Straujš GPS traucējumu pieaugums Latvijas debesīs: Drošība netiek apdraudēta, bet rodas neērtības

Satraucošs pieaugums: Kā GPS traucējumi ietekmē Latvijas gaisa telpu

Pēdējā laikā Latvijas gaisa telpā ir novērojams ievērojams globālās satelīta navigācijas sistēmas (GNSS) traucējumu pieaugums. Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Gaisa satiksme" (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš apstiprina šo tendenci, norādot, ka šī problēma nav raksturīga tikai Latvijai, bet gan visam ziemeļu reģionam, tostarp Baltijas valstīm. Lai gan traucējumi rada neērtības un ietekmē lidojumu ekonomisko efektivitāti un ekoloģisko nospiedumu, Tauriņš uzsver, ka tie nerada tiešus draudus lidojumu drošumam Latvijas gaisa telpā. Tas panākts, pateicoties LGS nodrošinātajām alternatīvajām un tradicionālajām aeronavigācijas iekārtām, kas darbojas paralēli GPS signālam. Lai gan LGS diennaktī apkalpo vidēji 800 lidmašīnas, un vismaz trešdaļa no tām ziņo par traucējumiem, drošības rezerves nodrošina, ka Latvijas debesīs lidojumi paliek droši.

GPS traucējumu apmērs un avoti

Dati par šī gada pirmajiem trim mēnešiem liecina par būtisku pieaugumu – Latvijas gaisa telpā fiksēti 290 gadījumi, kad traucēta globālās satelītu navigācijas sistēmas darbība. Tas ir par 55,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Martā vien reģistrēti 52 traucējumu gadījumi. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kopējais traucējumu skaits 2024. gadā pārsniedz 800 gadījumus, kamēr 2023. gadā to bija 342. Vēsturiski šādi gadījumi bija reti, taču kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, šo traucējumu skaits ir strauji audzis. Lai gan precīzi iemesli ir pētījumu objekts, atbildīgās institūcijas, tostarp Starptautiskā civilās aviācijas organizācija (ICAO) un Civilās aviācijas aģentūra (CAA), pauž bažas, ka šie traucējumi, visticamāk, ir saistīti ar Krievijas rīcību. Patiesībā, Starptautiskā telekomunikāciju savienība, balstoties uz sešu valstu (Igaunijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Zviedrijas) monitoringu, ir konstatējusi, ka traucējumu avots atrodas Krievijas teritorijā. ICAO jau ir pieprasījusi Krievijai sniegt paskaidrojumu un veikt pasākumus situācijas novēršanai.

Drošības garantijas Latvijas gaisa telpā

Lai gan GPS signāla traucējumi var radīt sarežģījumus, īpaši vietās, kur nav pieejamas alternatīvas navigācijas sistēmas, Latvijas gaisa telpā lidojumu drošība tiek nodrošināta vairākos līmeņos. LGS nepārtraukti modernizē un uztur tradicionālās aeronavigācijas iekārtas, kas kalpo kā rezerves risinājums. Papildus tam, gaisa satiksmes dispečeri ir apmācīti un spēj veikt lidmašīnu vektorēšanu pēc pilotu pieprasījuma, nodrošinot drošu trajektoriju izveidi pat tad, ja satelīta signāls ir traucēts. Arnis Lapiņš, LGS pārstāvis, skaidro, ka šie traucējumi parasti nav ilglaicīgi un pilotiem ir zināms, kā rīkoties šādās situācijās. Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) arī centralizēti apkopo un analizē katru GPS traucējuma gadījumu, lai novērtētu un uzlabotu drošības standartus. Viss šis pasākumu kopums dod pārliecību, ka lidojumi Latvijas gaisa telpā paliek droši, neapdraudot pasažieru dzīvības vai gaisa kuģu integritāti.

Ietekme uz aviācijas nozari un nākotnes perspektīvas

GPS traucējumi, lai arī nerada tiešus drošības riskus Latvijas gaisa telpā, tomēr būtiski ietekmē aviācijas nozari. Tie rada papildu izmaksas, rada neērtības un, iespējams, kavē lidojumu ekonomisko efektivitāti un paaugstina vides piesārņojumu, jo lidmašīnām var nākties veikt neoptimālas trajektorijas vai ilgāk atrasties gaisā. Lai gan LGS turpina attīstīt un modernizēt savas sistēmas, piemēram, pagājušajā gadā noslēdzās VOR/DME tīkla modernizācija, kas ļaus ieviest PBN (Performance Based Navigation) un RNAV1/RNAV5 navigācijas specifikācijas, nodrošinot precīzākas un efektīvākas trajektorijas, ir skaidrs, ka problēma prasa starptautisku risinājumu. Turklāt, ņemot vērā traucējumu pieaugumu un iespējamo saistību ar Krieviju, aviācijas drošības eksperti pauž bažas par situācijas potenciālo eskalāciju. ICAO ir paudusi, ka šādas darbības ne tikai pārkāpj starptautiskos līgumus, bet arī demonstrē tiesību ignorēšanu, un pieprasījusi Krievijai nekavējoties pārtraukt traucējumus. Ja situācija netiks atrisināta, draud iespējama tālāka eskalācija un potenciāla gaisa telpas slēgšana, kas varētu radīt nopietnas sekas aviācijas drošībai un ekonomikai reģionā.

Vai Latvijas gaisa telpa varētu tikt slēgta?

Dāvids Tauriņš ir uzsvēris, ka apdraudējuma gadījumā Latvijas gaisa telpa varētu tikt slēgta ļoti ātri. LGS kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir izstrādājusi procedūras lidojumiem slēgto zonu izveidošanai, un šādi lēmumi varētu tikt pieņemti atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, lidaparāta izmēra, augstuma, ģeogrāfiskās atrašanās vietas un citiem apstākļiem. Lai gan pašreizējā GPS traucējumu situācija netiek uzskatīta par tiešu pamatu gaisa telpas slēgšanai, tā rada papildu spriedzi un pievērš uzmanību potenciālajiem drošības riskiem aviācijā, īpaši ņemot vērā ģeopolitisko situāciju.