Rīga: +19.1°С
Ievads: Tūkstošiem senioru cerību dzēš Maskavas klusēšana
Kopš maija tūkstošiem Latvijā dzīvojošo Krievijas Federācijas pensiju saņēmēju saskaras ar skarbu realitāti – viņu ikmēneša iztikas līdzekļi, Krievijas piešķirtās pensijas, nav saņemtas. Šī nav pirmā reize, kad seniori nonāk šādā neapskaužamā situācijā, taču šoreiz situācija ir īpaši smaga, jo kavējas ne tikai otrā ceturkšņa maksājums, kas bija gaidāms maijā, bet joprojām nav pilnībā saņemts finansējums arī par gada pirmo ceturksni. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), kas darbojas kā starpnieks šo pensiju izmaksā, ir informējusi, ka Krievijas Federācijas Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonds (Krievijas fonds) joprojām nav pārskaitījis nepieciešamos finanšu līdzekļus, radot neziņu un finansiālas grūtības apmēram 9,7 tūkstošiem cilvēku.
Katrs rīts šiem senioriem sākas ar jautājumu – vai šodien būs ilgi gaidītais pārskaitījums? Vai būs iespējams segt ikdienas izdevumus, iegādāties zāles, samaksāt rēķinus? Neziņa grauž sirdī, radot papildu stresu un emocionālu slogu cilvēkiem gados, kuri bieži vien ir pilnībā atkarīgi no šiem ienākumiem. Šī situācija nav tikai birokrātisks šķērslis vai finanšu pārskaitījuma aizture; tā ir cilvēciska drāma, kas tieši ietekmē tūkstošiem dzīvju Latvijā.
Starpvalstu līguma saistības un VSAA loma
Krievijas pensiju izmaksa Latvijā dzīvojošajiem nenotiek pēc nejaušības principa. Tā ir skaidri definēta un regulēta ar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā, kas stājās spēkā 2011. gada 19. janvārī. Šis līgums ir būtisks dokuments, kas nosaka katras valsts atbildību par pensiju piešķiršanu un izmaksu par savas valsts teritorijā uzkrāto apdrošināšanas stāžu. Līgums paredz, ka tādu personu pensijas, kuras dzīvo vienā valstī, bet tiesības uz pensiju ieguvušas otrā valstī, tiek izmaksātas ar dzīvesvietas valsts kompetentās iestādes starpniecību. Latvijā šo funkciju veic VSAA.
Saskaņā ar līguma nosacījumiem, Krievijas pusei ir pienākums pārskaitīt nepieciešamos finanšu līdzekļus pensiju izmaksai VSAA kontā katra ceturkšņa otrajā mēnesī. Tas nozīmē, ka maksājumam par pirmo ceturksni vajadzēja pienākt februārī, bet par otro ceturksni – maijā. Tomēr 2025. gadā šie termiņi ir tikuši brutāli ignorēti, radot ne tikai finansiālu haosu, bet arī graujot uzticību starpvalstu saistību izpildei.
VSAA loma šajā procesā ir būtiska, taču tā ir tikai starpnieka loma. Aģentūra nepiešķir Krievijas pensijas un nenosaka to apmēru; tā tikai saņem finansējumu no Krievijas fonda un izmaksā to Latvijā dzīvojošajiem saņēmējiem atbilstoši Krievijas puses iesniegtajiem sarakstiem. Kad finansējums un saraksti kavējas vai netiek iesniegti, VSAA fiziski nav iespēju veikt izmaksas, neatkarīgi no tās gatavības un vēlmes palīdzēt pensionāriem.
Finansiālā nenoteiktība: Miljoni eiro gaisā karājoties
Situācijas nopietnību pasvītro nepieciešamais finansējuma apmērs, kas palicis Krievijas pusē. Pēc VSAA aplēsēm, lai segtu Krievijas pensiju izmaksas par 2025. gada pirmo pusgadu, ir nepieciešami aptuveni 7 miljoni eiro. Šī summa ietver ne tikai otrā ceturkšņa maksājumu, kas gaidīts maijā, bet arī lielāko daļu no pirmā ceturkšņa maksājuma, kas bija jāsaņem jau februārī.
Krievijas fonds ir veicis tikai vienu niecīgu pārskaitījumu 21 369,36 eiro apmērā 9. aprīlī. Šī summa, kas ir kā piliens jūrā salīdzinājumā ar kopējo nepieciešamo apmēru, ļāva VSAA izmaksāt pensijas tikai deviņiem cilvēkiem, pamatojoties uz Krievijas iesniegto sarakstu. Šis dīvainais, fragmentārais maksājums raisījis vēl vairāk jautājumu nekā sniedzis atbildes, un Latvijas puse to uzskata par apliecinājumu tam, ka tehniski šķēršļi vai sankcijas nekavē naudas pārskaitījumus.
Apmēram 9,7 tūkstoši pensionāru, kas 2024. gada ceturtajā ceturksnī ar VSAA starpniecību saņēma Krievijas pensijas aptuveni 3,5 miljonu eiro kopapmērā, šobrīd palikuši bez šiem ienākumiem. Katra nesaņemtā eiro summa ir sāpīgs trūkums senioru budžetā, kas bieži ir ļoti pieticīgs. Šī finansiālā spriedze neļauj plānot savu dzīvi, liekot atlikt svarīgus pirkumus, medicīniskos apmeklējumus un pat ikdienas tēriņus pārtikai un komunālajiem maksājumiem.
Diplomātiskie centieni un Maskavas klusēšana
Latvijas puses reakcija uz radušos situāciju ir bijusi tūlītēja un oficiāla. VSAA ir nekavējoties informējusi Ārlietu ministriju (ĀM) par maksājumu kavēšanos. Reaģējot uz VSAA lūgumu, ĀM jau martā izsauca Krievijas vēstniecības Latvijā pilnvaroto lietvedi Dmitriju Kasatkinu, iesniedzot notu un aicinot sniegt skaidrojumu par izmaksu kavēšanās iemesliem. ĀM ir uzsvērusi, ka no Latvijas puses nav nekādu šķēršļu, lai saņemtu maksājumus no Krievijas un izmaksātu pensijas, un ka sankcijas šos pārskaitījumus neskar, jo tiem ir piemēroti izņēmumi.
Neskatoties uz Latvijas puses atkārtotiem aicinājumiem un oficiālu prasību, ko VSAA nosūtīja Krievijas Pensiju fondam aprīlī, pieprasot nekavējoties pārskaitīt pilnu finansējumu un iesniegt aktualizētos saņēmēju sarakstus, Krievijas puse joprojām nav sniegusi skaidru un izsmeļošu atbildi. Šī klusēšana vai izvairīšanās no skaidrojuma tikai pastiprina neziņu un aizdomas par patiesajiem maksājumu aizkavēšanās iemesliem. Vai tas ir tīši radīts spiediens uz Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pensionāriem? Vai tas ir saistīts ar Krievijas iekšējām finansiālām vai administratīvām problēmām? Oficiālas skaidrības trūkst, atstājot plašu telpu interpretācijām un spekulācijām.
ĀM ir informējusi, ka Krievija ir veikusi militāro pensiju izmaksas atbilstoši starpvalstu līgumam, pat pārskaitot finansējumu pusgadam uz priekšu. Šis fakts vēl vairāk apstiprina, ka nav tehnisku vai sankciju radītu šķēršļu pārskaitījumu veikšanai. Tādējādi sociālo pensiju un pabalstu kavēšanās šķiet apzināta vai vismaz saistīta ar citiem iemesliem, nevis finansiālām vai tehniskām grūtībām saistībā ar starptautiskajām sankcijām.
Pensionāru ikdiena: Cīņa par izdzīvošanu
Šī situācija visdramatiskāk ietekmē pašus pensionārus. Tie ir cilvēki, kuri lielu daļu savas dzīves ir strādājuši, godīgi pelnījuši savu pensiju, un tagad, vecumdienās, saskaras ar nesaprotamu un sirdi plosošu situāciju. Daudziem no viņiem Krievijas pensija veido būtisku vai pat vienīgo ienākumu avotu. Latvijas piešķirtā pensijas daļa par šeit nostrādātajiem gadiem var būt neliela, it īpaši, ja lielākais darba stāžs uzkrāts Krievijā vai bijušās PSRS teritorijā līdz 1990. gada 31. decembrim, par kuru pensiju saskaņā ar līgumu piešķir dzīvesvietas valsts, bet pēc 1991. gada 1. janvāra – tā valsts, kurā stāžs uzkrāts.
Nesaņemot gaidīto maksājumu, šie cilvēki nonāk patiešām kritiskā finansiālā stāvoklī. Iztikas minimuma nodrošināšana kļūst par ikdienas cīņu. Ir jāizvēlas starp pārtikas iegādi un rēķinu apmaksu, starp zālēm un sabiedriskā transporta biļeti. Stress un neziņa atstāj smagu ietekmi uz senioru veselību un emocionālo stāvokli. Viņi jūtas pamesti, bezpalīdzīgi un nesaprasti.
Sociālajos tīklos un medijos parādās satraukto pensionāru stāsti. Viņi zvana uz VSAA, vēršas pie politiķiem, meklē palīdzību un skaidrojumus, taču bieži vien saņem vien to pašu atbildi – nauda nav saņemta, situācija tiek risināta diplomātiskā ceļā. Šī bezspēcības sajūta ir mokoša. Cilvēki, kuri visu mūžu ir strādājuši un devuši ieguldījumu sabiedrībā, tagad jūtas kā ķīlnieki starpvalstu attiecību sarežģījumos.
Pašvaldību sociālo dienestu atbalsts: glābiņš bez garantijas
Latvijas Labklājības ministrija un VSAA ir norādījušas, ka gadījumos, ja Krievijas pensiju kavēšanās radījusi problēmas segt neatliekamas ikdienas vajadzības, pensionāri tiek aicināti vērsties savas pašvaldības sociālajā dienestā. Sociālie dienesti var izvērtēt personas materiālo situāciju un sniegt atbilstošu palīdzību – sociālos pabalstus, materiālu atbalstu krīzes situācijās, palīdzību ar pārtiku vai citām pamatvajadzībām.
Lai gan šis ir svarīgs atbalsta mehānisms, tas nevar pilnībā aizstāt regulārus pensijas ienākumus. Pašvaldību piešķirtie pabalsti bieži vien ir mērķēti un var nebūt pietiekami, lai segtu visas izmaksas. Turklāt, vēršanās sociālajā dienestā daudziem senioriem var būt emocionāli grūta, saistīta ar kauna vai neveiklības sajūtu. Viņi uzskata, ka ir godīgi nopelnījuši savu pensiju un ka tai būtu jābūt garantētai, nevis jākrīt pašvaldības vai labdarības atkarībā.
Šī situācija arī rada papildu slodzi pašvaldību budžetiem un sociālajiem dienestiem, kuriem jārisina sekas, kas radušās ārpus viņu tiešās kontroles – citas valsts, šajā gadījumā Krievijas, nespējas vai nevēlēšanās pildīt starpvalstu saistības.
Vēsturiskais konteksts un nākotnes neskaidrība
Pensiju maksājumu kavēšanās no Krievijas puses nav bezprecedenta gadījums. Ziņu arhīvi liecina, ka līdzīgas situācijas ir notikušas arī agrāk, piemēram, 2023. gadā. Tas norāda uz sistēmisku problēmu vai, iespējams, apzinātu rīcību no Krievijas puses, kas var būt saistīta ar plašāku ģeopolitisko kontekstu un saspīlētajām attiecībām starp Latviju un Krieviju pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Lai gan Latvijas ĀM ir skaidri norādījusi, ka sankcijas netraucē šo pensiju pārskaitījumus, Krievija var izmantot šo situāciju kā sviru vai spiediena instrumentu. Aizturot maksājumus, tā var mēģināt radīt neapmierinātību Latvijas sabiedrībā vai ietekmēt Latvijas politiku. Šāda rīcība būtu ciniska un amorāla, jo tā tieši vērsta pret neaizsargātāko sabiedrības daļu – senioriem.
Šobrīd nav skaidrs, kad un kādā apjomā Krievijas fonds plāno atsākt pensiju pārskaitījumus. Krievijas puses klusēšana un neskaidrie signāli rada dziļu neziņu tūkstošiem cilvēku. Katra diena bez skaidrības un bez gaidītajiem ienākumiem palielina finansiālo un emocionālo slogu. Latvijas puse turpina uzturēt dialogu (cik nu tas ir iespējams pašreizējos apstākļos) un pieprasīt saistību izpildi, taču ietekmes sviras ir ierobežotas. Starptautiskie līgumi ir jāpilda, taču Krievijas Federācijas rīcība šajā gadījumā liecina par gatavību tos ignorēt, ja tas atbilst tās šaurajām interesēm.
Nepieciešams turpināt starptautisko spiedienu un publiski vērst uzmanību uz šo necilvēcīgo situāciju, kurā tūkstošiem senioru kļuvuši par politisku spēļu upuriem. Latvijas valdībai kopā ar VSAA un ĀM ir jādara viss iespējamais, lai panāktu līguma nosacījumu izpildi un nodrošinātu, ka Latvijā dzīvojošie pensionāri saņem viņiem pienākošās pensijas. Vienlaikus ir svarīgi turpināt nodrošināt sociālo atbalstu tiem, kurus šī krīze skārusi vissmagāk, lai neviens seniors netiktu pamests novārtā šajā finansiālās nenoteiktības laikā.
Šī situācija ir lakmusa papīrs tam, cik trauslas var būt starpvalstu vienošanās saspīlētas ģeopolitiskās vides apstākļos. Tā atgādina, ka aiz politiskiem lēmumiem un starpvalstu attiecībām stāv reāli cilvēki ar savām ikdienas rūpēm, cerībām un vajadzībām. Tūkstošiem Latvijā dzīvojošo Krievijas pensionāru cer, ka saprāts un humānisms beidzot ņems virsroku un viņiem pienākošās pensijas tiks izmaksātas, ļaujot atviegloti uzelpot un atgūt kaut nelielu daļu zaudētās finansiālās stabilitātes un sirdsmiera.
Sekojiet mums līdzi: