim. Esošais grafiks ir spēkā līdz 2025. gada beigām, un nepieciešams jauns, lai nodrošinātu pedagogu zemākās mēnešalgas pieauguma tempu. IZM piedāvā sasaistīt pedagogu atalgojuma pieaugumu ar valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Lai gan algas pieaugums 2026. gadā nav plānots visā publiskajā sektorā, ieskaitot pedagogus, ir paredzams, ka viņu atalgojums varētu pieaugt sakarā ar papildu finansējuma piešķiršanu no 2025. gada septembra, īstenojot jauno finansēšanas modeli “Programma skolā”. Šis modelis, lai gan nemaina zemāko algas likmi, var tiešā veidā ietekmēt vidējo pedagogu atalgojumu.

Jaunais plāns paredz zemākās mēnešalgas paaugstināšanu, sākot ar 2027. gada 1. janvāri. Paredzēts, ka zemākā mēnešalga pedagogiem ik gadu pieaugs par aptuveni 5,75%. Tādējādi, ja pilnas slodzes pedagoga zemākā alga pašlaik ir vismaz 1566 eiro mēnesī, tad 2027. gada janvārī tā sasniegtu 1656 eiro, un līdz 2030. gadam – 1958 eiro mēnesī. Līdzīgs pieauguma temps paredzēts arī akadēmiskajam personālam, izņemot augstskolu administratīvo personālu.

Izaicinājumi un Fiskālās disciplīnas padomes nostāja

Neskatoties uz valdības apņemšanos, Fiskālās disciplīnas padome (FDP) ir norādījusi, ka Ministru kabineta (MK) lēmums par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku neatbilst Fiskālās disciplīnas likuma (FDL) prasībām. Galvenais iebildums ir saistīts ar to, ka nav nodrošināta pilnīga papildu izdevumu kompensēšana, ievērojot nacionālos un Eiropas Savienības fiskālos nosacījumus. FDP uzsver, ka fiskāli ietilpīgu reformu plānošanā nepieciešams nodrošināt to finansējumu budžeta prioritāro pasākumu procesa ietvaros.

Ministru prezidente Siliņa ir uzdevusi finanšu ministram un izglītības un zinātnes ministrei izvērtēt FDP paziņojumu un sniegt atbildi padomei. Viņa skaidroja, ka valdība, pieņemot lēmumus, rēķinājusies ar nepieciešamību meklēt finansējumu jaunajam atalgojuma modelim nākotnē, vienlaikus strādājot pie valsts pārvaldes efektivizācijas. Lai gan lēmumi nav viegli, valdība apzinās, ka bez adekvāta atalgojuma skolotājiem izglītības sistēma cietīs.

Iepriekšējie solījumi un nozares pārstāvju viedoklis

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir paudusi bažas par to, ka turpmākais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks nav izstrādāts un apstiprināts pietiekami savlaicīgi. LIZDA aicina rast risinājumus un virzīt grozījumus Izglītības likumā, lai nodrošinātu darba samaksas pieaugumu no 2026. gada 1. janvāra, iekļaujot pedagogus vienotā valsts pārvaldes atalgojuma sistēmā. Vēsturiski pedagogu algas ir bijušas diskusiju un pat streiku priekšmets, liecinot par nozares ilgstošajām problēmām.

Jau iepriekš ziņots, ka valdība ir apņēmusies uzlabot pedagogu darba apstākļus un atalgojumu. Tomēr pastāv dažādi viedokļi par to, cik efektīvi un savlaicīgi tiek īstenoti solījumi. Piemēram, Fiskālās disciplīnas padome ir kritizējusi plānoto algu grafiku par neatbilstību fiskālajām prasībām. Neskatoties uz izaicinājumiem, valdība turpina meklēt risinājumus, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību visiem Latvijas bērniem un jauniešiem.