Tiesībsargs skaidro: kad drīkst filmēt un fotografēt amatpersonas, un kāda ir atbildība par pārkāpumiem

Tiesībsarga birojs skaidro: Vai drīkst filmēt un fotografēt amatpersonas?

Tiesībsarga birojs ir sniedzis svarīgu skaidrojumu par tiesībām filmēt un fotografēt amatpersonas, uzsverot, ka, lai gan apmeklētāji drīkst šādas personas iemūžināt personiskām vajadzībām, ir noteikti būtiski nosacījumi, kas jāievēro. Šis jautājums ir īpaši aktuāls mūsdienās, kad digitālās tehnoloģijas ļauj ikvienam viegli fiksēt un dalīties ar informāciju.

Ierobežojumi un atbildība

Galvenais nosacījums ir tāds, ka materiāls, kas iegūts, filmējot vai fotografējot amatpersonas, nedrīkst tikt publiskots internetā. Lai gan daudziem var šķist vilinoši dalīties ar redzēto sociālajos tīklos vai citās platformās, Tiesībsarga birojs stingri norāda, ka par šādu rīcību var iestāties administratīvā vai pat kriminālatbildība. Tas ir būtisks iejaukšanās personas privātajā dzīvē, un to atļauts darīt tikai ļoti specifiskos gadījumos. Lai gan apmeklētāji drīkst filmēt un fotografēt amatpersonas personiskām vajadzībām, pieklājība prasa par savu nodomu iepriekš informēt, radot mierīgāku un caurspīdīgāku vidi.

Kad publiskošana ir attaisnojama?

Tomēr pastāv izņēmumi, kad iegūto materiālu drīkst publiskot. Tas ir attaisnojams vienīgi tajos gadījumos, kad ir fiksēts acīmredzams amatpersonas pārkāpums un sabiedrībai ir būtiski par to zināt. Šādos apstākļos publiskās intereses aizstāvība un tiesības zināt ir svarīgākas par amatpersonas tiesībām uz privātumu. Tomēr svarīgi atcerēties, ka vienkārši fakts, ka persona ir amatpersona, nav pietiekams pamats materiāla publiskošanai. Tas neliedz sabiedrībai pieprasīt un saņemt informāciju par amatpersonu pārkāpumiem, taču veids, kādā šī informācija tiek iegūta un publiskota, ir cieši regulēts.

Kā rīkoties pārkāpuma gadījumā?

Visbiežāk, ja tiek novērots amatpersonas pārkāpums, ieteicamais un drošākais veids ir par to informēt tās tiešo vadītāju vai attiecīgās institūcijas iekšējos kontroles mehānismus, nevis nekavējoties publicēt materiālu internetā. Šāda pieeja palīdz nodrošināt, ka problēma tiek risināta atbilstošā līmenī un tiek izvairīts no nevajadzīgiem riskiem un sekām.

Vadlīnijas un sabiedrības intereses

Datu valsts inspekcija sadarbībā ar Tiesībsarga biroju ir izstrādājusi jaunas vadlīnijas par amatpersonu datu apstrādi, kas nākusi par labu gan sabiedrības informētībai, gan amatpersonu tiesību aizsardzībai. Kā uzsver tiesībsardze Karina Palkova, šīs vadlīnijas palīdz skaidri saprast, kā cieņpilni sabalansēt sabiedrības tiesības zināt ar ikvienas personas, arī amatpersonas, tiesībām uz privātumu. Tās stiprina labu pārvaldību un veicina drošāku un taisnīgāku vidi mums visiem. Vadlīnijas ir īpaši svarīgas, jo arvien biežāk novērojami gadījumi, kad amatpersonas tiek filmētas bez objektīva iemesla. Lai gan daļa iedzīvotāju to dara, lai aizsargātu savas tiesības, citi to var darīt, lai izraisītu strīdu vai vienkārši pievērstu sev uzmanību sociālajos tīklos. Šīs vadlīnijas attiecas ne tikai uz valsts un pašvaldību amatpersonām, bet arī uz citu iestāžu darbiniekiem, kuri ikdienā strādā ar klientiem un var nonākt līdzīgās situācijās.

Privātuma tiesības un to aizsardzība

Jebkuram cilvēkam, neatkarīgi no viņa sociālā statusa, ir tiesības uz privāto dzīvi. Lai gan amatpersonām ir lielāka sabiedrības uzmanība un kontrole, tas nenozīmē, ka viņu privātās dzīves neaizskaramība tiek pilnībā ignorēta. Tiesības uz privāto dzīvi ir plašs jēdziens, kas ietver gan fizisko un garīgo integritāti, gan cieņu, gan tiesības uz datu aizsardzību. Līdz ar jaunajām vadlīnijām ir radīts skaidrāks regulējums, kas palīdzēs gan iedzīvotājiem, gan amatpersonām labāk izprast savas tiesības un pienākumus.